Marta Zegnere, dzim. Miesiņa, dzimusi 1886. g. 10. novembri Smiltenes pag. Krijupu mājās kā savu vecāku Jēkaba un Marijas Miesiņu jauuākais (7.) bērns. Skolas gaitās Marta Miesiņa sākusi iet Sarkaņu pag. skolā, tad Valkā un Lomonosova uu prof. Maldoņa ģimnāzijās Rīga, kur ta beigusi arī VIII paidago ģisko klasi. Brāļi Kārlis un Dā vis Miesiņš tad studē Tērbatas universitātē. Jau gadu pēc ģimnāzijas beig šanas un skolotājas tiesību ie gūšanas Marta Miesiņš sāk strā dāt skolotājas darbu — vispirms Palsmanes pamatskolā, tad Izglī tības b-bas proģimnazjjās Durbē un Rīgā. 1911. g. 11. jūnijā viņa apprecas ar mākslinieku gleznotāju Jāni Zegneru. Pirmā pasaules kara laikā strādā kā mājskolotāja lidz pat 1920. g., kad sāk savas skolotājas gaitas Smiltenes valsts ģimnāzijā, kur ari norit aizgājējas audzinātā jas darba lielākais cēliens. Šinī pašā skolā kā zīmēšanas skolo tājs jau strādā virs J. Zegners. 1916. g. mirst viņas tēvs — Kri jupu māju saimnieks Jēk. Miesiņš. 1917. g. Zegneru ģimenē pie dzimst dēls Jānis (tag. Latv. SS ļ leģ. ģenerālinspektora ģen. R. Bangerska pērs. adjutants) un 1920. g. meita Biruta (stud. phil.). Skolas druvā Marta Zegnere visus savus spēkus veltīja reliģijas-ētikas mācīšanai, paralēli mācīdama ari vācu un krievu valodas un matēmatiku. Ļoti iemīļots viņai bija arī klases audzinātājas darbs. Blakus skolas darba Marta Zegnere darbojās ari sabiedriskā dzīvē, būdama pirmā Smiltenes draudzes dāmu komitejas pr-ce. Vispār nelaiķe daudz pūļu veltīijusi draudzes darbam, jo baznīca viņai bija tikpat tuva kā skola. 1925. g. Marta Zegnere zaudē māti — Mariju Miesiņu. 1933. g. 9. dec. mirst vīrs — gleznotājs J. Zegners. Aizgājējas dzīvē sākas grūtākais posms, jo rūpes par bērniem nu uzgulst viņai vienai. Viņa turpina skolotājas darbu Smiltenes valsts ģimnāzijā līdz 1940. g., kad boļševiku valdīšanas laikā no mācību plāna svītro relīģiju-ētiku. Martas Zegneres jau tā ne visai stipro veselību boļševiku valdīšanas laikā stipri iespaido uztraucošā ziņa par dēla ■ studenta apcietināšanu. Pēc Latvijas atbrīvošanas no boļševikiem, Marta Zegnere pāriet kā skolotāja uz Smiltenes lauksaimniecības mācības iestādēm, kur māca vācu valodu, vēlāk atkal iemīļoto priekšmetu — ētiku.