Mīla Cīrule

Dzimusi Rīgā, četru bērnu ģimenē. 

1919–26: kopā ar savu skolotāju Ellenu Telsu un vēl dažām studijas audzēknēm dodas uz Rietumeiropu, piedalās Ellenas Tels trupas viesizrādēs Vācijā, Austrijā un Francijā.
1927: pirmie solodeju koncerti Vīnē, Austrijā.
1930. gadi: vairākkārt (1930, 1935, 1938) viesojas Latvijā, uzstājas Rīgā, Liepājā, Jelgavā, Rēzeknē un Daugavpilī.

“Cīrules māksla stipri komplicēta. Tā neļauj tikai skatīt, tīksmināties, neļaujas vieglai  jūsmai,  tā  liek  intensīvāk,  dziļāk  domāt,  pārvērtēt.  Māksliniece  aizrauj  ar  savu vīrišķo grāciju, žesta izteiksmību, sparu, temperamentu, ko izdveš viņas personība. Cīrulei daudz elementāras kaisles, zemes spēka, kas varbūt pa daļai atbaida, bet vēl vairāk saista un aizrauj. Māksliniece jau iekšēji pilnīgi noskaidrojusies, apbrīnošanu  pelna  viņas  lielā  stila  un  formas  skaidrība.  Viņas  neparastā  māksla  sākumā radīja izbrīnu, kas vēlāk pārvērtās īstā sajūsmā." 

Volfgangs Dārziņš. Veci un jauni ceļi dejas mākslā. Daile, Nr. 2, 1931, 78–79. lpp.

"Savā mākslā Mīla Cīrule nav atdarinātajā, bet jaunu ceļu, jaunu ķermeņa izteiksmes līdzekļu meklētāja, jaunradītāja, kas nāk ar savu stilu. (..)  Mīla Cīrule – māksliniece ar patstāvīgu, spēcīgu, nobriedušu talantu un visai īpatnēju suģestējošu personību, kas izpaužas viņas ārējā izskatā, tērpā un kustībās. Klasiski slaids stāvs, pelēki-zilas vērtējošas, meklējošas acis zem mazliet austrumnieciskām uzacīm, lokanas, vijīgas, liesmainas kvēles apdvestas kustības, ir tas ārējais mākslinieces dvēseles atspoguļojums, kas vērš uz sevi novērtētāja uzmanību. Ikdienas tērps apvieno vienkāršību ar eleganci. Tumša vīna sarkanā kleita lidojošā solī ietver, pastrīpo un izceļ arī parastās gaitās dejotājas ķermeņa graciozās, izteiksmīgās kustības."

Paula Balode. Liesmainā dejotāja Mīla Cīrule. Sievietes Pasaule, Nr. 19, 01.10.1935.

"[Mīla Cīrule] ir viena no tām bezdzimtenes māksliniecēm, kas pēc Krievijas revolūcijas izklīda visā pasaulē, ar savu talantu un darbu bagātinādamas patvēruma zemju mākslas dzīvi."

Valdemārs Kārkliņš. Piedzīvojums Parīzē. Laika Mēnešraksts, Nr. 5, 20.05.1959.

"Būdama savdabīga, neordināra personība, Mīla Cīrule daiļradē nelīdzinās nevienai sava laika māksliniecei, viņa ir pieņēmusi, akumulējusi visu, ko mācījusies daudzajās  deju  skolās  pie  daudzajiem  pasniedzējiem  un  izlaidusi  caur  savas  personības prizmu. (..) Mīlas Cīrules radošo panākumu pamatā ir spilgta mākslinieciska personība, kas  veidojusies  gadu  garumā  daudzu  kultūru  (latviešu,  krievu,  vācu,  franču)  ietekmju un mijiedarbes rezultātā, un tas izveidojis viņu par spilgtu internacionālu dejotāju."

Valda Vidzemniece. Mīla Cīrule – Latviete modernās dejas pasaulē. Kultūras Krustpunkti, Nr 7, 2015.

dejotāja

Parīze

–1919
Maskava

1919–1923
Vācija

1919–1923
Austrija

1924
Vīne

1932
Parīze

Maskava
Boļšakova mākslas skola

Maskava
Klasiskās dejas nodarbības Maskavas Lielā teātra solista Mihaila Mordkina (Михаил Михайлович Мордкин) skolā.

1916–1919
Maskava
Ellenas Telsas (Эллен Тельс) deju skolaSkola savos radošajos principos ievēroja Aisedoras Dunkanes mākslinieciskos kritērijus.

1926–1926
Drēzdene
Mērijas Vigmanes deju skola. 3 mēnešus darbojas Vigmanes deju skolā.

Maskava
Strādājusi lielā preču namā par reklāmu zīmētāju, līdztekus apmeklēdama Boļšakova mākslas skolu.

Maskava
Maskavas mākslas akadēmijaModele.

Hannovere
Hannoveres opera

Berlīne
Berlīnes opera

Vīne
Vīnes opera

1939
Parīze
Dibinājusi savu deju studiju. Vadītāja.