Tija Katrīna Banga
19.05.1882 – 01.01.1957
Tija Banga (1882–1957) – aktrise un rakstniece. 19. gadsimta 90. gados sākusi aktrises gaitas uz Rīgas nomales skatuvēm, vēlāk strādājusi Jaunajā latviešu teātrī, Jaunajā Rīgas teātrī, Nacionālajā, Liepājas, Dailes un citos teātros. Izdots stāstu krājums "Čadras deja un citi stāsti" (1926), kurā tēloti dzīves pabērni ar jūtīgām, atsaucīgām dvēselēm, teātra ikdiena. Rakstījusi arī lugas. Periodikā publicējusi divus nepabeigtus romānus "Sieviete" (1930) un "Sirds – kurzemnieka gods" (1932). Pēc nāves izdota atmiņu grāmata "Mana dzīve" (1957).
Dzimšanas laiks/vieta
19.05.1882
Torņakalns
Miršanas laiks/vieta
01.01.1957
Rīga
Personiska informācija
Dzimusi strādnieku ģimenē.
Profesionālā darbība
LITERĀRĀ DARBĪBA
1905: pirmā publikācija – dzejolis "Muša un ods" žurnālā "Mājas Viesa Mēnešraksts" (Nr. 1).
Periodikā publicējusi divus nepabeigtus romānus:
1930: "Sieviete" ("Domas", Nr. 7-10)
1932: "Sirds – kurzemnieka gods" ("Jaunākās Ziņas", 21.V-21.VI).
PROZA
1926: "Čadras deja un citi stāsti" (LETA)
1957: "Mana dzīve" (atmiņu grāmata) (LVI)
LUGAS
1921: "Tēvs" (A. Gulbja apgāds) (teātrī 1920)
1934: "Lai visiem būtu labi" (Valters un Rapa) (teātrī 1934)
LUGAS TEĀTRĪ
1919: "Dažādi ceļi"
1931: "Pašu ļaudis"
1933:"Tomeļu mātes vājās dienas"
1939: "Septiņas vecmeitas"
1942: "Gudrā Marjana"
AKTRISES DARBĪBA
1890. gadi: sākusi aktrises gaitas uz Rīgas nomales skatuvēm. Vēlāk strādājusi Jaunajā latviešu teātrī, Jaunajā Rīgas teātrī, Nacionālajā, Liepājas, Dailes un citos teātros.
Citātu galerija
Par stāstu krājumu "Čadras deja un citi stāsti" (LETA, 1926)
"Tijas Bangas idejiskais kredo ir viegla rezignācija, sāpošas skumjas par neaizsniegtiem mērķiem, un nepiepildītiem dzīves ideāliem. Viegli sabrūkoša padošanās fatālismam. Ja arī Bangas tēli grib aiz liktenības savu ilgu pašapmierinātību gūt, tad tikai vienas dienas sajūtās, no kā šķietas iznesam veldzējumu turpmāki smokošai dzīvei (Čadra, Leons Djurde). Tikai jaunais kareivis (Kāršu licējā) grib saslieties pret liktenibu, bet — paniskās bailēs no nāves viņš izsmisigi lūdz likteņzīlētāju par savu dzīvību. Viņa to apmaina pret savējo. Bangai nav idejiski plašāka vēriena, tematiska dziļuma un daudzpusības. Viņas stāstu krājumiņu var raksturot kā elēģiskas dzīves miniatursajūtu gleznainu skicējumu. (..) Bangas valoda diezgan vienkārša
un tīkami gleznaina."
Žanis Unāms. Tija Banga. Čadras deja un citi stāsti. "Latvju Grāmata" Nr. 5, 1.09.1926.
"Stāstos periodikā un krājumā "Čadras deja un citi stāsti" (1926) tēloti dzīves pabērni ar jūtīgām, atsaucīgām dvēselēm, arī teātra ikdiena. Lugās – lauku ļaudis, inteliģences pārstāvji, vecāku un bērnu attiecības. Mākslinieciski veiksmīgākās komēdijas – "Tomeļu mātes vājās dienas" (teātrī 1933) un "Septiņas vecmeitas" (teātrī 1939), tajās raita darbība, veikls, asprātīgs dialogs, labsirdīgs humors, savdabīgi raksturi. Bangas literārajai daiļradei raksturīgi centieni atmodināt cilvēcisko."
Biruta Gudriķe. Latviešu rakstniecība biogrāfijās. R.: Zinātne, 2003.
Saiknes
Dagnija Amtmane-Valdmane - Māsasmeita
Fricis Mierkalns - Draugs
Jūlija Amtmane - Māsa
Leonīds Banga - Dēls
Teodors Amtmanis - Svainis
Žanis Kopštāls - Vīrs
Nodarbes
Papildu vārdi
Kopštāle
Izglītība
Lutera baznīcas skola
Torņakalns
Tēva slimības dēļ mācības jāpārtrauc.
Ceļojums
1904–1905
Berlīne
Emigrē
1917–1919
Sanktpēterburga
Dalība organizācijās
1922–1939
Latvju mākslas aģentūra
Biedre
Apglabāts
Raiņa kapi