Emīlija Gruzīte

Dzimusi Madonas apriņķa Virānes muižā modernieka ģimenē.
Glezniecību apguvusi pie zīmēšanas skolotājiem Virānes pagasta un draudzes skolā.
Iekļaujoties rakstnieku un žurnālistu vidē, pēc Rūdolfa Blaumaņa ieteikuma Rīgā kļuvusi par Vilhelma Purvīša audzēkni.
Bijusi neatkarīgo mākslinieku vienības māksliniece.
1897: laulības ar žurnālistu un avīžu "Dienas Lapa", "Kuldīgas Vēstnesis" un "Kurzemnieks" redaktoru Alfrēdu Gruzīti (1871–1919).
1909: kopā ar dzīvesbiedru pārcēlusies uz Kuldīgu, strādājusi "Kuldīgas Vēstneša" redakcijā.

1903: sarīkojusi pirmo savu darbu izstādi laikraksta "Dienas lapa" redakcijā. Izstādi recenzējuši Aspazija un Jānis Poruks.
Nākamā izstāde noritējusi 1904. vai 1905. gadā.
Personālizstādes notikušas 1907., 1909., 1912. gadā.
Piedalījusies neatkarīgo mākslinieku vienības rīkotajās izstādēs.

Nodarbojusies arī ar žurnālistiku. Publicējusi rakstus "Kuldīgas vēstnesī", žurnālos "Sieviete" un "Latviete". Publicējusi ceļojumu piezīmes.
Ar Emīlijas Gruzītes dzejoļa "Tevi atstāju" vārdiem Emīls Dārziņš komponējis dziesmu.

"Latviešu glezniecībā pieradies klāt jauns spēks. Kaut gan še nevaram runāt par kādu gatavu meistaru, kura darbi vērsuši uz sevi visas pasaules uzmanību, tad tomēr ne ar mazāku prieku apsveicam kādu jaunu mākslenieci, E. Gruzīt kundzi, kura atrodas vēl ceļā, kas to droši vien novedīs uz spožu nākotni, ja tikai nenovēlīgie apstākļi par daudz nenogurdinās viņas spēkus. Latviešu māksleniekiem jau pa laikam ir bijis jācīnās ar pretīgiem apstākļiem, bet viņiem arī arvien ir radusēs palīdzība caur dažādām stipendijām un pabalstiem. Ar sievieti turpretī ir gluži citādi; nav dzirdēts, ka kāda latviešu sieviete būtu jebkad saņēmuse kādu pabalstu; šinī ziņā viņa – lai tā arī būtu kāds talants – nav cienīga līdzināties kaut kādam aroda studentam, kas gadiem studēdams un dažkārt arī neizstudēdams arvien kārtīgi dabū savas pabalsta naudas. Cik sievietei bez tam vēl nav jācīnās ar ģimenes tradīcijām un veciem aizspriedumiem, kuri tai noliedz, vai mazākais nedod līdzekļus rokā sacensties ar vīriešiem darbā un darba panākumos. Ja Gr. kdze visiem šiem pretekļiem par spīti ir tomēr cauri lauzusies, tad tā ir liecība par viņas lielo, spēcīgo talantu, kurš nav vairs apspiežams."

Aspazija. Teātris, mūzika un māksla. Dienas Lapa. 1903, Nr. 210, 16. (29.) sept., [3. lpp.]

gleznotāja
literāte
žurnāliste

Emīlija Upīte

Roma

Kapri

1909
Kuldīga