Ģertrūde fon den Brinkena

Dzimusi barona Maksimiliāna fon den Brinkena (1859–1904) un viņa sievas Luīzes, dzimušas fon
Bistramas (1865–1932), ģimenē. Dzīvoja vecāku (Briņķpedvāles) muižā un Jaunpagastā. Māsa Margarēte dzimusi 1890. gadā
1903: ģimene pārcēlās uz Jelgavu, kur Ģertrūde fon den Brinkena mācījās privātā ģimnāzijā.
1915: ģimene pārcēlās uz Tukumu. Pēc Latvijas Republikas nodibināšanas strādājusi par žēlsirdīgo māsu Sarkanajā Krustā, vēlāk par angļu valodas skolotāju.
1925: laulības ar austriešu izcelsmes Tartu universitātes filozofijas profesoru Valteru Šmīdu-Kovarciku (Walther Schmied-Kowarzik, 1885–1958).
1927: pārcēlusies uz Frankfurti pie Mainas Vācijā. Vēlāk dzīvoja dažādās vietās Vācijā un Austrijā (Bādnauhaimā, Frīdbergā, Gīsenē, Medlingā, Kastlā, Rēgensburgā).

Dēls Vīlands Šmīds – mākslas zinātnieks, no 1995. līdz 2004. gadam Bavārijas Mākslas akadēmijas prezidents.
Dēls Volfdītrihs Šmīds-Kovarciks bija Kaseles Universitātes filozofijas profesors.

Literārā darbība
Proza
1937: bērnības romāns März ("Marts", Vīne)
1939: romāns Herbst auf Herrenhöfen ("Rudens kungu namos", Leipciga)
1942: novele Der Kanzelstein ("Kanceles akmens", Leipciga)
1941: bērnības romāns Unsterbliche Wälder ("Nemirstīgie meži", Štutgarte)
1943: romāns Niemand ("Neviens", Štutgarte)
1950: grāmata jaunatnei Helmut sucht einen Freund ("Helmūts meklē draugu")
1950, 1954: Heimwehbuch II ("Dzimtenes ilgu grāmata" divos izdevumos)
1958: novele Aina
1971: stāsti Ismael. Fünf Fragmente ("Ismaēls. Pieci fragmenti", Vecās Derības stāsti no vēl nepublicēta romāna)
1976: autobiogrāfiskās piezīmes Land unter. Erlebnisse aus zwei Weltkriegen, Bolschewikenzeit und Nachkriegsjahren ("Nogrimusī zeme. Divos Pasaules karos, boļševiku laikā un pēckara gados pieredzētais", Darmštate)
1980: stāsti Eine Handvoll Alltäglichkeiten ("Saujiņa ikdienišķību", Austrija)
1981: romāns Nächte ("Naktis", Kasele)
1981: autobiogrāfiska skice Zwischen 19 und 90 ("Starp 19 un 90")

Dzeja
1911: pirmais dzejoļu krājums Wer nicht das Dunkel kennt ("Kas tumsu nepazīst", Rīga)
1917: krājums Lieder und Balladen ("Dziesmas un balādes", Berlīne)
1920: balāžu un dziesmu krājums Aus Tag und Traum ("No dienas un sapņa", Rīga)
1924: krājums Schritte – Neue Lieder und Balladen ("Soļi – Jaunas dziesmas un balādes", Berlīne un Leipciga)
1926: krājums Das Heimwehbuch, Blätter vom baltischen Baum ("Dzimtenes ilgu grāmata, lapas no Baltijas koka", Berlīne un Leipciga)
1942: dzejoļu krājums Unterwegs ("Ceļā", Štutgarte)
1949: dzejoļu krājums Stimme im Dunkel ("Balss tumsā", Minhene)
1974: liriskais cikls Judas Ischarioth ("Jūda Iskariots", pārstrādāts, pirmoreiz publicēts krājumā "Soļi" 1924. gadā)
1975: mīlas dzejoļu krājums Daß wir uns trennen mußten ("Ka mums bija jāšķiras", Darmštate)

Dramaturģija
1951: luga Die Sintflut steig ("Ceļas grēku plūdi", pirmlasījums 1951. gadā Hāgenā)
1959: raidluga Der Kinderring (Wasser der Wüste) ("Tuksneša ūdens", raidluga Berlīnes radio, apbalvota ar raidlugu balvu)

Izlases
1961: lirikas un prozas izlase Abschied ("Atvadas")
1976: dzejas izlase Wellenbrecher – Zweistimmige Lyrik ("Viļņlauzis – Divbalsīga lirika")
1992: lirikas sējums Gezeiten und Ausklang ("Plūdmijas un izskaņa", Ķelne)
2011: dzejas izlase četros sējumos Gesamtauswahl der Lyrik aus sieben Jahrzehnten in vier Bänden



