Mērija Saule-Sleine
15.11.1895 – 26.12.1982
Mērija Saule-Sleine (dzimusi Marija Šopa, precējusies Mērija Birkerte, vēlāk – Mērija Saule-Sleine; 1895–1982) – pedagoģe, folkloriste, valodniece. Skolotājas darbā aizvadījusi 30 gadus, strādājot dažādās Rīgas skolās. 20. gadsimta 20. gados rosinājusi savus skolēnus vākt folkloru; savāktās folkloras vienības līdz ar citu vācēju pierakstīto kopā ar dzīvesbiedru Pēteri Birkertu apkopojusi izdevumos “Latvju tautas anekdotes” (1925) un “Latviešu tautas sakāmvārdi un parunas” (1927).
Strādājusi Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas Valodas un literatūras institūtā (1945–1963), piedaloties kolektīvās monogrāfijas “Mūsdienu latviešu literārās valodas gramatika” (1959, 1. daļa) un “Latviešu literārās valodas vārdnīcas” (1972–1975, 1.–3. sēj.) izstrādē. Piedalījusies rakstu krājuma “Veltījums Jānim Endzelīnam” (1972) sagatavošanā. Uzrakstījusi atmiņas par latviešu rakstniekiem un kultūras darbiniekiem.
Dzimšanas laiks/vieta
15.11.1895
Rīga
Miršanas laiks/vieta
26.12.1982
Rīga
Personiska informācija
1895: 15. novembrī dzimusi veikala īpašnieka Šopa ģimenē.
1919: apprecas ar folkloristu Pēteri Birkertu.
1925: 17. janvārī piedzimst dēls Gunārs, vēlāk pasaulslavenais arhitekts Gunārs Birkerts (1925–2017).
20. gadu vidū: izirst laulība ar Pēteri Birkertu, vēlāk apprecas ar pedagogu, ģeogrāfu Indriķi Sauli-Sleini (1888–1953).
Profesionālā darbība
1917: piedalās 1. skolotāju kongresa organizēšanā.
1929: Latvijas Skolotāju savienības uzdevumā kopā ar Frici Rokpelni iekārtojusi Raiņa muzeju Durbes pilī Tukumā.
Mērijas Saules-Sleines paveiktais
1925: Latvju tautas anekdotes (kopā ar Pēteri Birkertu; atkārtots izdevums 1927)
1927: Latviešu tautas sakāmvārdi un parunas (kopā ar Pēteri Birkertu)
1937: Dzintarzeme – dzimtene (kopā ar Indriķi Sauli-Sleini)
1959: Krievu-latviešu vārdnīca (1–2, kopā ar citiem)
1959: Mūsdienu latviešu literārās valodas gramatika (1, kopā ar ar citiem)
1972: rakstu krājums "Veltījums akadēmiķim Jānim Endzelīnam" (kopā ar citiem)
1972–1975: Latviešu literārās valodas vārdnīca (1–3, kopā ar citiem)
Rakstījusi atmiņas par Aspaziju, Frici Bārdu, Pēteri un Antonu Birkertiem, Ernestu Birznieku-Upīti, Augustu Braču, Aleksandru Čaku, Jāni Endzelīnu, Klitiju, Vili Knoriņu, Mirdzu Ķempi, Vladimiru Majakovski, Vili Plūdoni, Raini, Indriķi Sauli-Sleini, Ludvigu Šanteklēru un citiem kultūras darbiniekiem. Atmiņas daļēji publicētas periodiskajos izdevumos, lielākā daļa glabājas Latvijas Nacionālās bibliotēkas Reto grāmatu un rokrakstu krājumā Mērijas Saules-Sleines fondā.
Citātu galerija
Par Mēriju Sauli-Sleini
"Līdz pašām pēdējām mūža dienām Mērija Saule-Sleine
bija liela gribasspēka, mērķtiecības un neatlaidības paraugs. Uzkrājusi bagātu
dzīves pieredzi, viņa prata uzklausīt un rast gudrus vārdus visdažādākajām
dzīves situācijām; neuzskatīja savas domas par nemaldīgām un obligātām citiem,
taču formulēja tās skaidri un noteikti."
Pijols, Imants. “Sirds gaisma mūžos nenoriet”. Karogs, 1983, Nr. 3.
Saiknes
Lidija Galeniece-Kaktiņa - Skolniece
Marija Dārziņa - Skolotāja
Pēteris Birkerts - Bijušais vīrs
Nodarbes
Dzimtais vārds
Marija Šopa
Papildu vārdi
Birkerte
Izglītība
Rīga
Mācijusies Jesenas-Lerhas proģimnāzijā
1914
Voldemāra Maldoņa Rīgas sieviešu ģimnāzija
Rīga
1918–1919
Maskavas Universitāte
Maskava
Vēstures un filoloģijas fakultāte
1919–1920
Smoļenskas valsts universitāte
Smoļenska
1921–1931
Latvijas Konservatorija
Krišjāņa Barona iela 1, Rīga
Darbavieta
1914–1915
Jēkabmiesta (Jēkabpils) sieviešu ģimnāzija
Rūdolfa Blaumaņa iela 27, Jēkabpils
Skolotāja
1916–1918
Baltijas Latviešu bēgļu apgādāšanas komiteja
Merķeļa iela 13, Rīga
Skolu sekcijas sekretāre
1918–1919
Maskava
Maskavas pilsētas Darba komisariāta Kontroles komisijas ierēdne
1920–1925
Rīgas Tautas augstskola
Gaiziņa iela 3, Rīga
Latviešu valodas skolotāja
1925–1930
Rīgas pilsētas 4. vidusskola
Gaiziņa iela 3, Rīga
Skolotāja
1930–1934
Rīgas pilsētas 2. ģimnāzija
Rīga
Skolotāja
1934–1936
Rīgas pilsētas 3. ģimnāzija
Rīga
Skolotāja
1936–1938
Valda Zālīša pirmā pamatskola
Rīga
1938–1940
Rīgas pilsētas 1. pamatskola
Rīga
Skolotāja
1941–1944
Rīgas pilsētas 8. pamatskola
Rīga
1946–1963
Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas Andreja Upīša Valodas un literatūras institūts
Rīga
Līdz 1975. gadam turpinājusi darbu institūtā sabiedriskā kārtā.
Dalība organizācijās
1917–1917
Sieviešu vienlīdzības izcīnīšanas izpildkomiteja
Rīga
Izpildkomitejas locekle
Ceļojums
1938
Itālija
Dzīvesvieta
18.10.1940–1982
Ģertrūdes iela 3, Rīga
Apglabāts
Raiņa kapi