Elza Egle
16.04.1888 – 15.09.1950
Elza Egle (1888–1950) – dzejniece, dramaturģe un tulkotāja. Dzimusi Valmieras novada Kauguru pagastskolas skolotāja ģimenē. Beigusi Cēsu ģimnāziju, strādājusi par skolotāju. 1914. gadā publicēti viņas pirmie dzejoļi ar pseidonīmu B. Balta, šajā gadā apprecas ar vēlāko literatūrzinātnieku un tulkotāju Rūdolfu Egli. Devusies vīram līdzi uz Pēterburgu, kur studējusi un vēlāk kopā strādājuši Sociobiblioloģiskajā institūtā. Pēc atgriešanās Latvijā 1922. gadā pievērsusies tulkošanai no vācu, angļu un franču valodas. 1930. gadā iestudēta viņas luga "Zelta ādere". Tulkojusi no krievu valodas, visvairāk Maksima Gorkija darbus.
Dzimšanas laiks/vieta
16.04.1888
Kauguri
Miršanas laiks/vieta
15.09.1950
Rīga
Personiska informācija
Dzimusi Kauguru pagastskolas skolotāja ģimenē.
Profesionālā darbība
1914: pirmā publikācija ar pseidonīmu B. Baltas ir divi dzejoļi ar kopīgu virsrakstu "1914. gada Ziemsvētki" laikrakstā "Latvija" (27.XII/9.I)
1930: izrādīta Elzas Egles sarakstītā komēdija "Zelta ādere" (grāmatā 1933).
Tulkojusi krievu valodā Apsīšu Jēkaba, Jāņa Poruka, Kārļa Skalbes un Andreja Upīša darbus.
TULKOJUMI NO FRANČU, VĀCU UN ANGĻU VALODAS
1930: Ridlejs, Arnolds. Spoku vilciens. Rīga: A. Gulbja apgāds.1937: Zūdermanis, Hermanis. Leišu stāsti. Rīga: A. Gulbja apgāds.
1937: Zūdermanis, Hermanis. Kūlenītis.
1937: Renjē, Pola. Meklējiet prieku. Rīga: A. Gulbja apgāds.
1939: Kronins, Arčibalds Dž.. Tirāns. Rīga: Grāmatu Draugs.
1939: Bromfīlds, Lūiss, Lieti nāk. Rīga: Grāmatu Draugs.
1944: Tīgels, Ludvigs. Lielā pārvērtība. Rīga: Grāmatu Draugs.
1973: Kronins, Arčibalds. Cepurnieka pils, Rīga: Liesma.
1974: Kronins, Arčibalds. Cepurnieka pils. Rīga: Liesma.
1981: Bromfīlds, Lūiss. "Lieti nāk", izdevniecība "Liesma"
1993: Kronins, Arčibalds. Cepurnieka pils. Rīga: Liesma.
2007: Bromfīds, Lūiss. Lieti nāk. Rīga: Zvaigzne ABC.
TULKOJUMI NO KRIEVU VALODAS
1941: Gorkijs, Maksims. Manas universitātes. Rīga: VAPP Daiļliteratūras apgādniecība.1941: Gorkijs, Maksims. Ienaidnieki. Rīga: VAPP Daiļliteratūras apgādniecība.
1946: Gorkijs. Maksims. Toms Gordejevs. Rīga: VAPP.
1947–1954: Gorkijs, Maksims. Raksti. (1.–23. sējums; kopā ar Jūliju Vanagu, Andreju Upīti un citiem). Rīga Latvijas Valsts izdevniecība.
1952: Gorkijs, Maksims. Vectēvs Arhips un Ļoņka. Rīga: Latvijas Valsts izdevniecība.
1964: Kuprins, Aleksandrs. Izlase. Rīga: Latvijas Valsts izdevniecība.
1971: Gorkijs, Maksims. Manas universitātes. Rīga: Liesma.
