"Milda Sliede, Kronvalda meita un Jāņa Sliedes dzīves biedre, savā personā saista divus visspožākos Vecpiebalgas draudzes skolas laikmetus, kam ir bijušas un vienmēr būs dziļas pēdas nevien Piebalgas, bet visas Latvijas kultūras dzīvē, jo Vec piebalgas draudzes skolā ir izglītojušies ne tik pašu draudzes locekļi, kas kļuvuši par centīgiem, apgaismotiem lauksaimniekiem un krietnām nama mātēm, bet viņa ir devusi izglītību un tālāku ierosmi daudziem jauniešiem, kas kļuvuši par visas latviešu tautas kultūras darbiniekiem. Te minēšu tikai dažus vārdus. Vecpiebalgas draudzes skolas bijušo audzēkņu starpā ir rakstnieki: Kaudzītes Matīss, Stērstu Andrejs, Niedra, Kārlis Skalbe, Antons Austriņš; komponists Emīlis Melngailis; gleznotāji Jūlijs Madernieks, Jūlijs Jēgers, E. Dzenis, profesori V. Maldonis un H, Budulis, doc. un sūtnis Vatikānā H. Albāts, bij. sūtnis K. Ozols, bij. ministrs adv. A. Ozols, docenti šīrons un Sudrabs, vēsturnieks Fr. Zālītis, ģenerālkonsuls Artūrs Vanags, grāmatrūpnieks Jānis Roze, Nac. teātra direktors Artūrs Bērziņš, Dr. Marianna Melbārde - Bergmane, Rīgas pilsētas 2. ģimnāzijas inspektrise Elma Grāve - Pilsētniece un daudz direktoru, advokātu, agronomu, ārstu, inženieru, skolotāju gan Rīgā, gan visās Latvijas malās un pat citās zemēs."
Angelika Gailīte. Svarīgākie posmi Vecpiebalgas draudzes skolas dzīvē. Brīvā Zeme, Nr.167 (29.07.1937)
"Mildas Kronvaldas-Sliedes darbība draudzes skolā bija reformātoriska un svētīga Vecpiebalgas jaunavām, kas tika ievadītas īstā mājas kultūrā, intelliģentā ģimenes gaisotnē, kādu tām nekad nevarēja dot zemnieku sēta: ar konsekventu neatkarību viņa savas audzēknes ievadīja stingrā darba disciplīnā, pienākuma izpildīšanā un mājas kārtībā. Daudz kas pārgrozījās meitenēm piederīgās telpās – guļamā un ēdamā istabā, kur tagad valdīja priekšzīmīga tīrība visās vietās. Nākošām nama mātēm par labu vien tas dzīvē nāca. Milda Kronvalda-Sliede bija vācu un franču valodu skolotāja. Bet valodas varēja mācīt tikai privāti. No mācību priekšmetiem viņa mācīja vispārīgo vēsturi lekciju veidā: pusstundu atprasīja uzdoto, otru stundas daļu pastāstīja nākamo uzdevumu. Priekšmeta mācību gaita tā kļuva decentāka, intensīvāka. Tāds mācīšanas veids bija jauns mūsu draudzes skolā."
Arturs Bērziņš. Vecpiebalgas agrākās skolas un vecie skoltāji. Trimdas Skola, Nr.22 (01.12.1962)
"Māte saprot izglītības nozīmi, ko gan bauda tai laikā tikai bagāto ģimeņu sievietes. Pārvarot lielas grūtības, Milda nonāk tā laika labākā vācu meiteņu skolā pie stingrās audzinātājas Emmas Reinč, jo latviešu skolu vēl nebija. Skolas stingrā disciplīna ir turpinājums mājas audzināšanai. Arī ar mācībām veicas teicami, kāpēc meiteni atbrīvo no skolas naudas. Trūcīgais uzturs un apģērbs šķēršļus mācībām nerada. Tā ar labām sekmēm Milda Kronvalde beidz šo skolu ar pamatīgām zināšanām vācu un franču valodā un mūzikā. Pēc skolas nobeigšanas, jaunā skolotāja M. K. nonāk Krimā krievu ģenerāla ģimenē, kur bērniem māca valodas un mūziku, bet pati mācās krievu valodu."
J. Vanders. Kronvalda meita. Latvija Amerikā, Nr.37 (10.05.1952)