Dzimusi Teodora un Katrīnas Emīlijas Andersonu ģimenē.
1915: dodas bēgļos uz Krieviju, dzīvo Irkutskā.
1921: atgriežas Latvijā.
Pēc Latvijas Universitātes beigšanas neilgi strādā kā ārste Rīgā, specializējas kā ķirurģe un ārste sieviešu slimībās.
1920. gadu otrā puse: izceļo uz Brazīliju, kur studē un strādā. Dzīvo un strādā latviešu baptistu ieceļotāju dibinātajā Vārpas ciematā Sanpaulu pavalstī, Brazīlijā.
1938: pēc viņas iniciatīvas tiek uzcelta pirmā latviešu slimnīca Brazīlijā, M. Andersona ir arī slimnīcas vadītāja.