Meklēt

Paula Baltābola

6 bildes
VRVM RVKM 122714
Aktrise Paula Baltābola 20. gadsimta 30.–40. gados
Aktrise Paula Baltābola 20. gadsimta 30.–40. gados. Fotogrāfs nezināms.
Fotogrāfija no Latvijas Valsts kinofotofonodokumentu arhīva krājuma. Identifikators LNA_KFFDA_F1_4_156216N
Aktrise Paula Baltābola
Aktrise Paula Baltābola. Fotogrāfs nezināms.
Fotogrāfija no Latvijas Valsts kinofotofonodokumentu arhīva krājuma. Identifikators LNA_KFFDA_F1_4_125321N
Aktrise Paula Baltābola ar dzīvesbiedru Jāni Merksonu
Aktrise Paula Baltābola ar dzīvesbiedru Jāni Merksonu. Dubultportrets. Fotogrāfs nezināms.
Fotogrāfija no Latvijas Valsts kinofotofonodokumentu arhīva krājuma. Identifikators LNA_KFFDA_F1_4_51476N
Paula Baltābola

Paula Baltābola. Portrets.

Avots: Atpūta, Nr.25, 24.04.1925.

Paula Baltābola

Aktrise Paula Baltābola pēc 10 gadu jubilejas koncerta.

Avots: Atpūta, Nr.26, 01.05.1925.

22.08.1891 – 10.07.1978

Paula Baltābola (Baltābola-Merksone, 1891–1978) – latviešu aktrise. 1913. gadā beigusi Latviešu dramatiskos kursus. Skatuves gaitu sākumā bijusi statiste Jaunajā Rīgas teātrī. No 1913. gada Liepājas Latviešu teātra aktrise, bet vēlāk pāriet uz Rīgas Latviešu teātri. Pirmā pasaules kara laikā darbojas biedrības "Dzimtene” teātrī Petrogradā (1915), teātrī "Komēdija” Rīgā (1916–1917), Maskavas Latviešu strādnieku teātrī (1918). Nacionālajā teātrī strādā 1919.–1921. un 1926.–1932. No 1921. līdz 1926. darbojas Dailes teātrī. Aktīvās skatuves gaitas beigusi dzirdes traucējumu dēļ. 1932. gadā apbalvota ar Triju Zvaigžņu ordeni. Pēc 2. Pasaules kara (1946–1950) bija daiļlasītāja Latvijas Filharmonijā.

Dzimšanas laiks/vieta

22.08.1891
Lēdurgas pagasts

Miršanas laiks/vieta

10.07.1978
Sigulda

Profesionālā darbība

Savas nozīmīgākās lomas tomēr nospēlējusi, pirms darba Nacionālajā teātrī uzsākšanas, proti - Liepājas Latviešu teātrī spēlējusi Ievu un Elīnu Rūdolfa Blaumaņa lugās „Indrāni” un „Skroderdienas Silmačos”, Ortu Raiņa „Pūt vējiņi”, Rūtiņu Gerharta Hauptmaņa „Nogrimušajā zvanā”. Rīgas Latviešu teātrī - Gundegu (A. Brigaderes „Princese Gundega un karalis Brusubārda”), Džuljetu jeb Jūliju (Šekspīra „Romeo un Jūlija”, abas 1915). Nacionālajā teātrī Paulas Baltābolas talants spilgti izpaudies dramatisko varoņu lomās. Mākslinieces enerģiskajam, patētiskajam, monumentālās dimensijās izstrādātajam tēlojumam atbilstoša bijusi titulloma H.Manna lugā „Legro kundze” (1920), īpaši titulloma A.Upīša traģēdijas „Žanna d’Arka” pirmiestudējumā (1930) Nacionālajā teātrī.
Avots: http://100.teatris.lv/personality/62

Nodarbes

aktrise

Izglītība

Lēdurgas draudzes skola
Lēdurga

–1909
Rīgas pilsētas Viļa Olava komercskola
Aleksandra Čaka iela 26, Rīga

Limbažu pilsētas skola
Limbaži

1910–1913
Latvju dramatiskie kursi
Rīga

Darbavieta

1912
Rīgas Jaunais teātris (1908–1915)
Lāčplēša iela 25, Rīga
Statiste

1913–1914
Liepājas latviešu teātris (1907–1915)
Raiņa iela 2, Liepāja

1914
Rīgas Latviešu teātris
Merķeļa iela 13, Rīga

1915
Sanktpēterburga
Biedrības "Dzimtene” teātrī Petrogradā

1919–1921
Latvijas Nacionālais teātris
Kronvalda bulvāris 2, Rīga

1921–1926
Dailes teātris
Lāčplēša iela 25, Rīga

1926–1932
Latvijas Nacionālais teātris
Kronvalda bulvāris 2, Rīga

Apglabāts

07.1978
Rīgas Pirmie Meža kapi