Meklēt

Marija Eglīte

5 bildes
Eglīšu dzimtas kapavieta
Kapa piemineklis dzejniekam Viktoram Eglītim un viņa sievai tulkotājai Marijai, abu dēliem – rakstniekam Anšlavam un Vidvudam Eglīšiem – un Anšlava Eglīša sievai – rakstniecei un gleznotājai Veronikai Janelsiņai.
Foto: Signe Raudive, 29.05.2020.
Eglīšu dzimtas atdusas vieta

Kapa piemineklis dzejniekam Viktoram Eglītim un viņa sievai tulkotājai Marijai, abu dēliem – rakstniekam Anšlavam un Vidvudam Eglīšiem – un Anšlava Eglīša sievai – rakstniecei un gleznotājai Veronikai Janelsiņai.

Fotogrāfe: Signe Raudive, 29.04.2022.

Eglīšu dzimtas atdusas vieta

Kapa piemineklis dzejniekam Viktoram Eglītim un viņa sievai tulkotājai Marijai, abu dēliem – rakstniekam Anšlavam un Vidvudam Eglīšiem – un Anšlava Eglīša sievai – rakstniecei un gleznotājai Veronikai Janelsiņai.

Fotogrāfe: Signe Raudive, 29.04.2022.

17.11.1879 – 27.06.1926

Marija Eglīte (dzimusi Stalbova) (1879–1926) – skolotāja, tulkotāja. Tulkojumi no franču valodas publicēti laikrakstos "Latvijas Vēstnesis" un "Latvijas Kareivis", grāmatā izdotas tulkotās Alfreda de Misē "Noveles" (1939). Dzejnieka un rakstnieka Viktora Eglīša dzīvesbiedre, komponista Emīla Dārziņa, dzejnieka Edvarta Virzas, Valdemāra Damberga, Kārļa Jēkabsona mūza un pielūgtā. Rakstnieka Anšlava Eglīša un pedagoga, pianista Vidvuda Eglīša māte. Viktors Eglītis viņai veltījis sonetu krājumu "Dievu sūtne" (1934).

Dzimšanas laiks/vieta

17.11.1879
Cesvaine
Dzimusi Cesvaines pagasta "Ariņās".

Miršanas laiks/vieta

27.06.1926
Inčukalns

Personiska informācija

1901: beigusi Lomonosova ģimnāziju Rīgā.
Strādājusi par skolotāju V. Maldoņa un Irbes ģimnāzijās.
1900: iepazinusies ar komponistu Emīlu Dārziņu. Viņai rakstītās Emīla Dārziņa vēstules publicētas piemiņas grāmatā "Emīls Dārziņš" (1925).
1904: apprecējusies ar Viktoru Eglīti.
1915: kopā ar ģimnaziju un ģimeni ekvakuējusies uz Sormovu pie Ņižnijnovgorodas.
1918: atgriezusies Rīgā.

Profesionālā darbība



CITTAUTU AUTORU DARBU TULKOJUMI

Grāmatā
1939: Alfreds de Misē "Noveles" (Zelta Ābele).

Periodikā
Tulkojumi no franču valodas publicēti laikrakstos "Latvijas Vēstnesis" un "Latvijas Kareivis".

Citātu galerija



PAR MARIJU EGLĪTI

"Jāpiekrīt literatūrvēsturniecei Verai Vāverei, Viktora Eglīša personības un radošās darbības pētniecei, ka, atskatoties uz latviešu modernisma tapšanas un veidošanās laiku, Mariju Eglīti var uzskatīt par vienu no tā simboliem. Modernisma ienākšana 19. gadsimta otrajā pusē nav atraujama arī no sieviešu emancipācijas idejas, un Marija ir tipisks tās piemērs – laba izglītība, intelekts un intensīva garīgā izaugsme, pianistes talants, nemitīga vēlme to attīstīt un kaut ko sasniegt, bet konkrētie apstākļi un stereotipi ierobežo. Viņa visnotaļ apzinās savu talantu, spējas un šarmu – "Virza saka, ka es esot ievērojamākā latviešu sieviete", bet jaudīgāk uz mūžu ieprogrammē Viktora spriedumu: "Es būtu varējuse būt viena no visgudrākām sava laika sievietēm, ja jaunībā būtu vairāk lasījuse un strādājuse. Tā viņš saka." (No ieraksta dienasgrāmatā 19.03.1911.)"

Eglāja-Kristsone, Eva. Es gribu uzvarēt vai mirt. Marijas Stalbovas-Eglītes intīmā dienasgrāmata. Sākumgadi. Domuzīme, nr. 4, 2020.

Saiknes

Anšlavs Eglītis - Dēls
Elga Kore - Skolniece
Emīlija Buševica - Skolas biedre
Inguna Galviņa - Mazmeita
Marija Dārziņa - Skolas biedre
Paula Jēgere-Freimane - Skolniece
Viktors Eglītis - Vīrs

Nodarbes

skolotāja
tulkotāja

Dzimtais vārds

Marija Stalbova

Izglītība

1886–1901
Rīgas Lomonosova sieviešu ģimnāzija
Raiņa bulvāris 29, Rīga

Darbavieta

1901–1915
Voldemāra Maldoņa Rīgas sieviešu ģimnāzija
Rīga
Skolotāja

Dzīvesvieta

1915–1918
Sormova

1922–1926
Inciems
Vasarās

1922–1926
Krišjāņa Valdemāra iela 23, Rīga
Sešistabu dzīvoklis

Apglabāts

Rīgas Otrie Meža kapi