Kristīne Apkalne

Tēvs Jānis. Brālis – mācītājs Pēteris Apkalns (1882–?).

"Kristine Apkaln dzimusi 31. martā 1880. g. Bērzaunes pag. kā Abrienu māju saimnieka meita. Pirmmācību baudījusi vecāku mājās, tad pāris gadu mācījusies Liezeres draudzes skolā, pēc tam pabeigusi Tailovas sieviešu ģimnāziju Rīgā. Strādājusi kā skolotāja-vadītāja Cesvaines 2. šķiras meiteņu skolā un no 1907.–1916. g. kā ģimnāzijas priekšniece Cēsu sieviešu ģimnāzijā. Beidzamos pāris kara gadus nodzīvo bez sevišķas nodarbošanās gan pie brāļa, Cēsu draudzes mācītājmuižā, gan vecāku mājās. No 1919. g. tā iestājās skolu departamentā kā reģistratore, bet no 1920. g. to pārceļ par darbvedi vidusskolas nodaļā. – Nelaiķes darba biedri ārkārtīgi sagrausti par kļūmīgo nelaimes gadījumu. Visi raksturo nelaiķi kā klusu, sirsnīgu un vienkāršu cilvēku un centīgu darbinieki."
Kristīne Apkaln.. Latvijas Kareivis, Nr. 193, 29.08.1925, 3. lpp.

"Kristīne Apkalne, kas mira traģiskā nāve 26. augustā, sējusi arī savu graudu latviešu skolas laukā. Gadu simteņu maiņā latviešu garīgā attīstība bija sasniegusi ievērojamu augstumu un tiecās neatturami vēl vienmēr uz augšu. Bet no otras puses krievu valsts vara centās sagrābt visu savās rokās, arvienu vairāk norobežodama latviešu nacionālas tieksmes un stingri izvezdama savu pārkrievošanas politiku. Tā tomēr nevarēja nospiest latviešu pašdarbību, kas privātā ceļā lauzās uz āru. Radās latviešu dibinātas privātskolas, kam gan bija jāpadodas krievu birokrātijas priekšā rakstītiem noteikumiem, bet kas ar visu to tomēr kopa savos audzēkņos latviešu patriotiskas jūtas un darīja tos par savas tautas apzinīgiem locekļiem. Pie tādiem skolu darbiniekiem pieder K. Müllers (Cēsīs), Olavs, Maldonis, Ķeniņi (Rīgā), L. Bērziņš (Jēkabmiestā un Jūrmalā), A. Briedis (Jelgavā). Viņiem pieskaitāma ari Kristīne Apkalne. Dzimusi 1880. g. Bērzaunes Abrienu mājās un izglītojusies Tailovas sieviešu ģimnāzijā Rīgā, viņa atver 1900. g. Cesvainē privātu II. šķiras meiteņu skolu un vada to līdz 1907. g. pavasarim. Viņas nodomi pedagoģiskā laukā nobriest un paplašinās: tā paša gada rudeni viņa atver Cēsīs privātu pilntiesīgu sieviešu ģimnāziju. Šī mācības iestāde nostājas blakām Müllera zēnu reālskolai, un Cēsis jo vairāk dabū īstas skolu pilsētas raksturu. Cēsu apriņķis paceļas izglītības ziņā pāri dažiem citiem Latvijā. Tas varētu būt par iemeslu, ka še varēja uzplaukt augstākā tipa skolas. Bet no otras puses šīs veicināja ari tālāk izglītības līmeņa pacelšanu. Apkalnes skola še ieņēma redzamu vietu. Vairāk simtu Cēsu apgabala jaunavu tanī smēlušas savu tālāko izglītību. Kad uznāca pasaules karš un līdz ar sadzīves formām sāka brukt ari skolu iekārta, Apkalne jutās savu misiju skolas laukā izpildījusi un 1916. g. atstāja skolas priekšnieces vietu. Skolas darbā stājās spēki, kas nu jau varēja atbalstīties uz aktīvāku masu kustību un rēķināties ar agrākās varas sabrukšanu. Joprojām darbojās viņas dibinātā mācības iestāde un izglītības darbā ieņēma izcilu vietu viņai tuvi cilvēki. Latvijas Izglītības ministrijai nodibinoties, viņa 1919. g. še uzņēmās ierēdnes pienākumus."
T. Kristine Apkalne. Izglītības Ministrijas Mēnešraksts, Nr. 9, 01.09.1925, 288. lpp.

