Marija Andžāne
08.09.1909 – 26.12.1988
Rakstniece Marija Andžāne (1909–1988), mācoties Rēzeknes skolotāju institūtā, pievērsusies literārajai daiļradei, publicējusies institūta literārajā žurnālā "Daile". Vēlāk strādājusi par skolotāju un aktīvi publicējusies latgaliešu presē. 1944. gadā devusies bēgļu gaitās uz Vāciju, 1951. gadā izceļoja uz ASV. Dzejas krājumiem "Reits" (1933), "Dzeiveibai" (1944, godalgots latgaliešu literāro darbu konkursā Daugavpilī, rokrakstā), "Namīra vortūs" (1951), "Caur dvēseles prizmu" (1977, A. Jūrdža fonda godalga 1978) raksturīgs garīgums, filozofiskums. Darbojusies arī prozā un rakstījusi literatūrteorētiskus apcerējumus. Dzīvojot Latvijā, publicējusies tikai latgaliski, trimdā rakstījusi un presē publicējusies abās latviešu rakstu valodas tradīcijās. Konstantīna Stroda–Plencinīka sieva.
Dzimšanas laiks/vieta
08.09.1909
Mači
Agrāk – Landskorona, Poļeščina.
Miršanas laiks/vieta
26.12.1988
Elmaira
Personiska informācija
Dzimusi Ludzas apriņķa Landskoronas, vēlāk Šķaunes pagasta Mačos zemnieku Leonarda un Agneses Andžānu ģimenē kā ceturtā meita.
Pēc Landskoronas pagastskolas beigšanas iestājusies Rēzeknes skolotāju institūtā.
1931. gada rudens: sākusi skolotājas gaitas Bukmuižas pagasta Porečjes pamatskola (tagadējā Bērziņu pagasta Upmales pamatskolā).
1934. gada 6. janvāris: salaulāta ar Konstantīnu Strodu–Pelcinīku Rīgas Sāpju Dievmātes baznīcā. Laulībā divi dēli un meita, kas kara laikā mirusi.
Dzīvojusi Rīgā, strādājusi par skolotāju Pārdaugavas bērnu patversmes skolā.
Vēlāk bijusi skolotāja Ludzas apriņķa Sarkaņu pamatskolā, Maltas pagasta Rozentavas pamatskolā, Varakļānu ebreju pagastskolā.
No 1944: Vācijā, bēgļu nometnē Grēvenē, Langerfeldē, tad strādājusi par skolotāju kopā ar vīru izveidotajā latviešu bēgļu nometnes skolā Oberkaselē.
No 1951: dzīvojusi ASV, Ņujorkas štatā.
Profesionālā darbība
LITERĀRĀ DARBĪBA
Mācoties Rēzeknes skolotāju institūtā, aktīvipievērsusies literārajai daiļradei, publicējusies institūta literārajā žurnālā "Daile".
1931: pirmā publikācija – dzejolis
"Caur osorom..." un īsa skice prozā "Orōjdāls" literārajā žurnālā "Zīdūnis"
Nr. 6.
1930–40: latgaliešu presē publicējusi stāstus jaunatnei.
1943: Latgales inteliģences problēmas 1930. gados risinātas garajā stāstā "Orojdāls" ("Olūts", 1943, 3).
DZEJAS KRĀJUMI
1933: "Reits".1944: "Dzeiveibai" (godalgots latgaliešu literāro darbu konkursā Daugavpilī, rokrakstā)
1951: "Namīra vortūs" (krājuma pamatā neizdotā krājuma "Dzeiveibai" manuskripts, klāt nākusi kara laikā un trimdā tapusī dzeja)
1977: "Caur dvēseles prizmu" (A. Jūrdža fonda godalga 1979).
1999: "Dimensiju kvadrātsaknes".
ĪSPROZAS DARBI
1945: "Jaunī zōboki".1982: "Izejas punkts" (A. Jūrdža fonda godalga; bērnības atmiņu tēlojumi, kas sniedz reljefu 20. gadsimta sākuma Latgales lauku dzīves ainu.)
1996: "Puisāns ar kozu" (pārsvarā agrāk periodikā publicētā īsproza, Ilonas Salcevičas sakārtojumā)
ROMĀNI
"Nosta" (nepabeigts romāns ar autobiogrāfiskām iezīmēm publicēts žurnālā "Dzeive" 1948–1952, 1–9).
Pēc nāves Marijas Andžānes arhīvā atrasti daudzi dzejas un daži prozas darbi rokrakstā.
