Lūcija Žurgina

30. gadu otrajā pusē tikusies ar tobrīd 18 gadus par viņu vecāko rakstnieku, redaktoru un literatūrkritiķi Jāni Grīnu, kurš pēc Otrā pasaules kara trimdā apvienojies ar oficiālo ģimeni.
Abu savienībā dzimusi meita – Laima Lelde Līga Žurgina, nākamā kinorežisore.

"[..] franču meistara [Antuāna Burdela] attāla ietekme patiešām ir izjūtama dažos Lūcijas Žurginas agrīnajos darbos, daļēji arī viņas diplomdarbā "Ģimene. Uz darbu", kura otro variantu ar nosaukumu "Pretī saulei" bija nodomāts uzstādīt Saules dārzā. [..]
Sākumā Lūcijas Žurginas ienākšana mākslā iezīmējās ar atzīstamiem panākumiem, viņa piedalījās izstādēs jau studiju laikā, kopš 1931. gada. Līdzās izteiksmīgiem, nedaudz it kā barokāli spēcinātiem veidojumiem māksliniece parādīja savas spējas arī iespaidīgos zīmējumos.
Pēc kara Lūcija Žurgina pievērsās ģīmetņu veidošanai. Ievērību guva viņas darinātais Jāņa Sudrabkalna portrets, par kuru dzejnieks esot teicis: "Tāds es esmu." Porcelānā izpildītais komponista Žilinska krūšutēls ieguva goda rakstu 1945. gada Latviešu mākslas dekādes izstādē Maskavā. Tapa arī gan lielāka, gan mazāka izmēra figurāli veidojumi – šamotā, porcelānā. Saistīja pieminekļu ieceres. Tēlniece priecājās, ka viņas granītā cirsto Aleksandra Čaka portretu uzstādīja Ziedoņdārzā un pie šī viņas radītā tēla pulcējās jaunie dzejnieki."

Ruta Čaupova. Atvadāmies no tēlnieces Lūcijas Žurginas. Literatūra. Māksla. Mēs, Nr. 1, 07.01.1999, 16. lpp.

"Galveno vietu Lūcijas Žurginas darbu klāstā ieņem portreti. Cilvēka neatkārtojamā iekšējā pasaule saista mākslinieci ar savu plastisko izteiksmi. Viens no ievērojamākajiem mākslinieces darbiem šajā jomā ir Tautas dzejnieka J. Sudrabkalna portrets. Pie dzejnieka atveidojuma māksliniece strādājusi dažādos laika posmos un dažādos materiālos.
Atzinību tēlniece guvusi ar I. Jaunzemes, A. Žilinska, J. Straumes un savas meitas portretiem. Tie veidoti labākajās latviešu tēlniecības tradīcijās, kurās tieksme pēc formu vispārinājuma apvienojas ar dziļu satura izpratni.
Patlaban tēlniece turpina darbu pie J. Sudrabkalna portreta un līdztekus uzsākusi A. Čaka un Ž. Filipa portretus. Māksliniece uzskata, ka portrets ir neizsmeļams radošās iedvesmas avots.
Izstādēs skatītāju uzmanību saista arī tēlnieces silti un vienkārši tvertie sieviešu tēli. [..]
Tomēr neaizmirstamā meistara K. Zāles iespaidā tēlnieces radošās dotības lauztin laužas uz daudzfigūru kompozīcijām un pieminekļu ansambļiem. Māksliniece darinājusi Ļeņina pieminekli Saldū, piedalījusies konkursā piemineklim Bauskā, kur ieguva I prēmiju. Monumentāls darbs iecerēts kritušajiem varoņiem Kandavā.
Lūcija Žurgina strādā arī keramikas nozarē. Daudzi gleznainie, dekoratīvie sienas šķīvji aizceļojuši uz dažādām Padomju Savienības pilsētām un ārzemēm. Mākslinieces kafijas un tējas servīzes izceļas ar harmonisku proporciju izjūtu un saskanīgu tonējumu."

N. Cēsniece. Sapnis par granītu. Literatūra un Māksla, Nr. 7, 17.02.1968, 14. lpp.

Lūcija Otīlija Žurgina

Īslīces pamatskola
Īslīces pagasts
Mācījusies Īslīces skolā.

Valsts Bauskas vidusskola
Rīgas iela 8, Bauska
Bauskas Valsts vidusskolā zīmēšanu apguva pie mākslinieka un biedrības "Zaļā Vārna" biedra Jāņa Kalniņa.

1930–1931
Rīgas Tautas augstskola
Rīga
Līdztekus studijām Mākslas akadēmijā apmeklēja nodarbības Rīgas Tautas augstskolā gan zīmēšanas studijā pie Romāna Sutas, gan tēlniecības studijā tēlnieka Emīla Meldera vadībā.

1930–1940
Latvijas Mākslas akadēmija
Kalpaka bulvāris 13, Rīga
Mākslas akadēmijā iestājās 1930. gadā. 1940. gadā beigusi Latvijas Mākslas akadēmijas K. Zāles meistardarbnīcu.

1938
Latvijas Valsts statistikas pārvalde
30. gadu nogalē, paralēli studijām Mākslas akadēmijā, strādājusi statistikas pārvaldē.

1945
LPSR Mākslinieku savienība
Biedre

07.01.1999
Rīgas Pirmie Meža kapi
Apbedīta Mākslinieku kalniņā I Meža kapos.