Johanna Brentano

Johanna Brentano (1872-1940) ir dzimusi Baltijas vācu muižas pārvaldnieka ģimenē, viņas tēvs Eduards Le Gai (Eduard Le Gay, vēlāk - Legai, Lege), kādas franču aktrises dēls, ir dzimis Pērnavā, aktrises viesizrāžu laikā, un uzaudzis viņa aizbildņa Pūres barona fon Rennes (von Rönne) namā. Johannas Brentano māte ir Olga, dzimusi Birkenberga (Olga Birkenberg, mir.1884), viņas vecvecāki ieceļoja Kurzemē no Zviedrijas. Vecāki iepazinās un apprecējās Kurzemē. Johannai Brentano ir brāļi Makss, vēlāk - farmaceits, morfija atkarīgs, neveiksmīgi ārstējies, pazudis, liktenis nezināms, un Juliuss (dzim.1877), mācījies lauksaimniecības skolā, līdz II pasaules karam domājams saimnieko kā mežzinis un muižas pārvaldnieks Kurzemē.
Starp 1898. gada Ziemassvētkiem un 1899. gada Lieldienām Johanna Legai saderinās ar Austrijas Valsts dzelzceļa sabiedrības virsinženieri Matiasu Maksu Brentano (Matthäus Max Brentano, 1846-1905) no Vīnes, ar kuru ir iepazinusies pēc sludinājuma Leipcigas avīzē "Illustrierte Zeitung", ka vēlas saņemt kartiņas no Vācijas, Austrijas un Šveices, sūtot pretī Krievijas, t.sk. Kurzemes kartiņas. 12.02.1900 abus salaulā mācītājs Dr. von Cimmermanis Vīnē, iekšpilsētas evaņģēliski luteriskajā baznīcā.

Publikācijas

Grāmatas un raksti, saistīti ar Baltiju
1907: Lehrbuch der lettischen Sprache für den Selbstunterricht: mit zahlreichen Beispielen, Übungsaufgaben, Lesestücken nebst Anmerkungen, einem lettisch-deutschen und deutsch-lettischen Wörterverzeichnisse. [mācību līdzeklis latviešu valodas pašmācībai] Wien: Hartleben. atk.izd. 1910.
1910: Aus dem Baltenlande: Erzählungen und Skizzen [brīvi tulkota latviešu prozas izlase]. Regensburg: J. Habbel.
1916: Kurland. In: An den Grenzen Rußlands. Elf Abhandlungen aus der Sammlung "Der Weltkrieg". Sekretariat Sozialer Studentenarbeit (Hrsg.). Gladbach: Volksvereinsverlag.

Autobiogrāfija
1925: Wie Gott mich rief. Mein Weg vom Protestantismus in die Schule St. Benedikts. Freiburg im Br.: Herder.

Biogrāfiski romāni, apraksti, daiļliteratūra
1907: Heinrich Hansjakob. Die Kultur. Zeitschrift für Wissenschaft, Literatur und Kunst. Jg.8.
1908: Kaiser Franz Josef I. 1848-1908: sein Leben, seine Zeit, ein Gedenkbuch seiner 60-jährigen Regierung. Wien: Gerlach und Wiedling.
1908: Friedrich Barbarossa. Regensburg: Manz, atk. izd. 2006.
1910: Amalie Fürstin von Gallitzin. Freiburg im Br.: Herder, atk.izd. 1920.
1912: Vom Mädchen zur Frau. Österreichische Frauenwelt. Monatsschrift für gebildete Frau, Jg.2, H.6
1912: Selma Lagerlöfs gesammelte Werke. Österreichische Frauenwelt. Monatsschrift für gebildete Frau, Jg.2, H.11
1913: Ein Leben der Liebe. Österreichische Frauenwelt. Monatsschrift für gebildete Frau, Jg.3, H.5
1918: Aus unserem Herrscherhause: Anekdoten und Aussprüche. Wien, Prag: Schulbücherverlag.

Tulkojumi
1911: L.N. Tolstoj. Ausgewählte Werke. Bd. I- VIII. Regensburg: Habbel.
1947: L.N. Tolstoj. Michael und andere Erzählungen. Meitingen bei Augsburg: Kyrios-Verlag.

