Helēna Ersa
05.10.1895 – 23.10.1949
Helēna Ersa (1895–1949) – dziedātāja un pedagoģe. Skanīgās balss dēļ tautā saukta par Latgales lakstīgalu. Māte bijusi liela tautasdziesmu teicēja un dziedātāja. Ar mūziku sākusi nodarboties jau desmit gadu vecumā – sākumā dziedājusi Rēzeknes katoļu baznīcas korī, pēc pāris gadiem kļuvusi par kora solisti. 1910. gadā Rēzeknē viesojies V. Zavadska koris no Ukrainas, kora galvenais diriģents novērtējis meitenes talantu un uzaicinājis viņu kļūt par kora solisti. Kopā ar kori viņa koncertēja Ukrainā un Krievijā, dziedot latviešu, latgaliešu un citu tautu tautasdziesmas. Muzikālo izglītību ieguvusi gan Sanktpēterburgas Valsts konservatorijā, gan Latvijas Konservatorijā pie dziedātāja Eižena Vitinga, iegūstot brīvmākslinieces diplomu. Jau studiju laikā koncertējusi kopā ar pianisti Alisi Dzirkali-Cenni. Izmēģinājusi darbu par solisti Latvijas Nacionālajā operā, taču vairāk viņu saitījusi koncertdarbība, tādēļ dibinājusi savu koncerttrupu, kas koncertējusi visā Latvijā, kā arī Igaunijā, Lietuvā, Itālijā, Čehijā, Polijā un Ungārijā. Uzstājusies vairāk nekā 1000 koncertos, pārsvarā izpildījusi tautasdziesmas, taču dziedājusi arī garīgo mūziku Rīgas Doma baznīcā un Aglonas bazilikā, bieži dziedājusi duetā kopā ar Tāli Matīsu un Arnoldu Jēkabsonu. Kopā ar vīru Ādolfu Ersu vākusi tautasdziesmu melodijas, kurām apdari rakstījuši tādi latviešu komponisti kā Andrejs Jurjāns, Jāzeps Vītols, Alfrēds Kalniņš un Jēkabs Graubiņš.