Friderika Tīdemane

Viņas tēvs bija latvietis, bet māte poliete. Lai gan viņas dzīslās ritēja maisītas asinis, tomēr liktenis tai bija lēmis izaugt latviskā apkārtnē un iesakņoties latviešu dzīvē. Friderika ir vēl maza meitene, kad viņas māte šķīrās no vīra, un viņas audzināšana piekrīt viņas tēva vecākiem. Tēva vecāki tanī laikā dzīvo un strādā kādā Rīgas fabrikā. 

Jau agrā jaunībā 1860. gadā Friderika apprecas (ar  labības svērēju (Kornmesser) Georg Schnell), bet 1869. gadā kļūst par atraitni. Otru reizi viņa saista savu dzīvi 1870. gadā ar latvieti Tidemani, grāmatvedi mērniecībā un pirmo mantas zinātāju Rīgas Latviešu biedrībā (Peter Tiedemann, ?–1884).

FrideriKa Tidemane ir tuvu stāvējusi tautiskās atmodas laikmeta pieredzētajai un sava lai ka izcilai latviešu sabiedriskai darbiniecei Katrīnai Einbergai. Ar sajūsmu viņas meitas atceras Frideriku Tidemani, šo ievērojamo tautiskā atmodas laikmeta sievieti. Viņas to raksturo kā sievieti, apveltītu jau no dabas ar lielu skaistumu, liela auguma, tumšmati. Arī Friderikas Tidemanes ģīmetne liecina par viņas ārējo skaistumu, ko sevišķi atveido īpatnēji un smalki veido tie sejas panti un lielās kvēlās un apgarotās acis- No garīgās puses Katrīnas Einber gas meitas viņu atceras kā ļoti inteliģentu un gaišu personību, kura atstāja neizdzēšamu ietekmi sabiedrībā ar savu mošo ga u, asprātību un valdzināja katru, kurš nā ca viņas tuvumā. Andrejs Jankavs atminas Frideriku Tidemani vārdiem: viņa bija draudzīga, līdzjūtīga, bet sevišķi viņai piemita spējas uztvert, kas katru cilvēku interesē. Viņa varēja runāt ar desmit cilvēkiem uz reizi un katru no tiem ieinteresēt un sasaistīt kopā vienā sarunā. Tidemaņa kundze stāvēja pirmajā vietā tā laika latviešu dāmu pulciņā. Piemīlīga namamāte būdama un sirsnīga tautiete, tā pulcināja savā namā ievērojamos latviešus un rīkojās arī tādā ziņā biedrībā, saka par Frideriku Tidemani K. Kundziņš. Visas šīs ārējās un garīgās īpašības būs Friderikai Tidemanei palīdzējušas pulcināt ap sevi ievērojamos latviešus un izveidoties Tidemaņu mājai par pirmo latviešu literāro un politisko salonu, kurā līdzīgi 18. gadsimteņa franču saloniem, sievietes gars saista, iedvesmo, apvieno sava laika dižākos garus lielām domam un darbiem. Friderikas Tidemanes mājā pulcējās Kronvalda Atis. Aleksandrs Vēbers, Pilsātnieks, Auseklis, B. Dīriķis, Pūriņu Klāvs, Kundziņš, Grosvalds u. c. Tanī Kronvalda Atis arī iepazīstas ar Brīvzemnieku, drīz vien pēc dziesmu svētkiem. Sevišķi tuvas un draudzīgas attiecības ar Frideriku Tidemani ir bijušas Kronvalda Atim. Ar Tidemaņu māju Kronvalda Atis iepazīstas dziesmu svētku laikā, jādomā, pateicoties Dīriķim. Tidemani bija draugi H. Dīriķim jau no tā laika, kad Rīgā lasījās kopā latvieši spriezdami celt kādu biedrību. Lai gan pats Tidemanis bijā kluss tautiskās atmodas darbinieks un jaunlatviešu domas glabātājs, tomēr, kad iesākās jaunlatviešu vajāšana, arī Tidemaņu māja tiek izkratīta. Un ne bez pamata, jo tanī taču pulcējas jaunlatvieši. Kādu ainu no Kronvalda brīžiem pavadītiem Tidemaņu mājā notēlo K. Kundziņš: Sēdēdami ap viesību