Marija Muceniece-Induse

17.08.1904 – 26.10.1974

Marija Muceniece-Induse (1904–1974) – gleznotāja, grafiķe. Mācījās Latvijas Universitātes Matemātikas un dabaszinātņu fakultātē (1925) un Latvijas Mākslas akadēmijā, kuru beidza 1931. gadā, absolvējot R. Zariņa Grafikas meistardarbnīcu. Ar saviem darbiem "Zvejnieki”, ”Vētras brāzienos” piedalās
visās Kultūras fonda izstādēs. Viņas vārds parādās preses izdevumos, žurnālos publicēti akvareļi. Studiju nolūkos apmeklēja Londonu, Somiju, Beļģiju, Drēzdeni,
Minheni. No 1934. līdz 1937. gadam papildinājās grafikā un glezniecībā Karaliskajā mākslas institūtā Antverpenē, nostiprinot tieksmi pēc ekspresīva tēlojuma veida. No 1940. līdz 1941. gadam vadīja Grafikas meistardarbnīcu Latvijas Mākslas akadēmijā. 1944. gadā kopā ar ģimeni devās bēgļu gaitās uz Zviedriju, strādāja par tehnisko zīmētāju Upsalas universitātē (1946–1952).

Dzimšanas laiks/vieta

17.08.1904
Roja
Dzimusi Lubezeres pagasta Rojas Jūrniekos.

Miršanas laiks/vieta

26.10.1974
Upsala

Personiska informācija

Dzimusi un augusi Rojas kapteiņa un kuģu būvētāja Jāņa Mucenieka ģimenē, mirusi Upsalā, Zviedrijā.

1937: Antverpenē zviedru jūrnieku
baznīciņā notikušas laulības ar gleznotāju Jāni Indusu (1907–1996). Ģimenē trīs bērni.

Profesionālā darbība

1940. un 1941: 1 LMA Grafikas meistardarbnīcas vadītāja, ienesot darbā modernākas tendences un jaunus meklējumus. Rojas "Jūrniekos” studenti iziet vasaras praksi.

1940. gadā kā vienu no pēdējiem darbiem
brīvās Latvijas laikā viņa darina plakātu Latgales Dziesmu svētkiem Daugavpilī.
1941: pēc vācu armijas ienākšanas Latvijā tiek atbrīvota no darba Latvijas Mākslas akadēmijā.

1942: ģimene pārceļas uz Roju. Otrā pasaules kara laikā turpina strādāt, gleznot. Piedalās izstādēs ar iepriekš eksponētiem darbiem "Zvejnieku ciems”, "Ķikrags pie Rojas,” "Rojas ainava.”

Ilustrējusi arī vairāku latviešu autoru grāmatas,
darinājusi grāmatu vākus; uzmanību izpelnījies Jānis Veselis, Rūdolfs
Blaumanis, Jānis Akuraters un citi autori.

