Meklēt

Mirdza Ķempe

12 bildes
Mirdza Ķempe
Avots: Latviešu rakstniecība biogrāfijās, Rīga: Zinātne, 2003.
Cecīlija Dinere un Mirdza Ķempe
Mirdzas Ķempes pases fotogrāfija
LVVA 2996–10–20534
Pase izdota 1923. gada 30. oktobrī.
Mirdzas Ķempes pases fotogrāfija
LVVA 2996–1–3724
Pase izdota 1928. gada 27. aprīlī.
Erika Ādamsona un Mirdzas Ķempes atdusas vieta Raiņa kapos
Erika Ādamsona un Mirdzas Ķempes atdusas vieta Raiņa kapos.
Fotogrāfs: Vilnis Reguts
Mirdza Ķempe
Mirdza Ķempe mežmalā 1950. gadi. Fotogrāfs nezināms. RMM 332274
Mirdza Ķempe
Mirdza Ķempe savā dzīvoklī ar suni Klamziju, 1960. gadu beigas–1970. gadu sākums. Foto: nezināms. RMM 340363
Mirdza Ķempe
Mirdza Ķempe sēž uz grīdas radiofona telpās. 1928. gada 31. augusts. Foto: nezināms. RMM 416461
Imants Lasmanis Latvijas padomju rakstnieku IV kongresā
No kreisās — K. Kovaldži (Moldāvija), Imants Auziņš, Ārija Elksne, Mirdza Ķempe, Juris Birzvalks un Imants Lasmanis
Autors: Leonīds Pantuss (LTA fotohronika)
Avots: Latvijas Nacionālais fotoarhīvs
Pieejams: http://www.redzidzirdilatviju.lv/lv/search/561693?...
Attēla pirmavots: Latvijas padomju rakstnieku IV kongress. Rīga, Padomju Jaunatne, nr. 192, 28.09.1958.
Pieejams: http://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#pan...
Dzejniece Mirdza Ķempe
Dzejniece un tulkotāja Mirdza Ķempe jaunībā. Portrets. Fotogrāfs nezināms.
Fotogrāfija no Latvijas Valsts kinofotofonodokumentu arhīva krājuma. Identifikators LNA_KFFDA_F1_4_160214N
Erika Ādamsona un Mirdzas Ķempes atdusas vieta Raiņa kapos
Erika Ādamsona un Mirdzas Ķempes atdusas vieta Raiņa kapos.
Fotogrāfe: Signe Raudive

09.02.1907 – 12.04.1974

Mirdza Ķempe (1907–1974) – dzejniece, tulkotāja, atdzejotāja. Strādājusi Rīgas Radiofonā par diktori, tulkotāju, korespondenti, vēlāk literāro raidījumu nodaļas vadītāju. Tulkojusi no krievu, angļu, vācu, franču un spāņu valodas. Otrā pasaules kara laikā Maskavā strādājusi Latvijas PSR Valsts mākslas ansamblī par tulkotāju, vēlāk Latvijas PSR Valsts leļļu teātrī par literārās daļas un māksliniecisko vadītāju. Bija ilggadēja Latvijas Padomju rakstnieku
savienības dzejas konsultante. Audzinājusi vairākas dzejnieku paaudzes, veicinājusi latviešu literatūras un kultūras sakaru attīstību ar citām zemēm, īpaši ar Indiju. Ķempes dzejā dominē
trīs galvenie motīvi – mīlestība, kultūra un laikmets. Mirdzas Ķempes dzejoļu izlase "Mīlestība" (1957) iezīmēja latviešu mīlas lirikas tradīcijas atjaunošanos pēc Otrā pasaules kara.