Citātu galerija
“Ar Junges Elzu iepazinos jau pirms pirmā pasaules kara,” stāsta
Kārlis Egle. “Viņa bija lepna un stalta meitene, kas ar vienkāršajiem lauku
puišiem daudz vis negribēja draudzēties. Elza bija paskolota, rakstīja
dzejoļus. Interesējās par literatūru un mākslu. Sirsnīgas attiecības Elzai izveidojās ar manu brāli Rūdolfu, kas nesen bija pārbraucis no studijām
Drēzdenē. Abi varēja stundām ilgi runāties par mākslas problēmām. Un 1914. gadā
abi arī apprecējās.” Drīz pēc kāzām Rūdolfs devās uz Petrogradu, un pēc kāda
laika viņam turp sekoja ari Elza. Viņa teicami prata vairākas valodas un sāka
vingrināties tulkošanā. Jau 1915. gadā Elza pārtulkoja latviešu valodā Garlība Merķeļa
“Vanemu Imantu”. Kad Pēteris Stučka aicināja Rūdolfu Egli talkā latviešu literatūras
antoloģijas sastādīšanai un tulkošanai krievu valodā, šajā darbā iesaistījās
arī Elza. Kā zināms, latviešu rakstnieku darbu krājuma Izdošanu krievu valodā
bija iecerējis Maksims Gorkijs. Elzas Egles tulkojumā tur ievietoti J. Poruka,
Apsīšu Jēkaba un K. Skalbes darbi. Arī vēlāk Elza tulkoja latviešu rakstnieku
darbus krievu valodā. Rūdolfs Egle strādāja Krievijas Zinātņu akadēmijas Slāvu
nodaļas bibliotēkā un pēc Oktobra revolūcijas darbojās ari Izglītības
komisariāta Sociobiblioloģiskajā institūtā. Šajā Institūtā sāka strādāt ari Elza.
“Mans darbs pie Institūta ļoti atbildīgs,” viņa rakstīja kādā vēstulē uz Druvienu
(1919. gada 3. aprīli), kad vīra vecāki viņu aicināja ciemos. “Uz mana vārda
tiek izsniegtas komisariātā visas naudas summas priekš Institūta”.
Konstantins Karulis. Tulkotāju Elzu Egli pieminot. Karogs, Nr. 4 (1973)
"Robežšķirtne starp gadsimta sākuma dzejprozu un brīvvalsts laika rakstnieku mēģinājumiem šajā tradīcijā laikam būs tie pāris teksti, kurus Pirmā pasaules kara gados literatūrzinātnieka Rūdolfa Egles dzīvesbiedre Elza Egle ar pseidonīmu B. Balta publicējusi Krievijā iznākušā žurnālā "Dzintars" vienīgajā numurā (1918). Viņas dzejoļi prozā ir modernas, asociatīvas dzejprozas pieteikums latviešu literatūrā. Domājams, Pirmā pasaules kara iespaidu rosināts ir teksts "Milzu lielgabals", kas ir viens no retajiem latviešu dzejprozas darbiem, kurā karš aprakstīts no parasta civiliedzīvotāja redzespunkta. B. Baltas darbi piesaista uzmanību ar viegli sirreālajām ainavām – pār mežiem slejas milzu lielgabals, kapsētā novietotas baltas gultas. Šie darbi iztiek bez eksaltācijas un gadsimta sākumā novazātajiem štampiem, precīzi un svaigi atklājot moderna cilvēka dvēseles vīzijas, liekot lietā arī fantāziju (..)"
Kārlis Vērdiņš. Bastarda forma. R.: LU LFMI, 2010, 111.–112. lpp.
PAR LUGU "ZELTA ĀDERE"
Elzas Egles izteiksme ir literāriski skanīga, krāsu bagāta un piekļāvīga, taču izplūsmes apvaldījums, lielāka koncentrācija un iekšējais spraigums manāmi pavairotu lugas dramatisko straujumu. Dialoga izveidojums bez viena lieka un tāpat bez viena nenozīmīga un pieciešama vārda ir katra jauna dramatiķa pašaudzināšanās pirmais un galvenais uzdevums, no tā kā no centra atvedinās visi pārējie. Kā pirmais mēģinājums "Zelta ādere" ir pilnīgi pieņemams un atzīstams.
A. U. Tēlojošās mākslas un mūzika. Trīs jauni oriģināldarbi. Domas, Nr. 8, 1.08.1930.
Saiknes
Rūdolfs Egle - Vīrs
Dzimtais vārds
Junge
Pseidonīms
B. Balta
Izglītība
Leona Paegles iela 1, Cēsis
Beigusi Cēsu ģimnāziju.
Sanktpēterburga
Studējusi Petrogradas universitātē
Dzīvesvieta
1915–1922
Sanktpēterburga
Apglabāts
09.1950
Raiņa kapi