Skaidrīte Sirsone
05.04.1920 – 10.01.1998
Skaidrīte Sirsone (1920–1998) – literatūrzinātniece, kritiķe un bibliogrāfe. Zinātnisko interešu lokā ir bijuši literatūras teorijas jautājumi, īpaši dzejas teorija. Kopā ar literatūrzinātnieci Margrietu Dombrovsku uzrakstījusi monogrāfiju “Latviešu dzeja. Valoda. Ritmika, Kompozīcija. Žanri” (1966), pētījusi arī balādes žanru, latviešu literatūras (Jānis Sudrabkalns) un cittautu literatūras sakarus. No 60. gadiem sekojusi jaunākās literatūras procesiem, rakstījusi recenzijas par latviešu dzejnieku dzejas krājumiem. 60. gadu otrajā pusē, kļūstot par bibliogrāfi Latvijas Nacionālajā bibliotēkā (tolaik Viļa Lāča Valsts bibliotēka), sastādījusi vairākus bibliogrāfiskus izdevumus (“Eduards Veidenbaums”, 1978; “Latviešu padomju literatūras zinātne un kritika”, 1984–1987), veidojusi bibliogrāfiskos rādītājus literatūras un zinātniskiem izdevumiem, daudzu grāmatu priekšvārdu un pēcvārdu autore, arī sakārtotāja.
1951. gadā tiesāta čekas safabricētajā, tā sauktajā franču grupas lietā. No piespriestajiem desmit gadiem Kazahstānā, Kargandā stingra režīma labošanas darba iestādē pavadījusi sešus gadus. 1956. gadā amnestēta, 1990. gadā reabilitēta.
Dzimšanas laiks/vieta
05.04.1920
Manturova
Miršanas laiks/vieta
10.01.1998
Rīga
Personiska informācija
1920: 5. aprīlī dzimusi strādnieka ģimenē.
1921: ģimene atgriežas Latvijā pēc bēgļu gaitām.
1934: nomirst māte.
1964: Skaidrīte Sirsone vērsās Rīgas pilsētas partijas komitejā ar lūgumu palīdzēt panākt viņas reabilitāciju. LPSR VDK priekšsēdētāja Longina Avdjukeviča 1964. gada 20. augustā parakstītajā
atbildē bija teikts, ka reabilitācijai nav pamata, jo S. Sirsonei
ieslodzījuma termiņš ir bijis tikai samazināts uz pusi.https://www.lvi.lu.lv/lv/LVIZ_2017_files/4numurs/D_Bleiere_Francu_LVIZ_2017_4.pdf
1994: 12. oktobrī dokumentālās filmas "Sods par sapni" (režisors Andris Rozenbergs) pirmizrāde, kas stāsta par tā saukto franču grupu, vienu no pirmajām čekas akcijām pret inteliģenci. 1951. gada notikušā tiesas procesa rezultātā tiek notiesāti 12 cilvēki, viņu vidū arī Skaidrīte Sirsone. http://www.periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pa|issue:/diea1994n238|article:DIVL239|query:Skaidr%C4%ABte%20Sirsone|issueType:P
Profesionālā darbība
1944: 19. maijā laikrakstā "Tēvija" publicēts Skaidrītes Sirsones dzejolis "Dziesma sapnim".
1946: 23. augustā laikrakstā "Literatūra un Māksla" publicēts raksts "Latviešu valodas un literatūras piecgade".
Literatūrzinātniskais darbs
1966: Latviešu dzeja: Valoda. Ritmika. Kompozīcija. Žanri. (Kopā ar Margrietu Dombrovsku.)
Sākot no 60. gadiem presē, galvenokārt žurnālā "Karogs", rakstījusi par literatūras teorijas jautājumiem, apceres par dzejniekiem un recenzijas par jauniznākušajiem dzejoļu krājumiem.