Citātu galerija
PAR MARIJAS ANDŽĀNES PERSONĪBU UN DAIĻRADI
"[Marija Andžāne] piederēja pie tiem dzejniekiem, kuri 20. gadu beigās un 30. gados veidoja jauno latgaliešu dzeju, kas vairs neiekļāvās veco tautisko mudinājumu gultnē, bet vairāk deva tieši lirikai specifisko subjektīvi pārdzīvoto saturu. Jaunais saturs, protams, arī bija tautisks, bet citāda izpausmē. Tā bija pašas latgaliskās dvēseles likšana uz plaukstas, tā bija no tautas dzīves izjūtas izcelta un vienkāršos ikdienas vārdos ielikta sirsnības poēzija. (..) Stāstiem aužas cauri spilgts un gaišs novada sadzīves kolorīts, romānos daudz autobiogrāfiska un laikmetu raksturojoša materiāla. (..) Trimdā rakstītā dzeja pauž mūža sāpes par zaudēto Latgali (..). Marijas Andžānes lirikai pieder nozīmīga vieta latgaliešu lirikas vēsturē viņas vārds minams blakus Augustam Eglājam, Aleksandram Adamānam, Madsolas Joņam."
Vitolds Valeinis. Svešatnē mirusi izcila Latgales dzejniece. Literatūra un Māksla, Nr.11 (13.03.1989)
"Marijas Andžānes prozai raksturīga sulīga, ar dzimtā novada
leksiku bagātināta valoda, smalks detaļu izzīmējums, spēja veidot kolorītus
tēlus."
Salceviča, Ilona. Marija Andžāne. Latviešu rakstniecība biogrāfijās. Rīga: Zinātne, 2003.
"Marijas Andžānes daiļrade ir saistīta ar kopīgiem latgaliešu rakstniecības vēstures gaitā notiekošiem procesiem un parādībām – gan ar latgaliešu literatūras uzplaukumu 20. gs. 30. gados un 40. gadu sākumā, gan lasītāju auditorijas meklējumiem trimdā, gan latgaliešu un kopnacionālās latviešu literatūras kontaktiem. Rakstniece ir ieņēmusi unikālu vietu latgaliešu un latviešu literatūrā gan 20. gs. 30. gados, pieteikdama jaunas tēmas un motīvus, gan 20. gs. vidū un otrajā pusē, trimdas literatūrā valdošo rezignāciju papildinādama ar dzīvinošiem impulsiem un intelektuālās pārdomās balstītām idejām. Marija Andžāne ir pirmā latgaliešu modernā dzejniece."
Ilze Sperga. Marija Andžāne. 100 Latvijas sieviete kultūrā un politikā. R.: LU, 2008, 27. lpp.
Saiknes
Nodarbes
Papildu vārdi
Marija Andžāne–Stroda
Izglītība
Šķaune
Landskoronas pagastskola
1931
Rēzeknes Valsts skolotāju institūts
Atbrīvošanas aleja 115, Rēzekne
Beigusi Rēzeknes Valsts skolotāju institūtu.
Piemiņas vietas
Šķaune
Šķaunes pagasta bibliotēkā iekārtota Marijas Andžānes piemiņas istaba, kur apskatāmi materiāli par dzejnieces gaitām un literāro darbību dzimtenē un trimdā.
1990
Mači
Pie dzejnieces dzimtajām mājām Maču sādžā 1990. gadā uzstādīts piemiņas akmens.
Darbavieta
1931–1934
Porečje [o]
Strādājusi par skolotāju Porečjes pamatskolā.
1934
Rīga
Strādājusi Pārdaugavas bērnu patversmes pamatskolā.
1935–1944
Sarkaņu 6-klašu pamatskola
Sarkaņi
1935–1944
Rozentovas pamatskola
Malta
1935–1944
Varakļānu Ebreju pamatskola
Varakļāni
1944
Oberkasele
Strādājusi par skolotāju kopā ar vīru izveidotajā latviešu bēgļu nometnes skolā Oberkaselē.
1951
Amerikas Savienotās Valstis
Strādājusi fabrikā.
Dzīvesvieta
1934
Rīga
Pēc kāzām pārcēlusies uz Rīgu.
1951
Horsheda
Emigrē
1944
Grēvene
1944. gada vasarā ar ģimeni aizbraukusi uz Rīgu, no kurienes rudenī devusies bēgļu gaitās uz Vāciju, dzīvojusi bēgļu nometnēs Grēvenē un Langerfeldē.
1951
Horsheda
Dzīvojusi Ņujorkas štatā.