Sāra Feiga Fonere
1854 – 03.03.1936
Sāra Fonere ir viena no pirmajām ebreju daiļdarbu rakstniecēm modernajā ivritā (nevis idišā) pasaulē, līdzās piemēram, Minskā dzīvojošajai Dvorai Baronai (Devorah Baron, 1887-1956). S. Foneres ģimene bija īpaši cienīta ebreju kopienā. Latvijas teritorijā dzīvojusi Daugavpilī un Rīgā, par ko saglabājies vērtīgs avots- viņas memuāri. Lai gan S. Fonere dzīvojusi Latvijas teritorijā, ziņu par viņas darbību Latvijas historiogrāfijā praktiski nav, savukārt, ārzemju auroru pētniecībā S. Fonere ir ieguvusi atzinību.
Dzimšanas laiks/vieta
1854
Žagare
S. Foneres un viņas ģimene saistīta ar Viļņas Gaonu (Elijah ben Solomon Zalman; 1720–1797) un mitnagedu kustību, jeb ne-hasīdiska rabīnisma piekritēji.
Miršanas laiks/vieta
03.03.1936
Pitsburga
Personiska informācija
S. Fonere ir Jozefa (dzimis ap 1820–?) un
Šeinas (pirms laulības Kahana) meita. Sārai Fonerei bija trīs brāļi – Joshua Ber,
Sholom un Gitl. Jošu Ber mācījās rabīnu seminārā Vīnē un Breslavā.Vecāki piederēja pie vidējas klases -tēvs nodarbojās ar
vīna ražošanu, māte ar šūšanu. Būtiski atzīmēt abu vecāku izglītību un prasmi lasīt ivritā. Tēvs bijia Voložinas Ješivas
students un mācījies Talmudu dienu un nakti, bet māte – katru šabatu
lasījusi nedēļas nodaļu no Toras ar Rashi (1040–1105) un
Abraham Ibn Ezra (1089–1164) komentāriem.
1881. gadā 26 gadu vecumā S. Fonere apprecējās ar Yehoshuah Metzah – par divdesmit gadiem vecāku ebreju rakstnieku. Abiem piedzima dēls Njūtons (1882–1964). Tomēr laulība nebija ilglaicīga, jo S. Foneres vīrs iemīlējās citā sievietē, pamezdams S. Foneri stāvoklī vienu. 1885. gadā, palikdama dzīvot vecāku mājā, S. Fonere materiālo apstākļu dēļ apprecējās otrreiz ar savu vienaudzi- ebreju teātra režisoru Meiru Foneru (1854–1936), kurš nebija tradicionālo ebreju tradīciju piekritējs, kā S. Fonere. 1905. gadā, kad S. Fonere emigrēja uz ASV pāris izšķirās.
Profesionālā darbība
S. Fonere ir viena no pirmajām sievietēm, kas publicēja daiļdarbu nevis jidišā, bet gan ivritā.
Publicētie darbi1867- vēstule žurnālam Ha- Yom par zemo idiša pārvaldes līmeni Rīgas ģimnāzijās un "dzimumu monopolu" 12 gadu vecumā
1880 (1. daļa), 1883 (2. daļa)- divdaļu novele Ahavat yesharim o hamishpahot hamurdafot (A Righteous Love or The Pursued Families/ Taisnīga mīlestība vai vajātas ģimenes). Viļņa
1882- Aviv (The spring, Pavasaris).
1885- Derekh Yeladim (The Children’s Path/Bērnu ceļš). Vīne
1886 - Vēstule žurnālam , No. 67. Sanktpēterburga
1891-Beged Bogdim (The Treachery of Traitors/ Nodevēju nodavība). Varšava.
1900- "For the Benefit of the Fathers," Ha-Melitz, 49, 198 (1900):1
1903- Mezikhronot Yemei Yalduti o mareh ha’ir Dvinsk (Memories of My Childhood Days or The View of the City of Dvinsk/ Manas bērnības atmiņas jeb ieskats pilsētā Dvinskā. Varšava.
1919- Mizikhronot Yemei Ne’urei. (A Girl Can’t Become a Gaon?/ Vai meitene nevar kļūt par gaonu?). Shaharut—The Youth vol. 6 (Sept 1919). Angļu tulkojums- Women’s League Outlook Magazine, (Winter 2000)
Citātu galerija
"Viņa bija netipisks fenomens. Līdz ar to, ka viņa bija ortodoksāla sieviete, viņai nebija daudz iespēju mācīties Ebreju valodu. Diemžēl viņa pazuda no Ebreju rakstniecības vēstures. Un tāpēc es mēģinu viņu atgriezt atpakaļ". Dr. Cohen, M. F. Pieejams: https://jewishchronicle.timesofisrael.com/first-wo...
"Miss Menkina ir pirmā, kas publicē savu darbu un tas noteikti ir unikāls gadījums". Yehuda Leib Gordon, Learning the Language of the Homeland: Articles in Voskhod ,1881–1882, trans. Rina Lapidus, pp. 150–1 [Hebrew]) (Liebs Gordons bija ebreju dzejnieks un rakstnieks,k kas atbalstīja ebreju sieviešu izglītību. Neskatoties uz aso S. Foneres pirmo darbu aso kritiku, viņs novērtēja viņas centienus.
Dzimtais vārds
Menkina
Papildu vārdi
Sheyne Feyge
Izglītība
1860
Mājapmācība
Skolojusies mājapmācībā. Tēva vadībā apguvusi ivrita alfabētu.
1871–1873
Rīgas Lomonosova sieviešu ģimnāzija
Raiņa bulvāris 29, Rīga
Mācījās krievu valodā. Zināms, ka bijusi ebreju skolnieču pulka biedre, kur meitenes apvienojās, lai praktizētu ivritu.
Dzīvesvieta
1862–1871
Daugavpils
S. Fonere kopā ar ģimeni pārceļas uz Daugavpili no Lietuvas teritorijas.
1871–1885
Rīga
s. Foneres ģimene pārcēlās no Daugavpils uz Rīgu
1886–1886
Belsko-Bjala
1887–1903
Lodza
1903–1904
Lielbritānija
1909–1936
Pitsburga
Šķiroties no vīra līdz pat mūža galam, S. Fonere dzīvoja ASV, Pitsburgā, iesaistoties vietējās aktivitātēs.
Darbavieta
1886–1903
Lodza
SkolotājaPasniedz meitenēm ivritu tā saucamajās ebreju apmešanas joslas teritorijās, līdz apmetās Lodžā kopā ar otro vīru.Lodža dibina Zionas meiteņu skolu.
Dalība organizācijās
1902–1903
Cionas Meitu Apvienība
Lodza
viena no dibinātājam. Apvienībā jaunām ebreju meitenēm tika mācīts ivrits, ebreju kultūra un vēsture. 1903. gadā arī Daugavpilī sāka pastāvēt līdzīga organizācija.
1909–1936
Ebreju kopiena
Pitsburga
1913–1936
Jēkaba meitu palīdzības biedrība
Pitsburga
Prezidente.Biedrībā darbojās ap 400 sieviešu, S. Fonere galvenokārt darbojās saistībā ar sieviešu izglītību.
Emigrē
1905–1936
Amerikas Savienotās Valstis