Elza Žiglevica

5 bildes

24.08.1898 – 29.10.1919

Elza Žiglevica (1898–1919) – latviešu studente, Sieviešu palīdzības korpusa brīvprātīgā. Viena no trim sievietēm, kas apbalvota ar Lāčplēša kara ordeni (pēc nāves). Mācījusies Lomonosova ģimnāzijā Rīgā un vēlāk Barbaras fon Dervicas ģimnāzijā Maskavā, kur apguvusi mājskolotājas amatu ar specializāciju matemātikā. 1916. gadā apmeklējusi Maskavas augstākos sieviešu kursus, kur divus semestrus studējusi matemātiku. 1917. gadā atgriezusies Rīgā un iestājusies vācu okupācijas iestāžu izveidotās Baltijas Tehniskās augstskolas Komerczinību fakultātē. Paralēli strādājusi par skolotāju Latviešu Izglītības biedrībā. 1918. gadā strādājusi Latvijas preses birojā kā angļu preses referente. 1919. gada septembrī iestājusies jaundibinātās Latvijas augstskolas Tautsaimniecības un tiesību zinātņu fakultātē. Sākoties Bermonta uzbrukumam iestājusies Sieviešu palīdzības korpusā, darbojusies Rīgas Latviešu biedrības namā ierīkotajā karavīru ēdināšanas punktā. 10. oktobrī, neskatoties uz intensīvo artilērijas apšaudi, piegādāja ēdienu karavīriem pozīcijās Daugavmalā un Elizabetes un Brīvības ielu krustojumā tika smagi ievainota granātas sprādzienā. E. Žiglevicu ievietoja Rīgas 1. slimnīcā, kur viņai amputēja kāju un sieviete no gūtajiem ievainojumiem 29. oktobrī mira. Apbedīta Lielajos kapos ar militāru godu.

Dzimšanas laiks/vieta

24.08.1898
Bērzmuiža

Miršanas laiks/vieta

29.10.1919
Bruņinieku iela 5, Rīga
Rīgas pilsētas 1. slimnīca

Personiska informācija

Dzimusi ārsta Kārļa Žiglevica (1862–1933) ģimenē. Bērnību pavadījusi Slokā. 1915. gadā ģimene dodas bēgļu gaitās uz Maskavu, kur E. Žiglevica turpina iegūt izglītību un aktīvi piedalās ziedojumu vākšanas darbā karavīru vajadzībām. 1917. gada vasarā ģimene atgriezās Latvijā, kur kara dēļ uz laiku palika Rīgā, un Elza uzsāka darbu Latvijas Preses birojā. Pēc Latvijas Augstskolas nodibināšanas Elza iestājās Juridiski ekonomiskajā fakultātē. Sākoties P. Bermonta uzbrukumam 1919. gadā brīvprātīgi iestājas Latvijas Sieviešu palīdzības korpusā, kur tiek norīkota darbam Armijas apgādības nozarē. Izpildot korpusa pienākumus, tiek ievainota un vēlāk no gūtajiem ievainojumiem mirst. 1928. gadā jau pēc nāves tiek apbalvota ar Lāčplēša Kara ordeni.

Profesionālā darbība

Elza Žiglevica kļuva par vienu no trim sievietēm, kas apbalvotas ar Lāčplēša kara ordeni. Ordenis piešķirts 1928. gadā par drosmi un pašaizliedzību, atbalstot Latvijas armijas karavīrus, to saņēma viņas vecāki. Ņemot vērā, ka šo apbalvojumu piešķīra tikai karavīriem, viņa pēc nāves tika ieskaitīta armijā. Elza Žiglevica kļuva par pēdējo Lāčplēša kara ordeņa ieguvēju. Viņas vārds līdz ar 17 citiem studentiem, kas krituši Brīvības cīņās, tika iegravēts piemiņas plāksnē, ko 1922. gadā atklāja Latvijas Universitātes svētku zālē (tagad – Mazā aula).

Citātu galerija

KARA MINISTRS ĢENERĀLIS EDUARDS KALNIŅŠ PAR E. ŽIGLEVICU

”Elza Žiglevica krita par upuri savam tēvzemes mīlestības un patriotisku pienākumu darbam. Viņu dzina uz ielas zem granātām ne vieglprātīga ziņkārība, ne kairinošu piedzīvojumu meklēšana briesmu pilnā atmosfērā, bet gan rūpes un gādība par tēvzemes sargu – karavīru miesīgo un garīgo labklājību cīņu vietās uz Daugavas krastiem [..], paslepus savā sirdī viņa nesa līdzi stiprinošus un mīļus vārdus pagurušiem un no nesenām neveiksmēm sagrautiem karavīriem.”

Citāts no Lāčplēša Kara ordeņa pieteikuma. LNA LVVA, 1304. f. (Lāčplēša Kara ordeņa dome), 1. apr., 1793. l., 4. lp.

Nodarbes

Izglītība

Rīgas Lomonosova sieviešu ģimnāzija
Raiņa bulvāris 29, Rīga

Maskava
Barbaras fon Dervicas ģimnāzijā Maskavā apguva matemātiku

1916
Maskavas Augstākie sieviešu kursi
Maskava

1917
Baltijas Tehniskā augstskola
Raiņa bulvāris 19, Rīga
Komerczinību fakultātē

1919
Latvijas Universitāte
Raiņa bulvāris 19, Rīga
Tautsaimniecības un tiesību zinātņu fakultātē

Darbavieta

1917–1918
Latviešu izglītības biedrība
Rīga
Skolotāja

1918
Latvijas preses birojs "Latopress"
Rīga
Angļu preses referente

Dalība organizācijās

Apglabāts

Rīgas Lielie kapi