Publikācijas par reliģiskiem, t.sk. katļu sieviešu kustības jautājumiem
1911: Die neue Diensbotenordnung für Wien. Österreichische Frauenwelt. Monatsschrift für gebildete Frau, Jg.1, H.2
1912: Die Frau in der sozialen Bewegung [priekšlasījums, noturēts Vīnē "sociālās nedēļas"(Soziale Woche) ietvaros]. Wien: Volksbund-Verlag.
1912: Das Veilchen des allerheiligsten Sakramentes. Österreichische Frauenwelt. Monatsschrift für gebildete Frau, Jg.2, H.9.
1912: Der Ursprung der Eucharistischen Kongresse. Österreichische Frauenwelt. Monatsschrift für gebildete Frau, Jg.2, H.2.
1912: Die Weiterentwicklung der Eucharistischen Kongresse. Österreichische Frauenwelt. Monatsschrift für gebildete Frau, Jg.2, H. 3, H.4.
1912: Nach dem Eucharistischen Weltkongreß. Österreichische Frauenwelt. Monatsschrift für gebildete Frau, Jg.2, H.10.
1914: Ein Konvertitenbild. Österreichische Frauenwelt. Monatsschrift für gebildete Frau, Jg.4, H.2.
1914: Frauenhilfstätigkeit im Kriege. Österreichische Frauenwelt. Monatsschrift für gebildete Frau, Jg.4, H.10/12.
1914: Soziale Frauenberufe. Österreichische Frauenwelt. Monatsschrift für gebildete Frau, Jg.4, H.6.
1914: Vaterland und Frauenpflicht. Österreichische Frauenwelt. Monatsschrift für gebildete Frau, Jg.4, H.9.
1915: Frauenkriegdienst. Die Kultur. Zeitschrift für Wissenschaft, Literatur und Kunst. Jg.16.
1916: Die Kriegstagung des Katholischen Frauenbundes Deutschlands. Österreichische Frauenwelt. Monatsschrift für gebildete Frau, Jg.5, H.2.
1918: Abbau der Frauenarbeit. Österreichische Frauenwelt. Monatsschrift für gebildete Frau, Jg.7, H.4; H.5

Savai lēnai, dievbijīgai, slimīgai mātei es nebiju gluži pa prātam: es biju nevaldāma un tiepīga kā zēns, nevarēju ne ar lellēm rotaļoties, ne ar rokdarbu nodarboties, arī ar mācīšanos negāja īsti uz priekšu, kamēr iemācījos lasīt. Kad jau biju tiktāl (biju toreiz 8 gadi veca), tad varēju daudzas stundas no vietas tupēt kādā kokā un lasīt, lasīt... (..) [Mans tēvs] bija dzīves priecīgas, jautras dabas cilvēks, apskaužams optimists, kas nemaz nevarēja iedomāties, ka viņam laime varētu kādreiz neuzsmaidīt, pilns nodomu un cerību, viens no tiem simpātiskajiem, vieglprātīgajiem cilvēkiem, uz kuriem nekad ilgi nevar sirdītes, bet kuri savai ģimenei bieži vien sagādā diezgan grūtas dienas. Laba daļa no viņa jautrā prāta, viņa cerību priecīguma un bezrūpības pārgājuse uz mani, un tikai rezām un uz īsu laiku kļūst manāms arī mātes atstātais mantojums: klusa melanholija un gurdenums.

Johanna Brentano. Autobiogrāfija, publicēta: Hanni Brentano. Dzimtenes Vēstnesis, nr. 215 (18.09.1910).

Kad es biju 16 gadu veca (..), nodzīvoju divus gadus sava aizgādņa, tagadējā brašā vecā barona R. muižā, kas atrodas starp Tukumu un Kandavu (..) Tanīs gados es mācījos pazīt Baltijas muižniecību, tiklab viņas labās, tā arī ļaunās puses. Bet es mācījos arī pazīt latviešu tautu (..) kad es daudzus gadus vēlāk, tālumā, lasīju par latviešu revolūciju, tad man šis tas ienāca prātā, tad man daudz kas kļuva saprotams, ko es agrāk nebiju ievērojuse un tagad zināju cēloņus un sekas apspriest, nekā dažs Baltijas vācietis, kas stāvēja taisni iekšā vētrainajā laikā.

Johanna Brentano. Autobiogrāfija, publicēta: Hanni Brentano. Dzimtenes Vēstnesis, nr. 215 (18.09.1910).

publiciste
rakstniece
redaktore
tulkotāja

Johanna Legai

Hans Brenner, Hans Brennessel

Hanny, Maria Rafaela

1876–1882
Krievija
Bērnību pavadījusi dienvidaustrumu Krievijā, firsta Trubeckoja muižā, kurā tēvs bija pārvaldnieks. 1878. gadā ģimene pāriet uz dzīvi Rietumkrievijā, Kisteņā (Кистени, Kistiny) toreiz - Mogiļevas guberņā pie Dņepras, tagad Gomeļas apriņķī, Baltkrievijā, tēvs joprojām pārvaldnieks; vasaras dažkārt pavada pie radiem Liepājā.

