Luīze Irma Skujeniece

Dzimusi nomnieka, sabiedriska darbinieka Pētera Alunāna (Jura Alunāna brāļa) ģimenē.
Ilgāku laiku bijusi mājskolotāja Pēterburgā, Veļikije Lukos u.c. Vēlāk privātskolotāja Rīgā.

No 1897: laikraksta "Baltijas Vēstnesis" teātrara recenzente, rakstījusi arī laikrakstos "Rigasche Rundschau", "Dzimtenes Vēstnesis" u.c.
1913: publicējusi atmiņas par Ādolfu Alunānu ("Skatuve un Dzīve" Nr. 6, 8-9).

Tulkojumi
1901: A. Hjellans. "Jēkabs" (romāns, publicēts periodikā)
1902: L. Fulda. "Jaunības darugi" (luga, teātrī)
1903: V. Polencs. "Bīriņu saimnieks" (romāns, publicēts periodikā)

"[...] traģiski savu dzīvi nobeidza viņas vīrs Eduards Skujenieks un Luize palika viena ar četriem maziem bērniem. Atgriezusies dzimtenē jau agrāk viņa sāka blakus ģimenes dzīvei nodoties literatūrai un žurnālistikai. Un tieši šis darbs viņai bija galvenais atbalsts, kad pēc vīra nāves tai nācās apgādāt vienai pašai četras mazas mutes. Jau mātes uzdevums pats par sevi ir varonība, vēl lielāka varonība, ja sieviete paliek vienīgā ģimenes apgādniece, pie tam rūpējoties arī par topošo pēcnācēju gara pasauli. Luize Skujeniece visu to cienīgi veica. Ar savu literārisko darbu viņa uzaudzināja un izglītoja visus savus bērnus. Pie tam viņa savos pēcnācējos centās iemiesot to pašu garu, tās pašas vēsmas, ko tā bija mantojusi no saviem priekšgājējiem. Liela intelliģence, plašs prāts un gaišs gars – tās bija galvenās īpašības, ko māte centās pārnest uz saviem bērniem. [...] Luizei Skujeniecei arī piekrīt teātra kritikas izveidošanas nopelni, jo viņa bija viena no vispirmajām mūsu skatuves mākslas kritiķēm."

Luizes Skujenieces piemiņai. Zeltene, Nr.14 (15.07.1934)

Ženija Luīze Otīlija Alunāne

Jelgavas Dorotejas meiteņu skola
Jelgava
Ieguvusi mājskolotājas tiesības.

Sanktpēterburga
Mājskolotāja.

Veļikije Luki
Mājskolotāja.

Rīga
Mājskolotāja.

Rīgas Lielie kapi