"Savdabīgi cilvēka problēmas parādās Martas Skulmes tēlniecībā. Portreta žanrs kā tāds M. Skulmes mākslā nav noteicošs. Tēlnieci vairāk saista figūru kompozīcijas. Tomēr vispārinātam galvas veidojumam un dažkārt arī portretiski konkrētam tēlam M. Skulmes daiļradē ir noteikta un būtiska vieta. Tēlniece dziļi un izjusti nojauš etniski tipisko cilvēkos un izceļ tēlā vispārcilvēciski nozīmīgo. Nevis indivīda raizes, viņa pašsajūta kādā noteiktā brīdī, arī ne modeļa raksturs vienīgi tā psiholoģiskajās izpausmēs, bet cilvēka esības pamats un pirmveids ir Martas Skulmes veidojumu lielā, iekšējā tēma.
Daiļrades sākuma posms Martai Skulmei, tāpat kā viņas laikabiedriem, ir saistīts ar tēlnieciski konstruktīvas loģikas principu apgūšanu un pārbaudi. [..] Tāpat kā E. Meldera un K. Zāles, arī M. Skulmes interesē par vienkāršiem un skaidriem izteiksmes līdzekļiem saskatāma latviešu tautas mākslas plastisko pamatprincipu atbalsošanās. M. Skulmes pieeju tēlnieciskajiem uzdevumiem, liekas, nosaka mazāk prāta apsvērumi, bet vairāk intuīcija. Intuitīva pieeja tiecas pie pirmavotiem. Daudz dzīvāk nekā, piemēram, Kārļa Zāles kompozīcijās Martas Skulmes konstruktīvajos darbos pārdzīvojam dabu un raksturu. Impulsīvāk parādās pirmatnējo posmu plastiskās kultūras iespaids. Martas Skulmes tēlniecība ir arī jutekliskāka. Šī īpašība pastiprinās brieduma posma darbos."
Ruta Čaupova. Monumentālais portrets. No: Portrets latviešu tēlniecībā. Rīga: Zinātne, 1981., 68. lpp.
"Radošās darbības sākumā pagājušā gadsimta 20.gados Marta Liepiņa-Skulme bija vienīgā sieviete-tēlniece līdzās, piemēram, Teodoram Zaļkalnam, Kārlim Zālem, Gustavam Šķilteram, Emīlam Melderim toreiz vēl nelielajā latviešu tēlnieku saimē – nacionālās skolas veidotāju lokā, kuri tālaika iespējām labu profesionālo izglītību ieguvuši Krievijā, iepazinuši un izvērtējuši Rietumeiropas mākslas sasniegumus un avangarda ievirzes. [..]
Mākslinieces plastiskā izjūta ir izteikti individuāla. Kaut arī nav noliedzams, ka jaunajai tēlniecei tuvas franču modernisma mākslā gūtas ietekmes, tomēr viņa pārliecinoši spējusi likt lietā aktuālos izteiksmes līdzekļu atradumus savās radošajās izpausmēs. 1920. gadu sākumā māksliniece strādājusi kubisma stilistikā. 30. gadu darbos formu risinājumi pamazām ieguvuši tektonisku skaidrību, monumentālu vispārinājumu, tajos tika izmantotas arī spraigas, raupjas faktūras, kuru meklējumos sasniegta liela nianšu dažādība. Nereti māksliniece jau pabeigtiem darbiem mainījusi sākotnējo kompozicionālo ieceri un, domājot par darbu realizēšanu bronzā, lielu vērību veltījusi ģipša patinēšanai. Imitējot iecerēto materiālu, tēlniecei izdevās veiksmīgi izmantot dažādus iespējamo notonējumu variantus."
LNMM būs skatāma tēlnieces Martas Liepiņas-Skulmes darbu izstāde (preses relīze). Delfi.lv, 02.04.2009.