Marija Pēkšēna

Dzimusi saimnieka Teņa un Lienas (dzimušas Ādmines) ģimenē kā desmitais un pēdējais bērns.
1860: tēvs nomājis Nuķu muižiņu.
Apmeklējusi Valmieras pilsētas skolu.
Pēc tēva nāves Nuķu muižiņu turpinājis nomāt brālis, Marija palikusi brāļa ģimenē kā bērnu audzinātāja. Pie viņas mācībā gājuši arī kaimiņu bērni.
1869: kad brālis pārceļas uz Rīgu, Marija Pēkšēna aiziet uz Vecāti par mājskolotāju turienes muižas nomnieka ģimenē.
1873: dodas uz Rīgu, uz Pirmajiem Latviešu dziedāšanas svētkiem.
19. gadsimta 80. gadu sākumā: pārceļas dzīvot uz Rīgu pie brāļa – advokāta Jēkaba Pēkšēna kā saimniecības vadītāja.

1870: saraksta lugu "Ģertrūde". Luga Rīgas Latviešu biedrības lugu konkursā iegūst 1. godalgu, bet tautas atmodas ideju dēļ cenzūra aizliedza lugu izrādīt.
1877: Luga "Ģertrūde" iestudēta Rīgas Latviešu teātrī.
1879: Rīgas Latviešu teātrī iestudēta luga "Vienu stāstu".
1880. gadu sākumā: saraksta lugas "Ceļa biedri" un "Laiku ziedi jeb Zeltezerpilskungi un zeltezerieši" (cenzūra to aizliedza 1896. gadā). Šīs lugas ir mākslinieciski neizstrādātas un nav izrādītas.

Rokrakstā palicis dzejoļu krājums "Saulgoži un pakrēšļi".

LUGAS (MANUSKRIPTĀ)

1870: "Gertrūde"
1879: "Vienu stāstu"
1880. gadu sākumā: "Ceļa biedri"
1880. gadu sākumā: "Laiku ziedi jeb Zeltezerpilskungi un zeltezerieši"

""Ģertrūde" bija sarakstīta ar izveicību, kāda var piemājot tikai īstenam skatuves pazinējam, vai bagātīgi apdāvinātam rakstniekam. Šinī lugā redzējām patiesi gabalu no pašu dzīves, tie bija patiesi latvieši, kurus satikām še kā mīļus, vecus, pazīstamus. Visi mums priekšā vestie skati bija pazīstami atgadījumi, bet īsts poēzijas gars viņus darīja smaršainus, tā sakot pārsmalcināja."Ādolfs Alunāns. Ievērojami latvieši. R.: 1890, 37.–39.lpp.

"Pagājušā gadusimteņa septiņdesmitos gados dramatiskās rakstniecības laukā ar viņu varēja mēroties tikai vēl Ādolfs Alunāns. Ka Mariju Pēkšēnu arī tagad maz, pārāk maz pazīstam, tur vainojams tas apstāklis, ka viņas lugas palikušas neiespiestas."

Arturs Goba. Ievērojamās latvietes mūsu nacionālās atmodas laikmeta sākumā. Zeltene Nr. 17, 1931.

"Viņa bija klusas dabas cilvēks, un ar rakstniecību iesāka nodarboties jau, dzīvodama "Nuķos". Stāsta, ka savu drāmas personu lomas studēdama, viņa staigājusi domās nogrimusi un it kā citā, ārpasaulē dzīvodama, reizēm klusu šo to runādama, tādējādi vēršot uz sevi mājinieku ievērību, kuri savā starpā apspriedušies un sākuši prātot, vai tik Marijai nerādoties ārprāta pazīmes."

J. Misiņš. Marija Pēkšēna, tautiskā laikmeta rakstniece. Rīgas Latviešu Biedrības Zinību komisijas Rakstu krājums, 18., 1926, 121.–157. lpp.

dramaturģe
rakstniece

Valmieras pilsētas skola
Valmiera

–1869
Nuķis
Audzinātāja brāļa ģimenē Nuķu muižiņā.

1869
Vecates pagasts
Mājskolotāja muižas nomnieka ģimenē.Te strādādama saraksta lugu "Ģertrūde".

1880
Rīga
Neprecētā brāļa – advokāta Jēkaba Pēkšēna saimniecības vadītāja.

1990
Ramata
Ramatas pagastā uzstādīts Marijas Pēkšēnas piemiņas akmens (tēlnieks A. Vārpa).

13.12.1903
Rīgas Lielie kapi