Skaidrītes Sirsones veidotie bibliogrāfijas rādītāji
1977: Latvijas PSR devītajā piecgadē: Literatūras rādītājs, 1971–1975 (kopā ar Olgu Straumīti). Rīga: Viļa Lāča LPSR Valsts bibliotēka.
1978: Eduards Veidenbaums, 1867–1892 (priekšvārda autore – Skaidrīte Sirsone). Rīga Valsts bibliotēka.
1984–1987: Latviešu padomju literatūras zinātne un kritika. 1. sējuma 1.–3. daļa. Rīga: V. Lāča LPSR Valsts bibliotēka. Letonikas nodaļa.
1986: Sešos gados, 1980–1985: grāmatas : oriģināldarbi un tulkojumi. Rīga: Latvijas Padomju rakstnieku savienība.
Sastādītais krājums
1994: I Rīgas valsts ģimnāzija: 1920–1944: atmiņu krājums (kopā ar Eiženu Rauhvargeru). Rīga: Zinātne.
Tulkojumi no vācu valodas
1948: Heine, Heinrihs. Izlase. 1. sējums: Dzeja. (Kopā ar citiem.) Rīga: Latvijas Valsts izdevniecība.
1958: Šreiers, Volfgangs. Kapteiņa Loja sapnis. Rīga: Latvijas Valsts izdevniecība.
1967: Jobsts, Herberts. Atradenis; Audzēknis: Ādama Probsta dramatiskais mūža gājums. Rīga: Liesma.
Citātu galerija
Par Skaidrīti Sirsoni
"1965. gadā, kad S. Sirsoni uzņēma Rakstnieku savienībā, rekomendētāja Mirdza Ķempe viņu raksturoja ar vārdiem – erudīcija, iejūtība, augsta kultūra, sirsnīgs, krietns cilvēks. S. Sirsone šķietami sauso bibliogrāfes darbu kompensēja ar rakstiem par dzeju un dzejniekiem, bija daudzu Dzejas dienu dalībniece. Bet nekad viņai negribējās kaut kā izcelties, viņas personības valdzinājums bija klusināta kautrība. Bijušais nežēlīgais laikmets atklātību nepieņēma, tāpēc S. Sirsone nevarēja daudzko izstāstīt. Arī viņa taču bija brīdināta turēt mēli aiz zobiem par notikumiem arestā un nometnē Karagandā. Stāstītais palīdzēja manai paaudzei izprast dzīvi, īpaši latviskuma jēdzienu. Visu mūžu S. Sirsone bija mašīnrakstītāja, un šis pacietīgais darbs viņai iemācījis dzelžainu disciplīnu. Bet tas vairojis arī šarmu – brīvsolī Skaidrīte it kā atraisījās, nāca tev, cilvēk, pretī ar siltu smaidu."
Bērsons, Ilgonis. Apklususi klusā literatūras strādniece. Literatūra. Māksla. Mēs, 1998, 15. janvārī.
Skaidrīte Sirsone par savu dalību tā sauktajā franču grupā
"Kā vēlāk dzirdējām, čekisti domājuši atklājam veselu ideoloģisku pagrīdi, kas darbojusies pret padomju varu. Šīs viņu ilūzijas izmeklēšanas laikā gan pagaisa, taču kaut ko "pretpadomisku" varēja sameklēt katram. Un, tā kā bijām cits ar citu tikušies, tātad "grupējušies", tad arī grupa iznāca. Kas tad bija šī inteliģences kopa, vēlāk dēvēta par "franču grupu", un ko tā darīja? Tā nebija nekāda īpaši organizēta vienība, ne pulciņš, tikai savstarpēji pazīstamu cilvēku neregulāra kopā sanākšana, lai padalītos domās un iespaidos par kādu retāku grāmatu, par redzētu izrādi vai mākslas izstādi. Šīs kopā sanākšanas notika drīz pēc kara beigām, kad savā darbā un ikdienā bijām saistīti ar tādām kultūras dzīves parādībām, kas mums bija svešas un grūti pieņemamas. Tad kā zināma garīga veldze šķita tāda kopā pasēdēšana, kur atklājās cienījamu un tuvu cilvēku domas, nereti aizejot arī spraigākā disputā. [..]
