"Martu Rasupi man gribētos saukt par ilggadīgo kultūras atašeju Romā un visā Itālijā. Šajā virzienā viņa sāka darboties jau neatkarības pēdējos gados. Pēc Otrā pasaules kara Rasupes centienus stimulējis tikai neatdzisušais patriotisms un impulsīvā enerģija."
Jānis Rudzītis. Mūsu romiete mūža kalnā. Latvija, Nr. 19, 16.05.1970.
"Nopietna un akurāta darbā, dzīves prieka pilna, garīgi moža un fiziski vingra sadzīvē viņa bija jautra, ar smalku humora izjūtu; mīlēja dzīvi un cilvēkus, bija ļoti smalkjūtīga, iejūtīga, izpalīdzīga un gādīga par citiem, sevi nekad neizceļot vai sūdzoties par savās problēmām (kas mums katram ir). Viņai bija ļoti izkopta aistētiskā gaume, prata ģērbties, mīlēja skaistas lietas. Viņa ir sevišķi mīlēja puķes."
Lauberte, Emma. Dr. Marta Rasupe, latviešu pārstāve Itālijā. Akadēmiskā Dzīve, Nr.26 (01.01.1984)
"Ar savu erudīciju, aktivitāti, arī ar sievišķīgu šarmu viņai izdevās piesaistīt plašu itāliešu inteliģences loku: rakstniekus, dzejniekus, mākslas darbiniekus u.c. Tādējādi ar mūsu tautas kultūru viņa iepazīstināja ne tikai savus studentus, bet ari plašāku sabiedrību, piedaloties priekšlasījumos, konferencēs un kongresos. Nenovērtēts līdz šim ir Martas Rasupes tulkotājas devums. Itāliski tulkotas un grāmatās izdotas latviešu teikas un pasakas, ievērojamāko latviešu dzejnieku – Jānis Poruks, Rainis, Aspazija, Vilis Plūdons, Kārlis Skalbe, Andrejs Eglītis, Fricis Bārda, Edvarts Virza dzejoļu izlases 1946., 1963. gadā, Raiņa luga "Jāzeps un viņa brāļi", Rūdolfa Blaumaņa noveles krājumā "Salna pavasari" un Kārļa Skalbes "Kaķīša dzirnavas"."
Baiba Prikule. Novēlots paldies tautietei svešumā. Laiks, Nr. 46, 19.11.2005.