Lizete Harmsena
1835 – 06.07.1914
(Elizabete Jūlija Johanna) Lizete HARMSENA (Harmsen, 1835-1914) ir Zlēku mācītāja Johana Georga Bitnera meita. 1911. gadā viņa publicē atmiņas Ein altes kurländisches Pastorat ("Kāda veca Kurzemes mācītājmuiža") par dzīvi Zlēku pastorātā. To otrajā izdevuma (Tallina, 1913) un atkārtotā izdevuma (Hanovera, 1970) pielikumā ir publicētas Zlēku teikas, atmiņas par atsevišķiem priekšmetiem, notikumiem un cilvēkiem, kā arī 82 latviešu tautas dziesmas Harmsenas atdzejojumā no F.G. Bitnera tautas dziesmu krājuma (1844).
Dzimšanas laiks/vieta
1835
Zlēku mācītājmuiža
Dzimusi mācītāja ģimenē
Miršanas laiks/vieta
06.07.1914
Abavas muiža
Mirusi pēc grūtas slimības.
Personiska informācija
Lizete Harmsena (Harmsen, 1835-1914) ir dzimusi Zlēku pastorātā. Viņa ir mācītāja Johana Georga Bitnera un viņa otrās sievas Elizabetes Mačevskas (Maczewsky, mir. 10.05.1835) meita un mācītāja un folklorista Georga Frīdriha Bitnera pusmāsa.
Viņa ir 1855. gadā precējusies ar Popes, vēlāk - Ventspils apriņķa ārstu Frīdrihu Viljamu Harmsenu (1822-1879), laulībā dzimuši pieci bērni: Viljams Džeims Harmsens, Marta Marija Elizabete Harmsena u.c. Vīra dzīves laikā mitinājusies Popē. 1848. gadā Tērbatas universitātē F.V.Harmsens nokārtojis doktora eksāmenu. Lizete Harmsena tādēļ dēvēta par doktora kundzi jeb Frau Dr. Harmsen.Profesionālā darbība
Publikācijas presē:
1896: Wieder einmal die schlechten Wege [par Kurzemes ceļu stāvokli pavasarī].Land- und forstwirtschafliche Zeitung für praktische und wissenschaftliche Pflege.. nr. 6, 5. febr.
1910: Die heilige Linde in Popen [Svētā Liepa Popē]. Rigasche Zeitung,nr. 95, 28. apr.
Devums Baltijas kultūrvēsturē
1891: tulkojusi ap 300 latviešu tautasdziesmas vāciski, L. Bērziņš min, ka saglabājušās rokrakstā (kladē ar gadskaitli 1891), kas iespējams, gājis bojā (?). No: L. Bērziņš. Pieminams vīrs un pieminama diena. Latvju Mēnešraksts, nr. 12 (1942).
1908 29.IX/12.X nodod Dabas pētnieku biedrībai pašas Zlēkās zīmētu īves zariņu ar ogām, pievēršot biedrības locekļu uzmanību arī tam, ka 1908. gadā ogas ienākušās arī Vērmaņdārza īvei.
No: Naturforscher-Verein. Düna Zeitung, nr.239. 14.okt.
1911, 1913, 1970: Ein altes Kurländisches Pastorat ["Kāda veca Kurzemes mācītājmuiža"] - atmiņas par dzīvi Zlēku pastorāta, latviešu tautasdziesmu tulkojumi un Zlēku teikas - pielikumā (ar 1913. gada izdevumu).
Citātu galerija
Kam tie plašie mūsu dzimtenes likteņos nozīmīgie ģimenes sakari ir interesanti, lai lasa Teodoru Hermani Panteniju, kas savās atmiņās ("Aus meinen Jugendjahren") tēlo Kurzemes mācītāju aprindas un viņu oriģinālus; bet īpaši lai ķeras pie grāmatas "Ein altes Kurländisches Pastorat". Šīs grāmatas autore ir Harmsena kdze, Kabiles Bitnera jaunākā māsa.
Ludis Bērziņš. Krustām šķērsām pa dzimteni. Latvis, nr. 2315 (1929)12. jūl.
[Tautas dziesmu] tulkošanas darbā ir piedalījusies arī [F.G.] Bitnera jaunākā māsa, precēta Harmsena. Savā sacerējumā "Ein altes kurländisches Pastorat" viņa, balstīdamās uz brāļa sniegtajiem oriģināliem, ievieto kādus 95 tulkojumus. Bez tam ir arī Harmsenas tulkojumi uzglabājušies rokrakstā. Kādā vecā kladē, kam pierakstīts gada skaitlis 1891, atrodam tulkotas gandrīz 300 dziesmas, kas ietver arī iepriekš minētajā grāmatā sniegtos tulkojumus. Viņu vērtība ir viduvēja.
Ludis Bērziņš. Pieminams vīrs un pieminama diena. Latvju Mēnešraksts, 1942, nr. 12, 1094.lpp.
Saiknes
Georgs Frīdrihs Bitners - Brālis
Johans Georgs Bitners - Tēvs
Mia Munjē-Vroblevski - Radiniece
Nodarbes
Dzimtais vārds
Elisabeth Julia Johanna Harmsen, dzim. Büttner
Papildu vārdi
Lisette
Dzīvesvieta
1835–1855
Zlēku mācītājmuiža
1855–1879
Popes muiža
Kopā ar ģimeni dzīvo Popes muižas doktorātā, ēkā blakus muižas ēkai, celtā 1840.gados.
Apglabāts
08.07.1914
Zlēkas
Apbedīta Zlēku kapos.