Johanna Konrādija
16.06.1814 – 12.06.1892
Johanna Konrādija (Conradi, 1814–1892), pēc izglītības guvernante, ir Baltijas vācu rakstniece. Konrādija ir dzimusi Salgales mācītāja Ādama Konrādija ģimenē un guvusi labu izglītību mājmācībā. Pēc mājskolotājas eksāmena nokārtošanas viņa ir strādājusi vairākās Baltijas vācu (tai skaitā sava brāļa) ģimenēs par saimniecības vadītāju un mājskolotāju, tad apceļojusi Eiropu, bet pēc atgriešanās pārcēlusies uz dzīvi Jelgavā pie sava brāļa Annas baznīcas mācītājmuižā. Līdz 1888. gadam strādājusi par skolotāju vācu meiteņu skolā. Publicējusies Baltijas vācu turpinājumizdevumos Baltische Monatsschrift un Rigasche Zeitung galvenokārt par pedagoģiskiem jautājumiem – meiteņu audzināšanu ģimenē un izglītošanu, kā arī mājskolotāju sagatavošanu, pienākumiem un tiesībām. Publicējusi romānus Georg Stein oder Deutsche und Letten ("Georgs Šteins jeb vācieši un latvieši", 1864) Vorkämpfer ("Celmlauzis"; Rigasche Zeitung, 1866). Viņas romāns "Georgs Šteins" ir pirmais sacerējums Baltijas vācu literatūrā, kurā risināts latviešu emancipācijas un Baltijas vācu sabiedrības un jaunlatviešu attiecību jautājums. Viņa uzsver, ka latvietis par pilnvērtīgu un izglītotu cilvēku var izaugt tikai stingrā vācu sabiedrības uzraudzībā. Nozīmīga loma romānā atvēlēta arī ebreju audzināšanas un izglītošanas jautājumiem, uzsverot ebreju asimilācijas neizbēgamību vācu sabiedrībā. Johannas Konrādijas darbi sniedz labu ieskatu Baltijas vācu debatēs par nacionālajiem jautājumiem 19. gadsimta 2. pusē; Konrādija pati pārstāv vācbaltiešu sabiedrības liberālo spārnu.
Dzimšanas laiks/vieta
16.06.1814
Salgales mācītājmuiža
Miršanas laiks/vieta
12.06.1892
Jelgava
Personiska informācija
Johanna KONRĀDIJA (Conradi, 1814–1892) ir dzimusi mācītāja Ādama Gerharda Johana Konrādija (Conradi, 1768–1830) un viņa sievas Frīderikes, dzimušas Frobēnas (Frohbeen, mir. 1823), ģimenē. Johannas Konrādijas jaunākais brālis ir Jelgavas mācītājs Morics Vilhelms Konrādijs (Conradi, 1821–1904), jelgavnieku atmiņās pazīstams kā Vecais Konrādiņš, savādnieks un daudzu anekdošu varonis; par viņu plašāk var lasīt Antona Birkerta sakārtotajā krājumā "Vecais Konrādijs dzīvē, darbā un anekdotēs" (1930). Johannas Konrādijas māsas dēls ir Baltijas vācu vēsturisko romānu autors Teodors Hermanis Panteniuss (Pantenius, 1843–1915), bet svainis – pēdējā tēvs Jelgavas mācītājs, tautas apgaismības pārstāvis Vilhelms Kristiāns Panteniuss (Pantenius, 1806–1849).
Profesionālā darbība
Publicistika laikrakstos un krājumos
1861: Lebensbilder aus der baltischen Heimath. Jelgava, atk. izd. 1867.
1861: Der Luxus in seiner Einwirkung auf das Familienwohl. Baltische Monatsschrift, nr.3, S. 525-541.
1862: An die weibliche Lesewelt. Baltische Monatsschrift, nr. 5, S. 154-173.
1862: Kleine Schriften für das Haus. Jelgava, turpin. "Rigasche Zeitung" 1872.
1865: Der Wechsel in unseren Sitten und Gebräuchen. Baltische Monatsschrift, nr. 11, S. 118-140.
1865: Über Alexis von Rocqueville. Baltische Monatsschrift, nr. 11, S. 439-462.
1867: Zur Frage über Mädchen-Erziehung. Baltische Monatsschrift, nr. 7.
1867: Gedanken über Literatur und Lectüre. Baltische Monatsschrift, nr. 7, S. 192-216.
1869: Zur Frauenfrage. Rigasche Zeitung, 30.12.1869.
1869: Sonst und jetzt. Rigasche Zeitung, 29.10.
1870: Anerbieten. Rigasche Zeitung, 5.02.
1871: Erinnerung. Rigasche Zeitung, nr. 178, 05.08.1871.
1872: Unsere Hausleute. Rigasche Zeitung, janvāris.
1874: Stellenvermittelungsbüreau für Lehrerinnen in Mitau. Rigasche Zeitung, 27.02.1874.
1875: Die Hauslehrerin in ihrem Berufe und ihrer Stellung. Jelgava.
Romāni
1864: Georg Stein oder Deutsche und Letten. Eine Erzählung aus der Gegenwart Kurlands. Riga, atk. izd. 1879.
1866: Vorkämpfer. Novelle. Rigasche Zeitung, 28.06; 1.07; 5.07; 6.07; 7.07; 12.07; 13.07; 14.07; 15.07; 19.07; 22.07; 23.07.
Ceļojuma apraksts
1888: An der Ostsee. Jelgava.