Tā nu bija sagadījies, ka lielākā šo savstarpēji pazīstamo cilvēku daļa bija gan pēc savām interesēm, gan arī nodarbošanās saistīta ar franču literatūru un mākslu. Savā ziņā arī es, kaut gan studēju un tai laikā drīz arī beidzu latviešu literatūras nodaļu, taču no vidusskolas laika itin viss, kam sakars ar Franciju, man bija kļuvis tuvs. Mācījos 1. Rīgas valsts ģimnāzijā, kur franču valodai piegrieza lielu vērību. Arī universitātē klausījos gan franču valodas, gan literatūras kursus. Te arī sadraudzējos ar Maiju Silmali, kura arī nāca no tās pašas ģimnāzijas, un tuvināja mūs tieši mīlestība uz visu francisko. Kādu laiku šīs savstarpējās tikšanās – gan šaurākā lokā – noritēja gan pie dzejnieces Elzas Stērstes, gan Maijas Silmales, vēlāk savu dzīvokli laipni atvēlēja Arnolds Stubavs."
Sirsone, Skaidrīte. Kas bija “franču grupa”? Universitas, 1992, Nr. 69.
Saiknes
Zelma Sirsone - Tēvamāsa
Dzīvesvieta
1921–1925
Mālpils
1925–1998
Rīga
Izglītība
1927–1928
Rīgas pilsētas 18. pamatskola
Lībekas iela 27, Rīga
1928–1933
Rīgas pilsētas 8. pamatskola
Bruņinieku iela 24A, Rīga
1933–1938
Rīgas Valsts 1. ģimnāzija
Raiņa bulvāris 8, Rīga
1938–1946
Latvijas Universitāte
Rīga
Filoloģijas un filozofijas fakultātes Baltu filoloģijas nodaļa
Darbavieta
1938–1944
Armijas ekonomiskais veikals
Audēju iela 16, Rīga
Armijas ekonomiskais veikals, mašīnrakstītāja
1945–1951
Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas Andreja Upīša Valodas un literatūras institūts
Rīga
Zinātniskā sekretāre
1946–1951
Pētera Stučkas Latvijas Valsts universitāte (1958–1990)
Rīga
Filoloģijas fakultāte, lektore
1948–1948
Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas Andreja Upīša Valodas un literatūras institūts
Rīga
Direktora vietniece zinātniskajā darbā
1957–1963
Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas Andreja Upīša Valodas un literatūras institūts
Rīga
Zinātniskā līdzstrādniece1963. gadā atlaista no darba it kā štatu samazināšanas dēl.
1963–1975
Latvijas Nacionālā bibliotēka
Rīga
Toreizējā Viļa Lāča Valsts bibliotēka, Grāmatu palāta (tagad Bibliogrāfijas institūts), vecākā bibliogrāfe
1975–1990
Latvijas Nacionālā bibliotēka
Rīga
Toreizējā Viļa Lāča Valsts bibliotēkas Letonikas nodaļa, galvenā bibliogrāfe
Dalība organizācijās
1938
Studenšu korporācija "Daugaviete"
Rīga
1965–1990
Latvijas Padomju rakstnieku savienība
Krišjāņa Barona iela 12, Rīga
Biedre
1990–1998
Latvijas Rakstnieku savienība
Krišjāņa Barona iela 12, Rīga
Biedre
Apcietinājums
18.01.1951–1956
Karaghandi
Par dalību tā sauktajā franču grupā notiesāta uz 10 gadiem izsūtījumā stingra režīma labošanas darbu nometnē. Atbrīvota pēc sešiem gadiem. Amnestēta 1956. gadā, reabilitēta 1990. gadā,
Ceļojums
1988
Berlīne
Dalība Baltistikas konferencē.
Apglabāts
17.01.1998
Mālpils kapi