Citātu galerija

PAR MARIJA MUCENIECE-INDUSES RADOŠO DARBĪBU

"Marija Induss-Muceniece absolvējusi prof. Richarda Zariņa Grafikas meistardarbnīcu 1931. gadā ar diplomdarbu Pašportrets, bijusi Grafikas meistardarbnīcas vadītāja 1940./1941. gadā. [..] Kad pirmajā mēģinājumā nekļūst par studenti Mākslas akadēmijā, tad laiku velti nezaudē, bet gadu apgūst zinības Latvijas Universitātes Matemātikas un dabaszinātņu fakultātē. Arī vēlākos gados viņa aizvien tiekusies pēc jaunā, neizzinātā – mācījusies gan grāmatvedības, gan biškopības kursos, taču šķiet, ka līdztekus aroda apguvei pie mūsu grafikas tēva, sevišķu iespaidu uz viņas māksliniecisko rokrakstu atstājuši studiju gadi beļģu profesora Izidora Opsomera vadītajā Karaliskajā mākslas institūtā Antverpenē (1934–1937). Kā uzskata viņas laikabiedre gleznotāja Erna Geistaute, tad tieši no Beļģijas, Eiropas muzejiem “... viņa no turienes pārveda ne tikai izslīpētu tehniku, bet galvenais – atraisītas personības brīvu izteiksmes spēju, ko viņa cēla priekšā Rīgas publikai ar neredzētu drosmi un pašpārliecību.
Beļģijas posms mākslinieces dzīvē nozīmīgs arī tādēļ, ka 1937. gadā Antverpenes zviedru jūrnieku baznīciņā viņa salaulājas ar gleznotāju Jāni Indusu, vēlākos gados ģimenē piedzimst trīs bērni. [..] Mākslinieces iespējas un amplitūda ir ļoti plašas. Viņa strādājusi visos žanros – portrets (īpaši jāmin Jāņa Poruka, Alfrēda Kalniņa, Jāzepa Vītola, Raiņa iemūžinājumi), ainava, figurālās kompozīcijas, grāmatu grafika, preses zīmējumi – un ļoti atšķirīgās tehnikās: oforts, akvatinta, litografija, linogriezums, sausā adata, ogles zīmējumi, pastelis, akvarelis. Turklāt savas kompozīcijas viņa darina uz liela izmēra platēm, kas ir gan sarežģīti , gan fiziski grūti. Ja gribētu dažos vārdos izteikt Marijas Induss-Mucenieces mākslas būtību, tad, manuprāt, neviena sieviete Latvijas mākslā ar tādu dinamismu un spēku savos grafikas darbos nav risinājusi cilvēka cīņu ar stihiju. Tāpat cilvēka pretošanos un saplūsmi ar darbu, dabu, mīlestību. Marija Induss-Muceniece ir viena no tām latviešu mākslai piederīgajām, par kuŗas darbiem pozitīvas atsauksmes var lielā skaitā lasīt dažādu zemju preses slejās, turklāt viņas darbi atrodas gan Latvijas, Zviedrijas, Francijas, Dienvidafrikas, Beļģijas muzeju krājumos, gan privātkolekcijās kā Eiropā, tā Kanadā, ASV un Austrālijā. Grūti prognozēt, kā būtu spodrinājusies viņas meistarība un savijušās dzīves takas, ja pēc Baigā gada un kaŗa laika dzimtajās mājās viņa nebūtu devusies trimdā. Kā atceras Mariss Vētra grāmatā “Karaļa viesi”, tad 1944. gada rudenī Mucenieku divstāvu nams bijis cilvēku pārpilns, ļoti daudziem viņa palīdzējusi sagaidīt aizceļošanas brīdi, bet pati māksliniece – “...viņas lielais augums bij maigi salīcis pār trīs dienu vecu zīdainīti.” Kad laiva jau ir ceļā uz Zviedriju, sākas vētra, viss liekais jāmet pāri bortam, bet Marijai Induss-Muceniecei uz vienas rokas ir jaundzimušais bērniņš, otrā – rullis ar pašas darbiem. Protams, ka viņa šķiras no saviem garīgajiem bērniem. 1948. gadā šo dramatisko epizodi māksliniece ataino vienā no populārākajiem darbiem Bēgļu laiva (linogriezums, 90x73, 8)."

Ingrīda Burāne. Pretošanās nenogurdinātā. Māksliniece Marija Induss-Muceniece. https://www.latviesi.com/mediju-jaunumi/pretosanas...

"Mucenieces motīvi ir jūra, laivas, zvejnieki, debesis, un viss tas ir trauksmains, kustīgs un dzīvības pilns kā pati daba. Viņa zīmē arī figūras un portrejas ar tādu pašu spēku, aizrautību un pirmatnīgumu. Viņas darbos ir īpatnīga ritma izjūta, kas apvienojas ar gara spēku un dvēselisku siltumu. Dažos viņas darbos Ir kaisla iekšēja trauksme, kas paceļas pat līdz monumentālai vīzijai. Mākslinieci vada intuīcija, bet viņas intuīcija ir aizvien padota stingrai intelekta kontrolei, intekta. kas veidots,neatlaidīgi studējot pasaules lielos meistarus. Мцсепiecei ir laba tehnika, stingra
roka un spēcīga līnija, kas dažreiz liek domāt, ka šos darbus radījis vīrietis. Bet ieskatoties dziļāk, cauri tomēr viz latvju sievietes tvirtais spēks un maigurns."

