Valerija Seile

Dzimusi trūcīga zemnieka ģimenē. Lai apgādātu ģimeni, viņas tēvs Benedikts Seiļs devies uz Pēterburgu strādāt par fabrikas strādnieku, 1895. gadā tur pārcēlusies visa ģimene. Seile mācījusies šīs fabrikas skolā.
Pēc tēva nāves 1900. gadā ģimeni uzturējusi māte viena. Katoļu baznīcas skolas priekšniece ievietoja Valeriju poļu bērnu patversmē, kur viņa mitinājās līdz 14 gadu vecumam.
Valerija agri sākusi palīdzēt ģimenei pelnīt iztiku, strādādama par aukli un pasniegdama privātstundas, vasarās strādādama par audzinātāju pilsētas domes rīkotajās bērnu vasaras kolonijās.

Darbība latgaliešu grāmatniecībā
Pievērsusies latgaliešu grāmatniecības un preses vēstures izpētei un izstrādājusi pirmo plašāko retrospektīvo latgaliešu iespieddarbu bibliogrāfisko rādītāju par laiku no pirmsākumiem līdz 1936. gadam "Grāmatas Latgales latviešiem (1585–1936)" (Rīga, 1936). Rūpējoties par Latgales latviešu kultūras līmeņa celšanu, organizējusi bibliotēkas un lasītavas, uzstājusies ar priekšlasījumiem par latgaliešu rakstniecību.

1940. gadā Latgales dziesmu svētku laikā organizējusi Latgales rakstniecības izstādi.
Ar saviem materiāliem un priekšlasījumiem 1943. gadā piedalījusies Latgales II dziesmu svētku laikā rīkotajā Latgales rakstniecības izstādē.

1944. g. sākumā "Vladislava Lōča izdevnīceiba" sākusi drukāt viņas grāmatu "Latgaļu rakstnīceiba un prese. Alfabetisks rōdeitōjs". Tās pamatā bijuši viņas sagatavotie materiāli Latgales rakstniecības izstādei 1940. g. 12.–16. jūnijā notikušo Latgales Dziesmu svētku laikā. Sākoties Latvijas okupācijai, daudzi materiāli no šīs izstādes pazuduši, palicis rakstnieku reģistrs un biogrāfiju ieskicējumi. Kara norise izjaukusi grāmatas iespiešanu, korektūras eksemplārs nonācis trimdā, kur to vēlāk izmantojis M. Bukšs darbā pie grāmatas "Latgaļu literatūras vēsture".

Sarakstītās grāmatas
1921: "Latvīšu valūdas sintakse (Latgalīšu izlūksne)"
1934: "Latgolas likteni bēgļu laikmetā"
1935, faktiski 1938: "Sistematiskais leidz 1935. godam latgalīšu izlūksnē izdūtūs gromotu rodeitojs"
1936: "Grāmatas Latgales latviešiem"
1943: "Latgolas aizvastūs preses darbinīku pīmiņas izstōde"
1944: "Paidagoģikas vēsture" (1)


Publicistika un periodiskie izdevumi
Aktīvi darbojusies publicistikā. Vairāku žurnālu, kalendāru redaktore un daudzu publikāciju autore. Rakstījusi un uzstājusies ar runām un referātiem par pedagoģijas, valodas, kultūras jautājumiem.

Dibinājusi un vadījusi vairākus reģiona preses izdevumus.
1919. gada vasarā ieguvusi koncesiju laikraksta "Latgolas Vōrds" izdošanai, tā redakcijas locekle (1919–1920)
1920: Valerijas Seiles vadībā tika nodibināts laikraksts "Latgalīts" (1920)
1920: rediģējusi kalendāru "Orōjs" 1921. gadam
1921–1923, 1925–1926: žurnāla "Latgolas Škola" redaktore
1925: redakcijas kolēģijas locekle latgaļu literatūras un mākslas žurnāla "Dzimtenes skaņas" iznākušajiem diviem numuriem
1931: jaunatnes žurnāla literatūrai, zinātnei un mākslai "Nōkūtne" vienīgā numura redakcijas vadītāja
1934: dibināja izdevumu bērniem "Pumpureits", kam gan iznāca tikai viens numurs
1934, 1935: rediģējusi Latgolas zemnīku jaunatnes kalendāru 1934. un 1935. gadam


