Lilija Grāve

Dzimusi Pēterpilī kalpones Matildes (dzimusi Apse) un strādnieka Augusta Kārļa dēla Upnera četru bērnu ģimenē kā otrais bērns. Tā kā pirmdzimtais bērns vēl mazotnē miris, Lilija kļūst par ģimenes vecāko.
Māte Matilde Apse dzimusi Latvijā, evakuējusies uz Pēterpili Pirmā pasaules kara laikā. Tēvs Augusts Upners nāk no Sirverogas latviešu kolonijas Smoļenskas apgabalā, strādājis uz dzelzceļa.
Pēc Latvijas valsts nodibināšanas Upneru ģimene pārceļas uz Rīgu, kur vecāki atver pārtikas veikalu Latgales priekšpilsētā, nopērkot nelielu divstāvu ēku L. Maskavas ielā 225.
Vecvecāki no tēva puses – Kārlis un Kristīne Upneri.

Otrā pasaules kara laikā iemīlējusies darbabiedrā Mārtiņā Grāvī, apprecējusies 1942. gada 25. martā. 1943. gada 21. novembrī piedzimusi meita Ilze, 1944. gada 14. decembrī – dēls Juris.
Vīrs Mārtiņš 1944. gada rudenī iesaukts vācu armijā.
Tēvs Augusts Upners arestēts par "mežabrāļu" slēpšanu un ieroča glabāšanu, izsūtīts uz Permu Krievijā, kur miris 1945. gada 28. augustā.

"Mamma savu darbu darīja no visas sirds. Viņa mīlēja priekšmetu, kuru mācīja, mīlēja skolas dzīvi, atrada tur savu piepildījumu. Patiesībā visa mūsu ģimenes dzīve bija pakļauta skolai. Skola mums ar brāli bija kā mājas, jo tur bija mamma. Bet skola mums arī atņēma mammu. Agri iemācījāmies ar savu dzīvi tikt galā paši. Tētis gāja iepirkties, gatavoja vakariņas, mazgāja traukus, un tas bija pašsaprotami, jo mamma sēdēja pie rakstāmgalda. Tādu es arī viņu visbiežāk atceros, sēžam pie burtnīcu kaudzēm vai klades un fizikas žurnāliem, gatavojoties stundām. Pjoriškina sarakstīto mācību grāmatu mamma uzskatīja par novecojušu. Tas, kā mamma gatavojās stundām, vispār bija kaut kas vienreizējs. Kad mācījos vidusskolā, slodze mammai bija liela. Viena skolotāja darba noslogojums tai laikā skaitījās 18 stundas nedēļā, bet mammai bija 36 stundas nedēļā. Sešdesmitajos gados mamma mācīja fiziku no 8. līdz 11. klasei un visām 11. klasēm bija piecas paralēlās klases. Izņemot varbūt, ja kādai klasei audzinātājs bija kāds no kolēģiem fiziķiem. Katrai klasei mamma vielu pasniedza citādāk, jo viņa uzskatīja, ka, lai cik dīvaini arī tas būtu, zināšanu uztveres līmenis paralēlajās klasēs atšķiras. Vispirms mamma ņēma savu kabatas grāmatiņu ar visu skolēnu sarakstu un rūpīgi pārskatīja, kuru izsauks, kā viņam atprasīs, ko katram pajautās. Jo arī katru skolēnu mamma vērtēja atsevišķi. Cits bija drošāks un pārliecinātāks, cits bailīgāks. Tam uzdeva jautājumus un iedrošināja atbildēt pie tāfeles ar uzmundrinošiem, labvēlīgiem pamudinājumiem. Tā kā mācījos tai laikā pirmajā specializētajā klasē ar ķīmijas tehnoloģijas novirzienu, tad mūsu klasei mamma ļoti īpaši gatavojās. Mūsu klasē bija kādi pieci vai seši zēni, tai skaitā arī Jānis, kuri bija ļoti gudri, un, lai viņiem stundā nebūtu garlaicīgi un nebūtu jādauzās, mamma bieži sagatavoja piecus grūtus uzdevumus. Vielas atprasīšanas laikā gudros un kustīgos zēnus nosēdināja atsevišķi un iedalīja lapiņas ar uzdevumiem. Kurš pirmais atrisinās, tam ielika “5”. Kas par sacensību sākās! Man ļoti patika noskatīties uz kabineta stūri, kur puiši, pieres saraukuši, risināja, kurš ātrāk! Katra izsaucamā vārdu mamma ierakstīja speciāli sagrafētajā kladē un pretī uzvārdam bija jautājumi, par ko konkrētais skolēns atbildēs. Mammas mērķis nebija atzīmes, bet zināšanas. Viņa ļoti labi saprata, ka ir “fiziķi” un ir “liriķi”, un centās, lai kaut minimālu izpratni par fiziku iegūtu ikviens. Bieži mamma gatavoja tā saucamos “ātros kontroldarbus”. Uz klasi bija kādi pieci vai seši varianti, kur lapiņās bija jautājums no fizikas teorijas un divi vai trīs uzdevumi. Lapiņas bija jāsaraksta visiem 30 skolēniem, jo parasti tik lielas bija klases. Rakstāmmašīnas padomju laikā bez atļaujas nedrīkstēja izmantot. Datoru un printeru tad vēl nebija. Jāraksta bija ar roku caur kopējamo papīru. Bieži vien mēs ar brāli mammai centīgi palīdzējām un rakstījām šīs lapiņas. [..]
Mamma parasti strādāja vēlu vakaros un naktī – esot vieglāk koncentrēties. Mēs visi saldi gulējām, bet mamma sēdēja pie rakstāmgalda. Atnākusi no skolas, viņa centās pāris stundu pagulēt, bet ne vienmēr tas izdevās, jo bez mācību darba bija arī sabiedriskais darbs un klases audzināšana. Tas viss aizkavēja skolā ilgāk par novadīto stundu laiku. Tagad brīnos, kā mamma spēja izturēt tādu slodzi, brīnos arī par mūsu ģimeni. Mums ar brāli tas tolaik likās normāli, ka skola ir pirmajā vietā."
No meitas Ilzes Zabarovskas atmiņām

