Dzimusi lauksaimnieka Jāņa Vīganta ģimenē.
Māsa Ada Alvīne Vīgante-Reibarte (1907-1948) - tieslietu zinātņu kandidāte,
Tiesu palātas sekretāre. Māsa kopā ar vīru Jānis Raibartu (1903-1943) un diviem
bērniem 1941. gada 14. jūnijā tika deportēti uz Sibīriju.
1946. gadā no Sibīrijas tika atvesti atpakaļ māsas bērni, kurus
M. Vīgante pieņēma audzināšanā. Bijusi audžumāte septiņiem bērniem, tai skaitā
arī trim brāļa bērniem..
Ar M. Vīgantes palīdzību 1946. gadā ar viltotiem dokumentiem no
Sibīrijas atvesta arī māsa, kura tika slēpta M. Vīgantes dzīvoklī līdz māsas
nāvei no vairogdziedzera vēža..
Vācu okupācijas laikā palīdzējusi latviešu jauniešiem
izvairīties no iesaukšanas leģionā, nosakot viņiem neīstu diagnozi - vēdertīfs,
dizentērija.
Bija viena no Latvijas Centrālās padomes memoranda
parakstītājām.
Padomju okupācijas periodā slepus ārstējusi nacionālās
pretošanās kustības dalībniekus.
Pret viņu padomju okupācijas periodā tika izvērstas represijas.
Viņa tika atlaista no darba Latvijas Universitātē un Rīgas pilsētas 2.
slimnīcā. Lai nopelnītu, viņa īslaicīgi strādājusi maizes kombinātā, vēlāk
atļauts uz nepilnu slodzi strādāt kā ārstei Latvijas Padomju komponistu
savienībā un Latvijas Padomju rakstnieku savienībā.
Vēlāk strādājusi privātpraksē, ko padomju vara rūpīgi kontrolēja
un ierobežoja.