Citātu galerija
Ihre stattliche Erscheinung, ihre aufrechte Haltung, das graue, unter einer weißen Haube halbverborgene Haar, das seidene Kleid, welches sie zu tragen pflegte, endlich ihr ruhiger, sich gleich bleibender Ernst imponierte fremden Besuchern, wie ihren Schülerinnen. Letztere hatten vor dem gestrengen ebenso verehrten, als gerechten und gefürchteten Fräulein Conradi, die jedoch von vielen auch einfach „Tante Johanna” genannt wurde, einen heilsamen Respekt, obgleich eigentliche Strafen nie in Anwendung kamen, wohl aber strenge Verweise und Vermahnungen die Disziplin aufrecht erhielten. Dieser heilsame Respekt blieb bestehen, auch dann noch, als mit zunehmendem Alter die Schärfe der Sinnesorganes nachließ und eine empfindliche Harthӧrigkeit der Würdigen Greisin den Verkehr mit der Jugend erschwerte. [Viņas ievērojamais izskats, viņas staltā stāja, sirmie, zem baltās aubītes daļēji paslēptie mati, zīda kleita, kuru viņa mēdza valkāt, un visbeidzot viņas mierīgā, allaž rāmā nopietnība atstāja patīkamu iespaidu kā uz nejaušiem apmeklētājiem, tā uz audzēknēm. Pēdējām pret stingro un cienījamo, taisnīgo un bailes raisošo Konrādijas jaunkundzi, kuru daudzi tomēr sauca vienkārši par „Konrādijas tanti”, bija veselīgs respekts, kaut gan patiesībā nekad netika lietoti sodi, disciplīnu labā kārtībā uzturēja stingri rājieni un nopietni brīdinājumi. Šis veselīgais respekts saglabājās arī vēl tad, kad līdz ar pieaugošo vecumu, pavājinoties jutekļu asumam un dzirdei, tika apgrūtināta cienījamās sirmgalves saskarsme ar jauniešiem].
No: Johannes von Eckardt. Johanna Conradi. Düna Zeitung, 1905, nr. 23.
Repräsentativ für das geistige Klima in Mitau der zweiten Jahrhunderthälfte wurde die Pädagogin und Schrifstellerin Johanna Conradi, die Tochter des Pastors zu Sallgalln Adam Conradi und Tante von Theodor Hermann Pantenius. Sie gehörte zu einer jüngeren Generation baltischer Frauen, die die Möglichkeiten beruflicher Emanzipation erkannt und genutzt hatten als Gouvernanten, Lehrerinnen oder Schrifstellerinnen ihr Leben selbst zu gestalten bemüht waren [Ievērojama 19. gadsimta otrās puses Jelgavas garīgās gaisotnes pārstāve bija pedagoģe un skolotāja Johanna Konrādija, Salgales mācītāja Ādama Konrādija meita un Teodora Hermaņa Panteniusa tante. Viņa piederēja baltiešu sieviešu jaunākajai paaudzē, kuras bija iepazinušas profesionālās emancipācijas pavērtās iespējas un prata tās izmantot kā guvernantes, skolotājas un rakstnieces, cenšoties pašas veidot savu dzīvi].
No: Karl Otto Schlau. Mitau im 19. Jahrhundert. Wedemark-Elze, 1995, S. 284.
Saiknes
Teodors Hermanis Pantēnijs - Māsasdēls
Vilhelms Pantēniuss - Svainis
Nodarbes
Dzimtais vārds
Johanna Conradi
Papildu vārdi
Konradi
Izglītība
1824–1838
Salgales mācītājmuiža
Izglītojusies mājās, viens no skolotājiem teologs un dabaspētnieks Johans Heinrihs Karls Kavals (Kawall, 1799-1881), mājmācībā sagatavojusies mājskolotājas eksāmenam.
1838
Teicami nokārto mājskolotājas eksāmenu
Darbavieta
1838–1849
Stende
Mājskolotāja Stendē pie Brigeniem (Brüggen), Cīravā pie Manteifeļiem (Manteuffel) un Jaunpilī pie Rekēm (Recke).
1849–1857
Salgales mācītājmuiža
Mājskolotāja un saimniecības vadītāja brāļa, atraitņa Kārļa Vilhelma Konrādija (1808-1880) ģimenē, kurā aug 13 bērni. Vēlās nakts stundas Konrādija velta pašizglītībai. 1857. gadā brālis apprecas otrreiz, Konrādija darbu var pamest.
1862–1863
Brūnu muiža
Strādā par mājskolotāju pie baroneses fon der Rekes.
09.08.1872–1888
Jelgavas vācu meiteņu privātskola
Jelgava
Skolas vadītāja, skolotāja
Ceļojums
1857–1862
Parīze
Ceļojums uz Parīzi, Karlsbādi un citām Vācijas vietām.
Dalība organizācijās
1865–1892
Kurzemes literatūras un mākslas biedrība
Akadēmijas iela 10, Jelgava
Īstenā locekle, sal. K.O.Schlau. Mitau im 19. jahrhundert. Wedemark-Elze, 1995, S. 285.
Dzīvesvieta
1870–1891
Lielā iela, Jelgava
Lielā iela nr. 73, 2. stāvs.Dzīves vieta saskaņā ar pašas norādīto adresi rakstā-sludinājumā:Johanna Conradi. Anerbieten. Rigasche Zeitung, nr. 29 (5.02.1870)