Kalmīte, Jānis. Marija Induse-Muceniece. Daugavas Vēstnesis, 1942, 1. marts.

"Ar darbiem, kuros vienlaicīgi iezīmējas oforta ārkārtīgi virtuozā technika un personīgais lietu skatījums, lielā varenībā vienlīdz izteikti kā līnijas zīmējumā, tā arī tumši gaišo laukumu uzsvērumā un kompozīcijā māksliniece atestē sevi par lielisku portretisti un figurālisti, kā arī dabas interpretētāju klinšu, koku un jūras tēlojumos. Viņas ar vīrišķīgu spēku tvertās dabas studijas nav atsevišķu kādu noteiktu vietu fotogrāfiski attēli, bet dabā valdošā dzīvības spēka sīkstuma atspoguļojums cīņā par savu pastāvēšanu."

Soikans, Juris. Lielas mākslinieces aiziešana. Londonas Avīze, 1974, 29. nov.

“Dziļi satrieca Marijas Induss-Mucenieces nāve. Nebiju ar viņu pēdējos desmit gadus tikusies, tikai apmainījusies dažām vēstulēm. Lai gan viņa bija specializējusies ārzemēs, trīsdesmit gadus dzīvojusi Zviedrijā, neatlaidīgi centusies iegūt mijiedarbību ar zviedru kollēgām, vairākkārt ilgu laiku uzturējusies Amerikā, viņai ienākot istabā, ikreiz jutu jūras šalkas, priežu smaržu, pirmatnēju spēku. Tagad no sienas manī raugās dažas viņas gleznas, it kā ar sudraba zīmuli zīmētas. Jūras ainavai neierobežots plašums, bet vistuvāk man mazs ogles zīmējums – spēcīga, bet izmocīta priede, kuŗai jāieaug kailās klintīs, tā cīnās, kā mēs visi pirmajos desmit gados esam cīnījušies par spītu auglīgas zemes trūkumam, izstiept zarus pretī saulei. Tas, kas mani viņas gleznās visvairāk saista, ir, ka viņas gleznās var tālu aizstaigāt.”

Zenta Mauriņa. Laiks, 1975, 29. janvāris.

Nodarbes

gleznotāja
grafiķe

Dzimtais vārds

Muceniece

Izglītība

–1931
Latvijas Mākslas akadēmija
Gogoļa iela 3, Rīga
Beigusi profesora Riharda Zariņa vadīto Grafikas meistardarbnīcu.

–1925
Latvijas Universitāte
Raiņa bulvāris 19, Rīga
Mācījās Matemātikas un dabaszinātņu fakultātē.

Roja
Mācījusies Rojas pamatskolā.

1934–1937
Antverpene
Papildinājusies Karaliskajā mākslas institūtā.

Darbavieta

1940–1941
Latvijas Mākslas akadēmija
Kalpaka bulvāris 13, Rīga
Vadīja Grafikas meistardarbnīcu.

1946–1952
Upsālas Universitāte
752 36 Upsala, Zviedrija
Tehniskā zīmētāja.

Emigrē

1944
Zviedrija
Rudenī bēgļu laivā no Kurzemes devās uz Zviedriju, vispirms nonāca Gotlandē, vēlāk dzīvoja Upsalā.

Ceļojums

02.1961
Amerikas Savienotās Valstis
Tika atklāta gleznu izstāde un viesojās pie latviešiem Amerikā.

Apglabāts

Upsalas vecie kapi