Politiskā, pedagoģiskā un sabiedriskā darbība
Organizācijas un biedrības
Pirmā pasaules kara laikā darbojusies latgaliešu bēgļu palīdzības biedrībā.
Valerija Seile piedalījusies Latgales kongresa organizēšanā (1917), bijusi kongresa rezolūcijas līdzautore. Pēc kongresa tā uzdevumā kopā ar V. Rubuli izdeva "Latgales Pagaidu zemes padomes ziņojumu".
1917. gada vasarā Rēzeknē organizējusi Latgales Skolotāju sagatavošanas kursus un 1. Latgales skolotāju kongresu.

Latvijas Tautas padomes un Satversmes sapulces locekle (1918–1922), izglītības ministra biedre (1921–1922), Latgaliešu skolotāju savienības (vēlāk Latgaliešu skolotāju Centrālā biedrība) dibinātāja, biedre un valdes priekšsēdētāja (1917–1940, citos avotos līdz 1934), Latgales zemnieku partijas biedre (1920–1934). Latvijas Skolotāju savienības biedre, no 1920. līdz 1934. gadam latgaliešu biedrības "Kultūra" valdes priekšsēdētāja, kā arī vairāku citu biedrību biedre.
Līdzdarbojusies P. Stroda vadītajā Latgaliešu rakstu valodas ortogrāfijas komisijā.

Vācu okupācijas laikā iecelta par Tautas palīdzības organizācijas Latgales novada priekšnieci.

Piemiņas saglabāšana
1921: par godu Valerijas Seiles 130. gadadienai atjaunota "Valerijas Seiles balva" – apbalvojums novadpētniecībā Rēzeknes pilsētā un novadā. Konkurss norisināsies vienu reizi divos gados.

"... sōpes padara cylvāku boltu, kotram sova nosta jōnas, ni mads bez solduma, ni dzeive bez ryupem. Gudrs vysu panas nakurnādams, bet gon gryuteibas porvarādams. Pēc bādom otkon prīca, pēc nagaisa saule speid. Bādas leidza ar laiku skrīn. Šei cīšsonas mīrynōjūšā filozofija davuse tautai spāku vātrōs un nadīnōs."
Valērija Seile

"Valerija Seile dzimusi [..] ļoti trūcīgā zemkopja ģimenē. Vecāki nespēja iztikt no 4 hkt. lielā neauglīgā zemes gabala, pārdevuši to aizbrauca Pēterpilī, kur tēvs un māte strādāja kā rokpeļņi. V. S. tad tikai 4 gadi. Dzīve svešumā arī grūta, tomēr lielākas izredzes dot bērniem izglītību. V. S. vispirms apmeklējusi kādu fabrikas bērniem domāto pamatskolu, bet tēva nāves dēļ skolu vajadzējis atstāt. Skolas gaitas izdevās atjaunot tikai 10 gadu vecumā, kad V. S. iestājās pie Sv. Katres ģimnāzijas pamatskolā katoļticīgiem bērniem. Māte ved smago cīņu par savu un savu 2 meitu dzīvībām, jo sals un bads mācās virsū. V. S. uz kādu laiku iekļūst vienā poļu bērnu patversmē, kur pamana meitenes lielās gara dāvanas un pēc pamatskolas pabeigšanas nodod Pēterpils 4-klasīgajā pilsētas skolā, pēc kuras beigšanas jau ar saviem spēkiem vien nokļūst privātā Nikiforovas ģimnāzijas 6. klasē, kuru beidz ar sudraba medaļu 1911. g. Ne absolūtais līdzekļu trūkums, ne pārmērīgi smagais darbs, nedz nepieciešamība pašai uzturēt saslimušo māti un māsu nespēj V. S. atturēt no tālākās mācīšanās. Tiek pārvarētas visas grūtības, tiek izciesti visi smagumi. No 1912.–1916. g. V. S. apmeklējusi Bestuševa augstākos sieviešu kursus un nolikusi valsts pārbaudījumus vēstures-filoloģijas fakultātes vēstures nozarē. Sākās pasauls karš. V. S. dodas sabiedriskā darbā, ņemdama visaktīvāko dalību palīdzības sniegšanā kara upuriem. Kad šī organizācija kopā ar citām latviešu organizācijām uzceļ brīvās apvienotās Latvijas karogu, V. S. ir viskarstāko neatkarīgās Latvijas cīnītāju rindās. Latvijai nodibinoties ir tautas padomes latgaliešu 18 vīru frakcijas liders un izglītības kommisijas priekšsēde. Ievēlēta arī Latvijas Satversmes sapulcē, kur arī ir izglītības kommisijas priekšsēde. No 1921. g. 2. jūlija līdz 1922. g. decembrim ieņem izglītības ministra biedra posteni. Pie Latvijas skolu un izglītības lietu veidošanās V. S. ir lieli nopelni. No 1923. g. līdz šim [1936.] laikam V. Seile ir Daugavpils valsts skolotāju institūta direktrise."

