Elza Žiglevica
24.08.1898 – 29.10.1919
Elza Žiglevica (1898–1919) – latviešu studente, Sieviešu palīdzības korpusa brīvprātīgā. Viena no trim sievietēm, kas apbalvota ar Lāčplēša kara ordeni (pēc nāves). Mācījusies Lomonosova ģimnāzijā Rīgā un vēlāk Barbaras fon Dervicas ģimnāzijā Maskavā, kur apguvusi mājskolotājas amatu ar specializāciju matemātikā. 1916. gadā apmeklējusi Maskavas augstākos sieviešu kursus, kur divus semestrus studējusi matemātiku. 1917. gadā atgriezusies Rīgā un iestājusies vācu okupācijas iestāžu izveidotās Baltijas Tehniskās augstskolas Komerczinību fakultātē. Paralēli strādājusi par skolotāju Latviešu Izglītības biedrībā. 1918. gadā strādājusi Latvijas preses birojā kā angļu preses referente. 1919. gada septembrī iestājusies jaundibinātās Latvijas augstskolas Tautsaimniecības un tiesību zinātņu fakultātē. Sākoties Bermonta uzbrukumam iestājusies Sieviešu palīdzības korpusā, darbojusies Rīgas Latviešu biedrības namā ierīkotajā karavīru ēdināšanas punktā. 10. oktobrī, neskatoties uz intensīvo artilērijas apšaudi, piegādāja ēdienu karavīriem pozīcijās Daugavmalā un Elizabetes un Brīvības ielu krustojumā tika smagi ievainota granātas sprādzienā. E. Žiglevicu ievietoja Rīgas 1. slimnīcā, kur viņai amputēja kāju un sieviete no gūtajiem ievainojumiem 29. oktobrī mira. Apbedīta Lielajos kapos ar militāru godu.