galdu, visi gaidīt gaidīja kādu sirsnīgu vārdu no Kronvalda. Tas piecēlās. Lēni, gandrīz čukstēdams, tas runāja par dzimts svaru tautu dzīvē. Tautu viņš līdzināja kokam, dzimtis — lapām, zariem... Koks ir spirgts, ja tam ir spirgtas, veselas daļas. Tamdēļ sirsnīgs prieks, redzot spirgtu, veselu tautas koka daļu, latviešu dzimti. šī mazā aina ir raksturīga Kronvalda attieksmei pret Tidemaņu māju un liecina, ka Kronvalds tanī ierodas ne tikai kā viesis, lai baudītu tās viesmīlību, bet nāk šinī mājā, kā tautiskās apziņas modinātājs, kā savu nacionālo domu paudējs tanīs aprindās, kuras pulcējas Tidemaņu mājā.
Kā Kronvalda Atis veltī savu draudzību un cieņu Friderikai Tidemanei, liecina Kronvalda Ata vēstules. Tā Kronvalds kādā vēstulē Tidemanei raksta sava mazā slimā dēla runu un piemetina: Piedodat, ka Jums rakstu iz sava dēliņa runas. Bet Jūs, cienīgā kundze, jau esat mana likteņa dalībniece. Par to, ka Friderika Tidemane ir stāvējusi tuvu Kronvaldam tā gara dzīvē, ir uzglabājusies kaut arī maza, bet dzīva liecība. Tā Kronvalds nosūta Dīriķim dziesmiņu, ko šancbergs bija licis mūzikā priekš Baltijas Vēstneša, bet ar norunu, ka viņš šo dziesmiņu vispirms parādītu Tidemaņa kundzei, lai tā dotu savu spriedumu. Tik augstu Kronvalds stāda Friderikas vērtējumu un atziņu. Kronvalds dalās ar Frideriku Tidemani visdažādākos savas dzīves notikumos, kuros bieži viņa ņem līdzdalību. Tā skolas tēva A. Ratmindera 50 gadu amata svētkos, tiek gaidīti arī rīdzinieki. Tie neatbrauca. Un Kronvalds par to raksta Tidemaņa kundzei. — Mūsu svētku dienas aiztecēja un mēs velti : baidījāmies rīdziniekus. Ratmindera gpda diena jauki izdevās. Sevišķi no Jums izgādātās drēbes piepalīdzēja izgreznot familijas vakaru. Jo sevišķi lielu līdzdalību Friderika Tidemane ņem Kronvalda ģimenes dzīvē. Viņa rūpējas par Kronvalda mazo, slimo dēlu un vispār nereti palīdz atvieglot Kronvalda ģimenes grūto materiālo stāvokli. Un Kronvalds raksta kādā vēstulē Tidemanei. Tai dienā, kad atnāca Jūsu sūtītās mantas, Jānītis sacīja: Papa, vai Tidemaņa kundze nav ļoti laba. Viņa apgādā mums visu, visu. — Arī Kronvaidam pabalstu, lai viņš varētu uzlabot savu veselību ārzemēs, sagādā Friderika Tidemane.
Un tamdēļ nav jābrīnās, ka Kronvalds kādā vēstulē Tidemaņa kundzei veltī viņai sekojošus cildinošus un dziļi draudzīgus vārdus: Zinu, ka Jūs tā domājiet un dariet, kā rakstiet. Tāda sirsnīga piedalīšanās pie mūsu priekiem un bēdām senāk un tagad dara mani ļoti bagātu. Itin lepni es paceltu galvu, ja man būtu paredzams, kur un kā es reiz spētu rādīt, cik Jums mēs esam pateicīgi! Friderikas Tidemanes loma tautiskā atmodas laikmetā un šī laikmeta ievērojamākā vīra — Kronvalda Ata dzīvē, piešķir Friderikai Tidemanai ievērojamu vietu mūsu tautas garīgās sadzīves pagātnē un apstiprina atziņu, kā arī sievietes gars ir apmirdzējis mūsu tautas atmodas rītu.

Lilija Brante. Pirmais latviešu politiskais un literārais salons. Rīts, Nr.146 (30.05.1937)

Elza Margarēta Jende - Domubiedre
Katrīna Einberga - Aizbilstamā

Švanberga

Friederike Sophie Elisabeth Schwanberg, Schnell, Tiedemann