Marta Celmiņa

Tēvs – skolotājs, ērģelnieks, literāts un sabiedriskais darbinieks Toms Gailītis–Gaidulis. Māte – skolotāja un literāte Paulīne Gailīte (Gaiduļa Paula). Dzīvesbiedrs Hugo Celmiņš (1877-1941). Audžudēls Guntars. Apbalvota ar Florensas Naitingeilas (Florence Nightingale) ordeni, Sarkanā Krusta Goda Krustu.

"Ar Martu Celmiņu mes esam zaudējuši vienu no savas tautas lieliem organizatoriskiem gariem. (..) Nelaiķes darba panākumi izskaidrojami arī ar viņas dziļo iespaidu nevien uz tuvākiem darba biedriem un draugiem, bet uz it visiem cilvēkiem, kas nāca ar viņu sakarā. Šis viņas personības dziļais iespaids izskaidrojams, no vienas puses, ar jau pieminēto nelaiķes dvēseles skaisto vienkāršību un dabīgumu, bet, no otras, arī ar viņas mākslu katrā cilvēkā saskatīt to, kas ir tas labākais viņa personībā un būtē, reaģēt uz to, izcelt to uz augšu un stiprināt cilvēkam viņa vērtības apziņu. Dziļu iespaidu uz citu cilvēku psihi atstāja arī Martas Celmiņas optimisms, kāds ir tikai garīgi stipriem cilvēkiem ar harmonisku līdzsvaru dvēselē." 

J. Akmens. Kd darbs dzen darbu... Martas Celmiņas piemiņai. Jaunākās Ziņas, Nr. 59, 13.03.1937.

"Viņa enerģiski piedalījās Latvijas Sarkanā krusta nodibināšanā un izveidošanā. Vēlāk viņa veltīja daudz darba un pūliņu arī žēlsirdīgo māsu savienības nodibināšanai un tāpat viņas enerģijas un tuvākās līdzdarbības sasniegums bija žēlsirdīgo māsu atpūtas nama iegūšana un iekārtošana Brīvzemnieka ielā, pensiju fonda nodibināšana un valdības atbalsta izgādāšana šim fondam, par ko viņai pateicīgas visas Latvijas žēlsirdīgās māsas. No sabiedriskās darbības vēl atzīmējams, ka viņa ļoti daudz strādājusi, lai nodibinātu un izveidotu pastāvīgu Mātes un bērna aizsardzības izstādi un veselības muzeju. Ilgus gadus M. Celmiņa bija Sarkanā krusta galvenās valdes locekle, Latvijas bērnu palīdzības sab-bas vicepriekšsēde un Veco strēlnieku b-bas padomes locekle. No sabiedriskās darbības Rīgā viņa bija spiesta atteikties 1935. g., kad, sekodama savam dzīvesbiedram – sūtnim H. Celmiņam, uzbrauca uz Berlīni. Bet arī tur viņa ar vislielāko interesi un līdzdalību sekoja savu iemīļoto organizāciju darbībai dzimtenē. Par savu darbu valsts un līdzcilvēku labā M. Celmiņa apbalvota ar Triju zvaigžņu ordeni, Sarkanā krusta starptautiskās līgas augstāko nozīmi u.c. godadazīmēm. Nelaiķe no sirds mīlēja dzimteni un sevišķi savu dzimto Dzērbeni. Tur pēdējos gados viņa sāka izveidot puķu un augļu dārzus, kuru krāšņumu un augļus baudīt viņai gan vairs nebija lemts. Savas brīvās stundas nelaiķe labprāt veltīja mūzikai; sevišķi Bēthovens viņai patika. Mīļa bija arī literatūra, un ar viņas nāvi grāmatas zaudējušas vienu no saviem labākiem draugiem. No zinātnēm M. Celmiņa visvairāk cienīja astronomiju."

K. K. Berlīnē mirusi Marta Celmiņa. Jaunākās Ziņas, Nr. 7, 10.01.1937.

Studenšu korporācija "Imeria"
Goda filistre

Latvijas Sarkanā Krusta Žēlsirdīgo māsu savienība

1921–1935
Latvijas Bērnu palīdzības biedrība
Rīga
Viena no dibinātājām, pirmā vadītāja, vēlāk vicepriekšsēdētāja

1922–1937
Latvijas Sarkanā Krusta Žēlsirdīgo māsu savienība
Rīga
Viena no dibinātājām, priekšniece

1924–1935
Latviešu veco strēlnieku biedrība
Rīga
Padomes locekle

1928
Latviešu zemnieku savienība
Rīga
Deputāta kandidāte Rīgas domes vēlēšanās 1928. gadā

Dzērbenes draudzes skola
Dzērbene

Rīga
Beigusi vidusskolu Rīgā.

Tērbatas Universitāte
Ülikooli 18, Tartu
Klausījusies lekcijas dabas zinātnēs.

1914
Beigusi žēlsirdīgo māsu kursus.

1914–1916
Grodņa
Žēlsirdīgā māsa Grodņas kara slimnīcā.

1916–1918
Rīga
Vecākā māsa Latvijas strēlnieku bataljonu apvienotā lazaretē, Rīgā. Vēlāk lazareti pārcēla uz Kauguru muižu, tad uz Tērbatu.

1918
Strādājusi kara invalīdu sanatorijā pie Cēsīm.

1919
Latvijas Sarkanais krusts
Rīga
Strādājusi Latvijas Sarkanā krusta slimnīcā.

1921–1935
Izpostīto apgabalu kongresa padome
Rīga
Bērnu apgādes nodaļas vadītāja

1929–1937
Žurnāls "Žēlsirdīgā Māsa"
Rīga
Redaktore