"Latvijas pirmskara skolu laukā redzamu vietu ieņēma K. Apkalna jaunkundze Cēsu siev. ģimnāzijā. Latviskā garā ar sirsnīgu rūpību un mīlestības pilnu stingrību vadītā ģimnāzija sniedza ne vienai vien latvju jaunavai pamatus tālākai dzīvei un darbam: mūsu tagadējās pamatskolās darbojas par skolotājām gandrīz pāris simtu agrāko Cēsu siev. ģimnāzijas audzēkņu, kurām visām viena īpatnēja pazīme – garīgā skaidrība un pienākumu apziņa, kā mantojums no savas skolas un priekšnieces. Vajadzēja redzēt to reto sirsnību un tanī pašā reizē to dziļo cienību, kas saistīja audzēknes pie savas priekšnieces, lai no tām vien jau varētu spriest par tām retām iedzimtām spējām, par to takta un mēra sajūtu, par to pašaizliedzību darbā, kas tik bagātīgā mērā mājoja ģimnāzijas priekšnieces personā.
Šī persona bija Kristīne Apkalna. Beigusi Tailovas ģimnāziju, K. Apkalna, pēc viena gada darbības kādā no Kurzemes skolām, atver 1900. g. Cesvainē privātu sieviešu 2. šķ. skolu, pirmo tāda tipa skolu uz laukiem, kuru vada līdz 1907. g. vasarai. Šeit sāka izveidoties un nobriest iedzimtais K. Apkalnes jkdzes ped. talants: priekšniece un skolnieces dzīvo kā viena ģimene, darba un audzināšanas rezultāti ļoti labi."
Kādas ievērojamas latv. izglīt. darbinieces dzīves traģ. noslēg. Latvis, Nr. 1173, 29.08.1925, 2. lpp.

"1907. gada augustā tiek atvērta otra latviešu vadītā vidusskola Cēsīs. Tā ir K. Apkalnes sieviešu ģimnāzija. Šās ģimnāzijas priekšniece ir Kristīne Apkalne, kura bija izglītojusies Tailovas sieviešu ģimnāzijā Rīgā un jau no 1900. līdz 1907. g. pavasarim vadījusi II. šķiras meiteņu skolu Cesvainē. Sieviešu ģimnāzijas nodibināšanā Cēsīs dzīvu dalību ņēma vietējā sabiedrība, savākdama lielāku sumu naudas ģimnāzijas inventāram un mācības līdzekļiem. Arī ģimnāzijas priekšniece un īpašniece K. Apkalne pielika visas pūles, lai ģimnāzija materiālā ziņā būtu labi nostādīta. Tamdēļ šī mācības iestāde iesāk savu darbību ar jaunām, glītām skolas mēbelēm un pietiekošu vairumu mācības līdzekļu un skolas bibliotēkas grāmatu. K. Apkalnes ģimnāzija jau no pašas dibināšanas dabū pilnas sieviešu ģimnāzijas tiesības. Ģimnāzija ievietojās namā Raunas ielā 7, kuru Cēsu pilsēta no kazarmes speciāli izbūvēja skolas vajadzībām."
D. Soste. Latviešu vidusskolas Cēsīs. Izglītības Ministrijas Mēnešraksts, Nr. 1, 01.01.1926, 29. lpp.
Skatīt Kristīnes Apkalnes fotogrāfiju un viņas vadītās ģimnāzijas fotoatklātni Latvijas Nacionālā arhīva Latvijas Valsts kinofotofonodokumentu arhīva audiovizuālo, foto un skaņas dokumentu digitālā krātuvē http://www.redzidzirdilatviju.lv/lv/search?q=Krist...

skolotāja
vadītāja

Ludmilas Tailovas privātā ģimnāzija
Rīga
Beigusi Tailovas sieviešu ģimnāziju Rīgā.

1900–1907
Cesvaine
Cesvaines 2. šķiras meiteņu skolas dibinātāja un skolotāja

1907–1916
Kristīnes Apkalnes privātā sieviešu ģimnāzija
Raunas iela 7, Cēsis
Cēsu K. Apkalnes sieviešu ģimnāzijas priekšniece

1919–1920
Latvijas Republikas Izglītības ministrija
Rīga
Strādājusi Skolu departamentā par reģistratori.

1920–1925
Latvijas Republikas Izglītības ministrija
Rīga
Strādājusi Skolu departamenta Vidusskolas nodaļā par darbvedi.

12.05.1929
Lejas kapi
1929. gada 12. maijā Cēsu Lejas kapos iesvētīts piemineklis Kristīnei Apkalnei. Pieminekļa izveidi un līdzekļu vākšanu rosinājusi sieviešu ģimnāzijas audzēkņu biedrība. Pieminekļa tēlnieks Sproģis. Piemineklī iekalti norvēģu rakstnieka Ibsena vārdi: "Paldies tev par tavu mūžu, par sirsnību bērndienās."

01.09.1925
Lejas kapi
Apbedīta Lejas kapos Cēsīs.