Dzimšanas laiks/vieta

09.02.1907
Liepāja

Miršanas laiks/vieta

12.04.1974
Rīga

Profesionālā darbība

1923, 29. jūl.: pirmā publikācija – dzejolis "Ne jums!" laikrakstā "Kurzemes Vārds".
1923: pirmais tulkojums – Aleksandra Puškina luga "Mocarts un Saljeri".
1930–1940: tulkojusi un lokalizējusi radiofonam lugas (Augusta Strindberga, Džordža Bernarda Šova, Artura Šniclera, Šarla Vildraka u. c.), operešu tekstus (Imeriha Kālmāna "Monmartras vijolīte", Johana Štrausa "Šokolādes zaldātiņi", Franča Lehāra "Fraskita", "Smaidu zemē"), kā arī vairākus simtus dažādu tautu komponistu dziesmu un āriju operas solistiem un koncertdziedoņiem.
1942–1947: Latvijas PSR Valsts leļļu teātrim sarakstījusi vairākas lugas – "Sakņu dārzā", "Hitlers – burvju mākslinieks" (1942), "Laima pazemē" (1944; 1947. gadā librets Anatola Liepiņa baletam "Laima") u. c.


Dzejoļu krājumi
1946: "Rīta vējš".
1950: "Drauga vārdi".
1951: "Mieram un dzīvībai".
1959: "Es nevaru klusē".
1961: "Skaudrā liesma".
1967: "Gaisma akmenī".
1969: "Cilvēka ceļš".
1973: "Ērkšķuroze".

Dzejoļu izlases
1955: "Dzejas".
1957: "Mīlestība".
1964: "Mirkļu mūžība".

Miniatūru krājums
1968: "Dzintara spogulis".




Ārzemju autoru darbu tulkojumi

Ķempe tulkojusi no krievu, angļu, vācu, franču, spāņu valodas.
1944: Simonovs, Konstantīns. "Krievu ļaudis" (luga) (Maskava: Cittautu literatūras apgāds).
1946: Gladkovs, Aleksandrs. "Sendienās" (luga) (Rīga: VAPP).
1947: Tichonovs, Nikolajs. "Stāsti" (tulkojusi kopā ar Andreju Balodi) (LVI).
1948: Bergholca, Olga. "Pie mums uz zemes" (luga) (LVI).
1949: Fedins, Konstantīns. "Neparastā vasara" (LVI).
1949: Bubenovs, Mihails. "Nemirstība" (LVI).
1951: Maršaks, Samuils. "Divpadsmit mēneši" (slāvu pasaka bērniem) (LVI).
1952: Zadornovs, Nikolajs. "Tālais novads" (LVI).
1956: De Servantess, Migels. "Atjautīgais idalgo Lamančas Dons Kihots" (1-2) (LVI).
1959: Junke, Alvaro. "Mazie vīri" (stāsts bērniem) (LVI).
1959: Svifts, Džonatans. "Lemjuela Gulivera sākumā ķirurga, vēlāk vairāku kuģu kapteiņa, ceļojumi pie dažām tālām pasaules tautām" (LVI).
1962: Mensfilda, Ketrina. "Laime" (LVI).
1963: Kiltijs, Džeroms. "Mīļais melis: komēdija pēc Bernarda Šova un Stellas Kempbelas vēstulēm" (LVI).
1964: Fedins, Konstantīns. "Neparastā vasara" (LVI).
1964: Oldingtons, Ričards. "Visi cilvēki ir ienaidnieki" (LVI).
1966: Defo, Daniels. "Robinsons Kruzo" (Liesma).
1968: Tvens, Marks. "Toma Sojera piedzīvojumi" (Liesma).
1970: Tvens, Marks. "Haklberija Fina piedzīvojumi" (Liesma).
1971: Stīvensons, Roberts. "Bagātību sala" (Liesma).
1973: Mukerdži, Dhans. "Džungļos" (Liesma).
1975: Sabatini, Rafaels. "Kapteiņa Blada odiseja" (Liesma).


Ārzemju autoru darbu atdzejojumi
1951: Ševčenko, Tarass. "Izlase" (atdzejojuši: M. Ķempe, V. Dāvids, P. Bārda, M. Bendrupe, J. Plaudis) (LVI).
1960: Vitmens, Valts. "Zāļu stiebri" (atdzejojuši R. Rudzītis un M. Ķempe) (LVI).
1969: Brehts, Bertolds. "Balādes, dzejoļi, dziesmas" (no vācu valodas atdzejojuši: M. Čaklais, M. Ķempe, B. Saulītis, J. Sudrabkalns) (Liesma).