bibliotekāre
medmāsa
pārdevēja
skolotāja

Lilija Upnere

Lilija Melānija Tilla Grāve

Studenšu korporācija "Gaujmaliete"
Iestājusies studentu korporācijā "Gaujmaliete".

1930
Rīgas pilsētas 20. pamatskola
Slāvu iela 2, Rīga
1930. gadā pabeigusi Rīgas pilsētas 20. pamatskolu.

1930–1933
Rīgas 2. vidusskola
Krišjāņa Valdemāra iela 1, Rīga
1930. gadā iestājusies Rīgas 2. vidusskolā. Šeit mācās trīs gadus, līdz nolūkā apvienot ar darbu ir spiesta pāriet uz vakarskolu.

1933–1934
J. Raiņa vakara vidusskola
Rīga
1934. gadā absolvējusi Raiņa vidusskolu (Rīgas Raiņa ģimnāziju) ar labām un teicamām sekmēm.

1936–1950
Latvijas Universitāte
Kronvalda bulvāris 4, Rīga
1936. gada 8. augustā iesniegusi lūgumu tikt uzņemta Ķīmijas fakultātes Farmācijas nodaļā, kur netika pieņemta. Tika piedāvātas studijas Matemātikas un dabas zinātņu fakultātes Matemātikas nodaļā fizikas novirzienā. 1940. gadā studijas spiesta pārtraukt, nespējot savienot to apmeklēšanu ar darbu.1945. gada 27. septembrī no jauna uzņemta studējošo kārtā. 1948. gada jūnijā sekmīgi aizstāvējusi diplomdarbu ģeofizikas specialitātē. 1949. gada rudenī nokārtojusi valsts eksāmenus. Ar 1950. gada 26. janvāra lēmumu ieguvusi kvalifikāciju – ģeofiziķis.

1933
Slikto materiālo apstākļu dēļ ap 1933. gadu sākusi strādāt Rīgas pilsētas bērnu slimnīcā par slimnieku kopēju.

1937–1939
Krišjāņa Valdemāra iela 8, Rīga
1937. gadā pārgājusi strādāt par bibliotekāri un pārdevēju grāmatu veikalā Valdemāra ielā 8. Ļoti mazā atalgojuma dēļ 1939. gadā beidz strādāt grāmatveikalā.

1939–1943
Armijas ekonomiskais veikals
Audēju iela 16, Rīga
No 1939. gadā pārgājusi atrādāt uz Armijas ekonomisko universālveikalu par vecāko čeku kontrolieri. Darba attiecības spiesta pārtraukt 1943. gadā, kad piedzimst pirmdzimtā meita Ilze.

01.02.1947–01.5.1947
Strādājusi LPSR Hidrometeoroloģiskā dienesta pārvaldē par tehniķi, lai izietu mācību praksi.

20.08.1947–1976
Rīgas 2. vidusskola
Krišjāņa Valdemāra iela 1, Rīga
Ap 1947. gadu: sekmīgi izturējusi pedagoģisko praksi Rīgas 2. vidusskolā.1947. gada 20. augustā pieņemta darbā par fizikas skolotāju.

07.1976
Rīgas Pirmie Meža kapi
Apglabāta netālu no Z. A. Meierovica pieminekļa Upneru dzimtas kapu vietā.