Laura Marholma

Ģimene

Dzimusi dāņu kuģa kapteiņa Frederika Vilhelma Teodora Mora (Friedrik Wilhelm Theodor Mohr, 1820–1915) un Baltijas vācietes Amālijas, dzimušas Rēdera (Amalie Roeder, 1823–1897) ģimenē Rīgā. Vecvecāki no māts puses - Andreass Rēders (Andreas Roeder) un Doroteja, dzimusi Bruna (Dorothea Brun).

1889: laulība ar zviedru rakstnieku Ola Hansonu (Ola Hansson, 1860–1925), kuru bija iepazinusi Dānijā. Viņiem 1890. gada 8. oktobrī piedzima dēls Ola.

1889./1890. gadā ģimene pārcēlās uz Frīdrihshāgenu (Friedrihshagen), Berlīnes tuvumā, kur pievienojās Frīdrihshāgenas dzejnieku lokam (Friedrichshagener Dichterkreis). Šajā laikā pāris iepazina Augustu Strindbergu (1849–1912). Pēc Ola Handsona strīda ar Augustu Strindbergu, viņi pārcēlās uz Bavāriju un dzīvoja Šlīrsē (Schliersee), Minhenes tuvumā.

Gan viņa, gan vīrs slimoja ar psihiskām slimībām. Laura Marholma 1905. gadā vairākus mēnešus atradās psihiatriskajā iestādē vajāšanas mānijas dēļ. Vēlāk viņa dzīvoja Francijā (Meudon) un Latvijā (Rīgā, Jūrmalā).

Lauras Marholmas valsts piederība un tautība nav precizēta. Viņa dzimusi 1854.
gadā Rīgā - Krievijas impērijā; tēvs dānis, vīrs zviedrs; mirusi 1928. gadā
Latvijas Republikā. Norādes par viņas tautību literatūrā: dāņu-krievu autore, vācu dramaturģe, vācbaltiete.

Literatūra

Lauras Marholmas darbu uzskaitījums un literatūra par viņu: Deutsche Biographie .

Susan Brantly (1991), The Life and Writings of Laura Marholm.

Pirmās publikācijas viņa izdeva ar pseidonīmu Leonhard Marholm.

1879.–1880. gados viņa veiksmīgi publicēja savs pirmās lugas, kas viņai deva iespēju strādāt par redaktori dažādos izdevumos un publiceties ar savu īsto vārdu. No apmēram 1879/1880. gada līdz 1885. gadam strādāja par redaktori dažādos izdevumos Rīgā, tajā skaitā avīzē Zeitung für Stadt und Land (vēlākais nosaukums Rigasche Rundschau).

1885. gadā kopā ar ģimeni pārcēlās uz Dāniju, bet no 1889./1890. gada dzīvoja Vācijā (Berlīnes, vēlāk Minhenes tuvumā), kur darbojās kā dramaturģe, publiciste, tulkotāja; savos darbos viņa pievērsās sieviešu tiesību un pacifisma tēmām.

Darbi

1878, 1880: Johann Reinhold Patkul. Tragödie in zwei Teilen, Teil I: Gertrud Lindenstern, Teil II: Patkuls Tod ("Johans Reinholds Patkuls. Traģēdija divās daļās", 1. daļa: "Ģertrūde Lindenšterna", 2. daļa: "Patkula nāve")
1882: Frau Marianne. Drama in 4 Akten ("Mariannes kundze. Drāma 4 cēlienos")
1895: Karla Bühring. Eine Frauendrama in 4 Akten ("Karla Bīringa. Sieviešu drāma 4 cēlienos")
1895: Zwei Frauenerlebniße. Novellen ("Divi sieviešu piedzīvojumi. Stāsti")
1895: Das Buch der Frauen, Zeitpsychologische Porträts ("Sieviešu grāmata: Laikmeta psiholoģiski portreti")
1895: Wir Frauen und unsere Dichter ("Mēs sievietes un mūsu dzejnieki")
1897: Frau Lilly als Jungfrau, Gattin und Mutter ("Lilī kundze kā jaunava, sieva un māte")
1897, 1903: Zur Psychologie der Frau. Teil I und II ("Par sievietes psiholoģiju. 1. un 2. daļa")
1900: Die Frauen in der sozialen Bewegung ("Sievietes sociālajā kustībā")
1900: Der Weg nach Altötting und andere Novellen ("Celš uz Altötting un citas noveles")
1900: Buch der Toten ("Mirušo grāmata")

dramaturģe
publiciste
redaktore
tulkotāja

Mohr

Laura Marholm, Leonhard Marholm

Laura Katarina Mora, Hansson

1854–1885
Rīga

1885–1889
Kopenhāgena
Pārcēlās uz Dāniju, kur iepazina savu vēlāko vīru, Ola Hansonu.

1889–1895
Frīdrihshāgena
1889. vai 1890. gadā pārcēlās uz Frīdrihshāgenu, kur 8.09.1890 piedzima dēls Ola.

1895–1905
Šlīrsē
Šlīrsē (Schliersee) - aptuveni 50 km uz Dienvidiem no Minhenes.

1905–1928
Meudon
Nav zināms, cik ilgi dzīvoja/ uzturējās Meudon, Parīzes tuvumā.

1905–1928
Jūrmala

1877–1878
Rīga
1870. gados mācījās Rīgas (sieviešu) skolotāju seminārā (Lererinseminar)

1880–1885
Zeitung für Stadt und Land
Rīga
Redaktore