Jāna Priede

Dzimusi miertiesneša Franča Sologuba ģimenē Viborgā Somijā (tagad Krievijas teritorija). Māte – skolotāja. Drīz pēc meitas piedzimšanas tēvs miris, 1918. gadā māte ar meitu pārcēlušās uz pilsētu Krievijā Carskoje Selo (tagad Puškina pilsēta), kur Jāna Priede mācījusies ģimnāzijā. Pēc Pirmā pasaules kara atgriežas Latvijā, sākumā dzīvo Daugavpilī, vēlāk mātes dzimtajās mājās Demenes pagastā Daugavpils rajonā.
Studijas Latvijas Universitātes vēstures nodaļā uzsāk folklorista Jāņa Alberta Jansosna rosināta, bet nepabeidz, jo saslimst ar tuberkulozi. Ārstējusies Šveicē, kur iepazinusies un apprecējusies ar austriešu grafiķi Georgu Rauhingeru. No 1934. gada strādājusi Vīnē Ēģiptes un Āfrikas pētniecības institūtā. Īsi pirms Otrā pasaules kara atgriezusies Latvijā, strādājusi par bibliotekāri.
Ievērojamā inženiera Georga Novicka māsasmeita.

Stāsti periodikā

1939: "Marta brīnums" (Latviete, 01.04.1939).
1957: "Divi Pēteri" (Zvaigzne, 15.01.1957).
1957: "Revolūcijas mazmeita" (Bērnība, 01.02.1957).

Stāsti
1938: stāsts jaunatnei "Tālais ceļš" (Valters un Rapa).
1940: stāstu krājums "Purva taka" (Gulbis).
1975: stāsts "Biezādainis" (1966) publicēts gadagrāmatā "Varavīksne. 1975".

Manuskriptā palikusi kultūrvēsturiska romāna "Manta" pirmā daļa "Dzeguzes smiekli" un pantos rakstīta luga par Šekspīru "Bargā mīla".

Par stāstu "Tālais ceļš" (Valters un Rapa, 1938)

"Stāstā vēstīts par mazu meitenīti Mārīti, kas pasaules kara laikā bēgļu gaitās nozūd saviem vecākiem, steigā iekāpjot nepareizā vilcienā. Šis ir otrs lielākais stāsts mūsu bērnu literatūrā, kurā par sižetu noder bēgļu bērnu pārdzīvojumi. Pirms pāris gadiem iznāca Elzas Stērstes "Vilciņš griežas". Tā bija pirmā grāmata mūsu rakstniecībā par latviešu bēgļu meitenes piedzīvojumiem, kas beidzas ar atgriešanos pēc daudz gadiem pie vecākiem. Arī Jānas Priedes Mārīte beigās pēc kara izbeigšanās un miera noslēgšanas atgriežas Latvijā pie vecākiem, bet pirms tam kara bēgļa gaitās jāizbraukā "tālais ceļš". Mārīte nonāk pat ierakumos krievu-austriešu frontē, krīt austriešu gūstā un ilgāku laiku dzīvo kādā Austrijas kalnu ciem. Piedzīvojumi ir raibi, bet ne pārspīlēti. (..) "Tālā ceļa" autore tēlojot nesabiezina krāsas, humāns gars dveš pretim no visa stāstijuma. Mazā Mārīte, kas savā nevainībā netic ļaunumam, modina arī citos, pat ienaidnieku austriešu sirdīs labākas jūtas un iemanto visur draugus. Rakstniece izvēlējusies interesantu vielu un sniegusi to bērniem vēlamā formā, ieturot pareizus samērus starp notikumiem un tēlojumu. Autore pietiekoši iedzīvojusies bērna psiholoģijā. Ir tikai nedaudzas vietas, pie kurām varētu iebilst, ka daži Mārītes mutē liktie izteicieni un pārdomas ir par gudru meitenei, kas vēl nezina savas ģimenes vārda."
Austra Dāle. Jāna Priede. Tālais ceļš. Latviete, Nr.1 (01.01.1939)

bibliotekāre
literāte

Tatjana Sologuba

Saiva, Taiva, Toivo

Tatjana Rauhingere

Daugavpils

Daugavpils Dzelzceļa pamatskola
Daugavpils

Rīgas pilsētas 4. ģimnāzija
Gaiziņa iela 3, Rīga

1927–1934
Latvijas Universitāte
Raiņa bulvāris 19, Rīga
Filoloģijas un filozofijas, vēstures programma.

Latvijas Valsts bibliotēka
Rīga
Strādājusi par bibliotekāri.

Rīga
Rīgas autobusu parka bibliotēkaStrādājusi par bibliotēkas pārzini.

1934
Vīne
Ēģiptes un Āfrikas pētniecības institūts

1918
Puškina

1934
Šveice
Devusies uz Šveici ārstēties no tuberkulozes.