J. Ķelpe. Sieviete latvju rakstniecībā. Jelgava: K/S "Jelgavas Ziņas" izdevums, 1936, 196.–197. lpp

"[..] vērtīgi un interesanti ir V. Seiles raksti par Latgales nacionālās atmodas darbiniekiem un tā laika literatūru, kas atrodami Latgales periodikā un Vl. Loča apgāda rakstu krājumos.
Sevišķi nozīmīgu darbu V. Seile ir veikusi latgaļu bibliogrāfijā, pirmā pēc G. Manteifeļa pievērsdamās visu iznākušo latgaļu rakstu apzināšanai, uzskaitīšanai un klasificēšanai. Viņas neatlaidīgo pūļu rezultātā ir radušies šinī virzienā daudzi publicējumi periodikā, grāmata "Sistematiskais leidz 1935. godam latgalīšu izlūksnē izdūtūs grōmotu rōdeitōjs" un visa darba nokroņojums "Grāmatas Latgales latviešiem" – latgaļu dialektā izdoto grāmatu hronoloģisks, sistemātisks autoru un izdevēju rādītājs, kas iznācis ar Kultūras fonda pabalstu Valtera un Rapas apgādā 1936. gadā un aptver laikmetu no 1585. gada līdz 1935. gadam. Darba lielo vērtību nespēj mazināt arī daži izlaidumi un neprecizitātes [..].
Interesants izdevums ir V. Seiles "Vēsturiskas skices", un skaista piemiņas velte 1940./41. gadā Latgalē zudušajiem preses darbiniekiem ir latviešu un vācu valodā sarakstītā grāmatiņa "Aizvastūs Latgolas preses darbinīku pīmiņas izstōde", bet "Alfabētiskais Latgolas preses darbinīku rōdeitōjs" vairs nav paspējis 1944. gadā aizsniegt lasītājus."

Jānis Broks. Latgales kultūras darba entuziasti (līdz 1944. gadam). Rīga: Rīgas Metropolijas kūrija, 1995, 177. lpp.