Darbu tulkojumi latviešu valodā
2012: dzejas izlase "Kad mājās nāc..." (Wenn du nach Hause kommst...) (izdevējs Tukuma muzejs), atdzejojis Valdis Bisenieks
2015: autobiogrāfiskais romāns "Nogrimusī zeme" (Land unter) (izdevējs Tukuma muzejs) ar tulkotājas Intas Dišleres komentāriem

Mācību līdzekļi
1946: sarakstījusi angļu valodas mācību grāmatu amerikāņu zonā Vācijā 2222 Words English ("2222 vārdi angļu valodā")

Apbalvojumi
1976: Oberpfalcas Ziemeļu novada balva
1977: Alberta Magnusa medaļa
1979: Eslingenas Mākslinieku ģildes Andreasa Grīfija godalga
1982: VFR Nopelnu krusts

"Lielumā Rilkem pilnīgi līdzvērtīga. Manuprāt, visā 20. gadsimta dzejā ir tikai divas virsotnes, kas slejas pāri visam, – Rainers Marija Rilke un Ģertrūde no Briņķiem. [..] Ģertrūdei piemīt rainiski grods mērķtiecīgums."

Valdis Bisenieks. Dieva metaforas Rilkes dzejā. Kentaurs XXI, 2008, Nr. 45, 153. lpp.

"Viņas dzeja mēdz būt patētiska, rezignācijas un pārdomu pilna, vārsmas beidzas ar daudzpunktēm, jautājumi paliek neatbildēti, un domas, dažkārt neatstājoties, riņķo ap vienu un to pašu vārdu vai teikuma daļu. Viņai nav liesmojoša temperamenta, toties ir asi griezīgi, līdz dvēseles dziļumiem ejoši sāpju kliedzieni. [..] Brinkena ir kurzemniece, un to nevar nejust, ar vietvārdiem – bērnības muižām, vēlāk Jelgavu un Tukumu – viņa piesien savus tekstus pie konkrētām vietām, dažkārt to tēlojums ir tik precīzs un reāls, ka šķiet, ar dzejas tekstu rokās izdosies ainavā ieraudzīt īsto dārzu vai veco, zemo brūno namu. Mazpilsēta, ne tikai Jelgava un Tukums, bet arī Tērbata, Brinkenas dzejas telpai ir ļoti svarīga, jo tur aizvadīti jaunības gadi un iepazīta mīlestība."

Māra Grudule. Kas pazīst tumsu... Ieskats Ģetrūdes fon den Brinkenas dzejā. No Ģertrūde fon den Brinkena. Kad mājās nāc... Tukums: Tukuma muzejs, 2012, 240.–242. lpp.

dzejniece
medmāsa
rakstniece
skolotāja

Gertrud von den Brincken

Bādnauheima
Dzīvojusi dažādās vietās Vācijā un Austrijā (Bādnauhaimā, Frīdbergā, Gīsenē, Medlingā, Kastlā, Rēgensburgā).

Frīdberga
Dzīvojusi dažādās vietās Vācijā un Austrijā (Bādnauhaimā, Frīdbergā, Gīsenē, Medlingā, Kastlā, Rēgensburgā).

Gīsene, Vācija
Dzīvojusi dažādās vietās Vācijā un Austrijā (Bādnauhaimā, Frīdbergā, Gīsenē, Medlingā, Kastlā, Rēgensburgā).

Rēgensburga
Dzīvojusi dažādās vietās Vācijā un Austrijā (Bādnauhaimā, Frīdbergā, Gīsenē, Medlingā, Kastlā, Rēgensburgā).

1903–1915
Jelgava

1915–1925
Lielā iela 20, Tukums

1927
Frankfurte pie Mainas

Beigusi privātu vācu skolu, vēlāk studējusi Rīgā un Tartu.

1922
Rīga
1922. gadā Rīgā pie Oksfordas profesora Vilsona mācījusies par angļu valodas skolotāju.

1914
Bērzaine
Pirmā pasaules kara sākumā strādāja par medmāsu krievu kara lazaretē Bērzainē pie Cēsīm.

1919–1922
Tukums
No 1919. līdz 1922. gadam strādājusi Tukumā par bērnu medmāsu amerikāņu Sarkanajā Krustā. Kā vāciete vēlāk no darba atlaista.

1922–1925
Tukums
Līdz 1925. gadam strādājusi Tukumā par angļu valodas privātskolotāju ebreju ģimenēs.

1996
Briņķpedvāles muiža (Briņķu muiža)
Pie Briņķpedvāles muižas uzstādīti akmeņi ar Ģertrūdes fon den Brinkenas dzejoli Valda Bisenieka atdzejojumā. Tēlnieks Ojārs Feldbergs.

20.04.2012
Lielā iela 20, Tukums
Pie nama Tukumā, Lielajā ielā 20, kur dzejniece dzīvojusi no 1915. līdz 1925. gadam, uzstādīta piemiņas plāksne.