1883
Liepāja
Dzīvo kopā ar māti un brāļiem trūcīgos apstākļos, apmeklē nelielu mammas bērnības draudzenes Teofīles Dreiersdorfas (Dreyersdorf) privātskolu.

1883–8.1884
Grīva
Tēvam amats tabakas akcīzes pārvaldē (Tabak-Akziesverwaltung) Daugavpilī, ģimene pārceļas uz Grīvu, brālis Makss mācās Grīvas ģimnāzijā, kuru vada mācītājs Velcers (Welzer), Johanna - augstākajā vācu meiteņu skolā, kuru vada fon Klemencas jaunkundze (von Clemenz).

08.1884–1888
Liepāja
Pēc mātes nāve apmetas uz dzīvi pie radinieces no mātes puses, tobrīd 68 gadus vecās Dorisas Adamhenas (Adammchen), kuras palikusi viena un pieņem kā savu meitu. Mācās Liepājas Augstākajā meiteņu skolā (līdz 1888), pirmās divas vasaras (1884-1886) pavada pie tēva Daugavpilī, pēc tam - kopš 1887. gada Pūrē pie tēvam pazīstamā barona fon Rennes, kopā ar fon Rennēm arī Rīgas Jūrmalā.

1889–1891
Pūre
Dzīvo barona fon Rennes ģimenē Pūres muižā, lai mācītu savam brālim Jūliusam un fon Rennes meitai Elzai svešvalodas, veidojas priekšstats par Baltijas vācu muižniecību un tās attiecībām ar latviešiem, kā arī latviešu tradicionālo kultūru.Sīkāk par to: Maria Rafaela Brentano. Wie Gott mich rief. Mein Weg vom Protestantismus in die Schule St. Benedikts. Freiburg im Breisgau: Herder und Co, 1926, S. 68-78.

1891–1893
Liepāja
Strādā par skolotāju nelielā Liepājas zēnu skolā.

1893–1899
Liepāja
Strādā par skolotāju meiteņu privātskolā (Privattöchterschule), pēcpusdienās - pasniedz privātstundas vairākās vācu ģimenēs, bauda Liepājas kultūras dzīvi, jo īpaši aizraujas ar teātri, uzsāk literāro darbību, ar pseidonīmu Hans Brenesels (Brennessel) saraksta "Aus dem Leben. Skizze von Hans Brennessel" - pirmais literārais mēģinājums, publicējas vietējā Liepājas vācu laikrakstā "Libausche Zeitung".

12.01.1900–1919
Vīne
Apprecas un apmetas uz pastāvīgu dzīvi pie sava vīra un audžudēla Vīnē, nodarbojas ar tulkošanu, galvenokārt no krievu valodas, publicējas laikrakstos "Die Kultur" un "Allgemeines Literaturblatt", Brentano pastāvīgs atbalstītājs ir bibliotekārs (Familien-Fideikommiß-Bibliothek) un rakstnieks Dr. Francis Šnīrers (Schnürer, 1859-1942); līdz 1906. gadam viņa strādā Valsts dzelzceļa biedrības kancelejā, sarūgtina vienmuļais darbs; turpmāk Brentano nododas literārajai darbībai un tulkošanai. Par to sīkāk: Maria Rafaela Brentano. Wie Gott mich rief. Mein Weg vom Protestantismus in die Schule St. Benedikts. Freiburg im Breisgau: Herder und Co, 1926, S. 121.

1919–1940
Zalcburga
Kā māsa Marija Rafaēla Benedikta iestājas Nonbergas benediktiešu klosterī Zalcburgā un pavada tur atlikušo dzīvi.

1888
Jelgava
Nokārto skolotājas eksāmenu, lai vadītu stundas vācu literatūrā, franču un krievu valodā un reliģijā augstākās pakāpes meiteņu skolās.

1894
Berlīne
Pavasarī kopā ar savu darba kolēģi polieti Lizu apceļo Berlīni, Drēzdeni, Prāgu, Vīni un Zalcburgu.

1908–1940
No protestantisma konvertējas katoļu ticībā, ar 1910. gadu, piedaloties pirmajā Vispārīgajā Austrijas katoļu sieviešu gadadienā Vīnē, iesaistās katoļu sieviešu kustībā.

1910–1919
Lejasaustrijas Valsts Katoļu sieviešu organizācija
Vīne
Organizācijas locekle, ģenerālsekretāre 1911. gadā.

1910–1938
Austrijas Valsts Katoļu sieviešu organizācija
Linca
Organizācijas locekle, ģenerālsekretāre (1912-1919).

1911–1919
Žurnāls "Österreichische Frauenwelt. Monatsschrift für gebildete Frau"
Vīne
Redaktore, publicē t.sk. savus darbus.