Citātu galerija

"Ķempes dzejā dominē trīs galvenie motīvi – mīlestība,
kultūra un laikmets. Ķempes dzejā mīlestība ir ne tikai intīmas jūtas, bet arī
visaptveroša dzīves filozofija, kas rosina personības pašapzināšanos, dzīves
jēgas meklējumus un cilvēka iekļaušanos pasaulē, Visumā Ķempes daiļradē kultūra
atveidojas īpašā gara dzīves izpratnē. Ne mazums tiešas atsaukšanās arī uz
laikmeta ikdienas un politiskajām aktualitātēm padomju patriotisma, tautu
draudzības un internacionālisma garā."

Kalniņa, Ieva. Latviešu rakstniecība biogrāfijās. Rīga: Zinātne, 2003.

Saiknes

Eriks Ādamsons - Bijušais vīrs
Imants Lasmanis - Domubiedrs
Jānis Žīgurs - Partneris
Jēkabs Ezers - Skolotājs

Nodarbes

atdzejotāja
dzejniece
redaktore
tulkotāja
tulce

Dzimtais vārds

Mirdza Austra Alma Ķempe

Pseidonīms

M. Īve

Papildu vārdi

Ādamsone, Naikovska

Dzīvesvieta

Bernātu iela 41, Liepāja

01.11.1927–24.4.1928
Aleksandra Čaka iela 63, Rīga
Tolaik Marijas iela 63 dzīvoklis nr. 8

02.06.1928–03.10.1928
Ģertrūdes iela 99, Rīga
Dzīvoklis nr. 7

06.09.1928–26.9.1931
Brīvības iela 186, Rīga
Dzīvoklis nr. 3

29.09.1931–29.6.1941
Indrānu iela 17, Rīga
Dzīvoklis nr. 4

Izglītība

1915–1919
Liepājas pilsētas 1. pamatskola
Liepāja

1919–1920
Liepājas Valsts 1. ģimnāzija
Ausekļa iela 9, Liepāja
Apmeklējusi ģimnāzijas sagatavošanas klasi.

1925
Liepājas Valsts 1. ģimnāzija
Ausekļa iela 9, Liepāja
Beidza mācības.

1926–1928
Latvijas Universitāte
Raiņa bulvāris 19, Rīga
Līdzekļu trūkuma dēļ nepabeigtas studijas Tautsaimniecības un tiesību zinātņu fakultātē; studiju virziens: ekonomika.

Darbavieta

1928–1930
Rīgas radiofons
Rīga
Diktore

1930–1940
Rīgas radiofons
Rīga
Tulkotāja un korespondente

1940–1941
Rīgas radiofons
Rīga
Literāro raidījumu nodaļas vadītāja

1942
Latvijas PSR Valsts Mākslas ansamblis
Ivanova
Tulkotāja, Leļļu teātra literārās daļas vadītāja

1944–1947
Latvijas PSR Valsts leļļu teātris
Krišjāņa Barona iela 16/18, Rīga
Mākslinieciskā vadītāja

15.07.1948–28.2.1974
Latvijas Padomju rakstnieku savienība
Krišjāņa Barona iela 12, Rīga
Dzejas konsultante

Emigrē

1941
Astrahaņa

1942
Ivanova

1943–1944
Maskava

Dalība organizācijās

1943–1974
Latvijas Padomju rakstnieku savienība
Krišjāņa Barona iela 12, Rīga
Biedre

Piemiņas vietas

09.09.1989
Uliha iela 42, Liepāja
Liepājā K. Ūliha un Peldu ielas krustojuma skvērā ir tēlnieces Ligitas Ulmanes veidotais Mirdzas Ķempes piemineklis, kuru atklāja 1989.gada 9. septembrī.

Apglabāts

Raiņa kapi