Milda Langenfelde

Māte – Jūlija Zultere, dzimusi Lanka (Lange), Rīgas latviešu teātra un Interimteātra aktrise, uzstājās ar skatu es vārdu Jūlija Vītols-Lanka. Tēvs – aktieris Jānis Vītols (īstajā vārdā Zulters).
1921. gada 24. janvārī: apprecējusies ar Rīgas 1. iecirkņa policijas priekšnieku Jāni Alfrēdu Langenfeldu (laulība šķirta 1937. gadā).
1923: piedzimst meita Renāte Melita.
1930: piedzimst dēls Leonhards Alfrēds. 

1928. gada 18. marts: pirmais koncerts. Melngalvju zālē, Rīgā.
1937: koncertējusi Varšavā, Vīnē un Budapeštā.

"Kā pirmā atklātā debija koncerts atzīstams par izdevušos. Maiga, patīkama tembra, nokrāsu bagāta balss. Labi skan vidējie, sonorie krūšu toņi. Arī dziļās apakšas sola izredzes ar savu kuplumu, bet vēl nav skaidri izveidotas. Kad pirmais mocošais, nervozais uztraukums bija pārgājis, iepriecināja arī spēcīgas augšējās notis (līdz otrās oktāvas la), tomēr krāsu ziņā tās vēl bālākas, kailākas. (..) Vispārīgi nodomi (un arī izvedums) dziedātājai ir labi. Muzikalitāte, inteliģence, formas sajūta, samērs, izteiksme. Priekšnesumā gaume, nopietnība." 

Poruks, Jēkabs. Mildas Langenfeldes koncerts. Pēdējā Brīdī, Nr. 65, 20.03.1928.

"(..) jāatzīst, ka Langenfeldes debija ir ne tikai attaisnojusies, bet no "pirmās reizes" viedokļa izejot kvalificējama pat kā ļoti izdevusies. Savu lomu – kā viņas vokālajā, tā skatuviskā ziņā Langenfelde redzams studējusi ar lielu neatlaidību, un savu partiju tiešām arī pārvalda, ar maz izņēmumiem , vienmēr "tur rokās". Vokālā partija, kas dziedātājas balsī ieguļ diezgan labi, pārdomāta un, ja tai caurmērā vērtējot arī pietrūkās karmeniskās pilnasinības, piesātinātības, tīri muzikālajā plānā tā tīkama. Vēl jāpanāk spēcīgāka elpa, plašāks vēriens pašā dziedājumā. Diezgan izveidota arī spēle, kurā blakus scēniski pārliecinošām epizodēm, gan samērā bieži, juta arī tīri ārēji marķētus , "taisītus" momentus. Daži atsevišķi spēles puantējumi diezgan laimīgi "patapināti" ."

Dārziņš, V. Milda Langenfelde Karmenā. Rīts, Nr. 115, 27.04.1935.

"Langenfelde, kas par savu augstāko bausli uzskata dzīvot dzīvi mākslai un daiļumam, – cieši saaugusi ar dzīves ikdienas neatvairāmiem pienākumiem. Viņa vada lielu saimniecisku uzņēmumu, kas nonācis viņas rokās kā mantojums. Uzņēmums pats par sevi tik plašs, ka viens pats tas varētu prasīt visu viņas laiku, bet Langenfelde vēl ir divu rūpīgi audzinātu bērnu, – meitiņas Renātes un zēna Leonharda, māte, kas pati vada nevien sarežģīto saimniecību lielajā uzņēmumā un savā mājā, bet pārzin savus namus, būdama saviem īrniekiem gādīga saimniece. – Bez tam dziedone ir auto sportiste, viņa domā par sacīkšu zirgu staļļa atjaunošanu, (kādreiz tāds piederēja viņas nelaiķa tēvam), pati ceļ vasarnicu Dzintaros, kaislīgi nododas savas mājas izdaiļošanai pašas darinātiem rokdarbiem, kas atgādina īstus mākslas darbus; viņa zīmē, glezno – daudz lasa. (..) Mēs sēžam dziedones salonā – stūri, kas izbūvēts pēc pašas namamātes metiem: krāsainie logi, austrumnieciskie sienu gleznojumi, dažādās tehnikās izšūtie spilveni, pat dažas grīdsegas – viss ir pašas Langenfeldes kundzes roku darbs. „Sieviete var visur atrast daiļumu un tikai no sievietes atkarājas mājas skaistums", saka viņa, pamājot uz sakšu, franču, ķīniešu, japāņu un angļu porcelāna kolekcijām, neskaitāmām kristāla un sudraba vāzēm un traukiem, milzīgajām grīdsegām, bronzas lustrām un spoguļsienām, „bet arī vienkāršu lauku klētiņu esmu centusies turēt spodru un padarīt to tīkamu, – izkaisot ziedus, pat uz grīdām. Esmu agrāk arī slaukusi govis, apkopusi zirgus un strādājusi visus citus lauku darbus. Vēl tagad es ar vislielāko prieku nododos sava Dzintaru īpašuma dārza darbiem un ilgojos pēc sava fontāna, paškoptiem ziediem un jaunceltnes, kas darināta pēc maniem norādijumiem un metiem. Savai Dzintaru jaunceltnei Langenfelde gatavo lielu rokdarbu. Mājas salona sienas dziedone segs ar gaiši zilu atlasu, bagātīgiem izšuvumiem. Šo izšuvumu cikls sastāv no 15 atsevišķiem posmiem un saucas "Zemūdens valstībā". Centrā būs tā pati „laša kundze", kuru mūsu žurnāla lasītājs redz attēlā. Lielo darbu māksliniece veic pati, uzskatot par savu goda lietu, ka nevienā adatas dūrienā viņai nepalīdz citas pakalpīgas rokas. „Zemūdens valstības" pirmmets ir arī mākslinieces zīmēts. „Pēc dziesmām – nāca arvien rokdarbi," smaida Langenfelde par žurnālista izbrīnu. „Rokdarbu dēļ dabūju pat ciest no savas mātes, kas bieži konfiscēja manus slepeni pagatavotos darbus tad, kad cietu neveiksmes mācību frontē, bet pēc sekmīgi beigtā skolas gada, atkal atdeva tos atpakaļ. Dažādās tehnikās, piem. austrumniecisko paklāju un gobelēnu darināšanu, esmu iemācijusies pakāpeniski. Un tas jau nemaz nebija tik grūti...""

Mednieks, J. Milda Langenfelde. Zeltene, Nr. 7, 01.04.1940.

Milda Zulters

Voldemāra Maldoņa Rīgas sieviešu ģimnāzija
Blaumaņa iela 26, Rīga

Latvijas Konservatorija
Krišjāņa Barona iela 1, Rīga

Austrālija

1944
Vācija

1937
Varšava

1937
Vīne

1937
Budapešta