Minna fon Mēdlere

Minna fon Mēdlere (von Mädler, 1804-1891) ir dzimusi astronoma un konsistorijas padomnieka, rakstnieka Frīdriha Kristiāna Vites (Witte, 1773-1854) un viņa sievas Vilhelmīnes Sofijas Elizabetes dzimušas Betheres (Boetcher), galma padomnieces kundzes (Hofrätin) ģimenē.
1840. gada 4. jūnijā Hanoverē Minna fon Vite apprecas ar Berlīnes mākslinieku semināru (Künstlerisches Seminar in Berlin) absolvējušo astronomu Johanu Heinrihu fon Mēdleru (von Mädler, 1794-1874) un pārceļas uz Tērbatu, lai viņas vīrs stātos Tērbatas Universitātes observatorijas direktora amatā, kuru pilda līdz 1865. gadam, kad emeritējas. Tērbatas periodā Johans Heinrihs fon Mēdlers ir arī viens no Baltijas vācu mēnešraksta Baltische Monatsschrift līdzstrādniekiem un valsts padomnieks. Pēc 1865. gada ģimene izceļo uz Bonnu, pēc tam - atpakaļ uz Hanoveri.

Dzejoļu krājumi un dzejas publikācijas
1820: [ar pseidonīmu Minna] Lilli in zehn Liedern [ar desmit vara gravīrām, mākslinieks Johans Heinrihs Rombergs (Romberg)]. Hanovere, atk. izd. 1826.
1834: Genius, Imagination, Phantasie. Ein Cyclus von 20 Bildern. Nach Entwürfen der Landgräfin von Hessen-Homburg gezeichnet von Johann Heinrich Ramberg. Mit erklärenden Sonetten von Minna Witte. Hannover.
1845: Koit und Ämmarik [Morgenroth und Abendroth]. Eine esthnische Volkssage. In: Das Inland 43, Sp. 741-743. [dzejoli komentējusi un ar iespējamo pirmavotu salīdzinājusi: Liina Lukas. Wandernde Seen. Estnische und lettische Natursagen in der deutschbaltischen Dichtung. In: Umweltphilosophie und Landschaftsdenken im baltischen Kulturraum. L.Lukas, U.Plath, K.Tüür, J.Undusk (Hrsg.). Tallinn 2011, S.240-242.].
1848: Gedichte. Leipzig, Mitau. [daļa dzejoļu kā kopīgo ceļojumu piezīmes].
1850: Stromesopfer. Zum besten der Klein-Kinderbewahranstalt. Dorpat.
1852: Die Missverständnisse eines Abends. Nach Oliver Goldsmith's She stoops to conquer. O.o.
1855: Sternschnuppe. Lettische Volkssage [balāde pēc latviešu tautas teikas par krītošu zvaigzni]; Koit und Aemmarik. Morgenroth und Abendroth. Estnische Volkssage [balāde pēc igauņu teikas motīviem; Frühlingsabend; Überraschung; Der Sturm vom 18. Juli 1841; Nordlicht; In der Einsamkeit. In: J.von Sivers. Deutsche Dichter in Rußland. Studien zur Literaturgeschichte. Berlin, S. 355-368.
1858: Anna [Vidzemes ciema stāsts dzejā, veltīts Krievijas ķeizarienei]. Hanovere.
1894/95: Was ist das Lied? Frühlingsabend; Am Meer. In: J.E.Frh.von Grotthuß (Hrsg.). Das baltische Dichterbuch. Reval, 1894; 1895, S. 237-277.
1896: Was ist das Lied? Frühlingsabend; Am Meer. In: L. Freifrau von Stäel-Holstein (Hrsg.). Baltische Dichtungen. Riga, S. 392-395.

Memuāri
1888: Erinnerungen an Mädler, nach den Aufzeichnungen seiner Wittwe. In: Deutsche Revue über das gesamte nationale Leben der Gegenwart 13, S. 145-155.

Tulkojumi un pārstrādes
1838: Minna Witte. Die Psalme. Hannover.
1937: Minna Witte. Das Paradies und die Peri und die Feueranbeter. Hamburg. [T.Mora darbu tulkojumi].

Zwar frühreif, doch kein Wunderkind, veröffentlichte sie erste Gedichte schon 1826 in Hannover, die sinninge, mitunter etwas plüschige Naturlyrik ihrer baltischen Blütezeit in Gedichte (1848), später eine Verserzählung Anna (1858) sowie Übesetzungen und Versbearbeitungen estnischer und lettischer Sagen.
No: Gero von Wilpert. Deutschbaltische Literaturgeschichte. München: C.H.Beck, 2005, S. 149-150.

Par viņu [Minnu fon Mēdleri] nav daudz ziņu, jo viņas dzīve pagāja kalpošanā savam vīram, viņa pavadīšanā un asistēšanā. Vairākas Aleksandra fon Humbolta uzrunas un vēstules fon Mēdlerei ietver ticamas norādes, ka fon Mēdlera astronomiskie pētījumi tika veikti ciešā sadarbībā starp abiem, daudzas no savām runām fon Mēdlers iesāka arī ar Minnas fon Mēdleres vārdiem.
(Über sie [Minna von Mädler] ist nicht viel bekannt, weil ihr Leben ganz in den Dienst ihres Mannes stelle und seine ständige Begleiterin und quasi Assistentin war. Durch einige Auftritte un den Briefen von Alexander von Humboldt an von Mädler hat man starke Hinweise, daß die astronomischen Arbeiten ihres Mannes vielfach kollaborativ erstanden sind. Viele seiner Reden leitete er wohl deshalb mit Worten von Minna von Mädler ein).
No: Carola L. Gottzmann, Petra Hörner. Lexikon der deutschsprachigen Literatur des Baltikums und St. Peterburgs. Bd.2, H-M. Berlin, New York: Walter de Gruyter, 2007, S. 877.

dzejniece
rakstniece
tulkotāja

Minna von Mädler

Minna

von Witte

1840–1865
Tartu
Kopā ar vīru, kas apstiprināts Tērbatas Universitātes direktora amatā.

1865–1880
Bonna
Pārcelšanās no Bonnas uz Hanoveri nav noskaidrota

1880–1891
Hanovere
Precīzs ierašanās datums Hanoverē nav zināms