Marta Alberinga
27.07.1909 – 06.12.2005
Marta Alberinga (1909–2005) – izcila baletdejotāja, kolekcionāre. Bijusi līdz šim izcilākā spāņu tautas deju izpildītāja – latviete. 2002. gadā iznākusi Martas Alberingas autobiogrāfiskā grāmata "Kāpt mūzas kalnā". Apbalvota ar Spānijas Goda ordeni (1996) un Latvijas Triju Zvaigžņu ordeņa Goda zīmi (1998).
Dzimšanas laiks/vieta
27.07.1909
Miršanas laiks/vieta
06.12.2005
Valmiera
Mirusi 96 gadu vecumā Valmieras pansionātā.
Profesionālā darbība
1933. gadā apprecējās ar čellistu Valfrīdu Alberingu.
No 2001. gada Valmieras goda pilsone.
90. dzimšanas dienā savu un vīra sakrāto mākslas
darbu kolekciju uzdāvināja Rīgas vēstures un kuģniecības muzejam un Valmieras
muzejam.
Citātu galerija
"Ne reizi nebūdama Spānijā, Marta Alberinga izpildīja un pati radīja tieši šīs tautas dejas. Kā vēsta atmiņas un recenzijas, Marta Alberinga tās bija apguvusi līdz pilnībai un ieguvusi nedalītu publikas mīlestību. [..]. Slavenā spāņu dejotāja un kolekcionāre nav pārlieku runīga un neizplūst vārdu plūdos. Gluži otrādi, viņa drīzāk ir vārdos paskopa, aiz sausiem faktiem paslēpti daudzi notikumi, pārdzīvojumi un emocijas."
Brancis M. Kāpt mūzas kalnā. Marta Alberinga. Rīga, 2002, 9., 11. lpp.
"Man vairs daudz neko nevajag. Es tikai vēlos, lai Alberingu vārds skanētu arī pēc manis. Es visu to, ko abi ar Valfrīdu Alberingu savā mūžā esam savākuši, atdodu savai tautai, Latvijai. Tagad mūsu kolekcija glabājas Rīgas vēstures un kuģniecības muzejā un manā dzimtajā pilsētā – Valmierā, kur manai kolekcijai ierādītas īpašas telpas."
Brancis M. Kāpt mūzas kalnā. Marta Alberinga. Rīga, 2002, 204. lpp.
Saiknes
Aleksandra Fokina - Skolotāja
Inta Purva - Radiniece
Valfrīds Alberings - Vīrs
Dzimtais vārds
Kazlava
Papildu vārdi
Elvīra
Izglītība
Aleksandras Fjodorovas privātā baletstudija
Rīga
Mācījusies klasisko baletu Rīgas baleta skolā pie A. Fjodorovas.
Beatrises Vīgneres studija
Pievērsties spāņu dejai rosināja Beatrise Vīgnere, kuras studijā viņa mācījās.
Ceļojums
1937–1937
Francija
1937. gadā devusies uz Franciju pilnveidot spāņu deju prasmi, jo Spānijā tajā laikā bija pilsoņu karš. Parīzē māksliniece mācījās pie slaveniem spāņu deju dejotājiem.
Darbavieta
1940
Savu māksliniecisko darbību uzsāka 1940. gadā.
1942–1944
Latvijas Nacionālā opera
Rīga
Baleta soliste
1945–1947
Liepājas teātris
Teātra iela 4, Liepāja
Baleta soliste un horeogrāfe
1947–1954
Latvijas PSR Valsts filharmonija
Rīga
Filharmonijas soliste, daudz koncertējusi visā Padomju Savienībā, arī kopā ar Mahmudu Esambajevu.
Apglabāts
13.12.2005
Valmieras pilsētas kapi
Apglabāta Valmieras pilsētas jeb Centra kapos