"Latvijas tapšanas laikā un divdesmitajos un trīsdesmitajos gados V. Seiles darbībai bija ārkārtīgi liela nozīme. Viņas darbība attiecās vairāk uz Latgales jautājumiem, bet kas rūpējas par savu dzimto novadu, ceļ tā kultūru, tas ceļ arī visas tautas kultūru. Man nav bijusi izdevība V. Seili pazīt tuvāk, bet esmu viņu apbrīnojusi no tālienes kā lielu personību. Ir palicis stiprs iespaids no divām reizēm, kad viņu redzēju [..].
Otrreiz V. Seili redzēju, šķiet, 1929. g. Rīgas skolotāju institūtā, kad tur ciemojās reizē abu Latgales institūtu audzēkņi. V. Seile bija ienākusi institūta internāta meiteņu guļamtelpās un kādu laiciņu ar mums aprunājās. Atceros vienu viņas teicienu, kas skanēja apmēram šādi: "Meitenes, centieties, mācieties, jums jāmācās labāk nekā zēniem, tikai tad jūs varēsit dzīvē stāvēt blakus vīrietim!" Pēc tam, domājot par V. Seili, man ir licies, ka sievietei turēties tādā stāvoklī, kādā viņa bija, nav bijis viegli, sevišķi tais laikos. Viņai vajadzēja būt gudrai un, galvenais, drosmīgai, lai iegūtu respektu vīriešu acīs, kā sabiedrībā, tā polītikā. Dzīvē esmu novērojusi, ka vīrieša vārdiem arvien tiek piešķirta lielāka paticamība, nekā sievietes vārdiem. Tas nebūs bijis citādāk arī V. Seiles dzīvē un darbā. Tāpēc viņa ik pie izdevības uzmundrināja meitenes censties un mācīties."

Konstance Kļava-Krakope. Valerija Seile. Universitas, Nr. 48, 01.10.1981, 20.–21. lpp

Avoti
Lilija Limane (b. g.). Šķirklis Seile Valērija. Datubāze "Latviešu grāmatniecības darbinieki līdz 1918. gadam". http://lgdb.lnb.lv/index/person/1901/

Breivais Putneņš

Valerija Seilis, Valereja Seile

Līdzdarbojusies P. Stroda vadītajā Latgaliešu rakstu valodas ortogrāfijas komisijā.

Latvijas Skolotāju savienība
Latvijas Skolotāju savienības biedre

1912
Sanktpēterburga
Paralēli mācībām Nikoforovas ģimnāzijā aktīvi darbojās Pēterpils Latgales jaunatnes pulciņā "Saule", pasniedza latgaliešu pedagoģiskajos kursos, mācīja vēsturi, krievu valodu un metodiku.

1916–1919
Latgaliešu kara upuru palīdzības biedrība
Sanktpēterburga
Pirmā pasaules kara laikā darbojusies latgaliešu bēgļu palīdzības biedrībā kā biedrības komitejas locekle, vēlāk sekretāre. Noorganizējusi skolu latgaliešu bērniem.

1917–1917
Latgales Pagaidu zemes padome
Rēzekne
Ievēlēta par Latgales Pagaidu zemes padomes Valdes locekli un sekretāri. Piedalījies 1917. gada Krievijas Satversmes sapulces vēlēšanās Latgales Pagaidu zemes padomes un Latgales zemnieku latviešu sociālistu federālistu sarakstā.

1917–1934
Latgaliešu skolotāju centrālā biedrība
Latgaliešu skolotāju savienības (vēlāk Latgaliešu skolotāju Centrālā biedrība) dibinātāja, biedre un valdes priekšsēdētāja (1917–1940, citos avotos līdz 1934)

1917
Rēzeknes apriņķa zemstes sapulces sekretāre

09.05.1917–10.5.1917
Latgales kongress 1917. gada 9.-10. maijā
Rēzekne
Dalībniece

1920–1926
Latgales zemnieku partija
Deputāte Satversmes sapulcē, līdz 1934. gadam partijas biedre.

1920–1934
No 1920. līdz 1934. gadam latgaliešu biedrības "Kultūra" ("Kuļtura") valdes priekšsēdētāja (citviet minēts – sekretāre).

10.1926–6.1931
Latgales demokrātiskā zemnieku apvienība
Padomes locekle

06.1931–5.1934
Latgales zemnieku progresīvā apvienība
Daugavpils nodaļas valdes locekleNo 1932. gada – Centrālās komitejas revīzijas komisijas locekle

Seiļi
Pie Seiles dzimtajām mājām tagadējā Audriņu pagastā uzstādīts A. Rancāna veidots krucifikss.

Saules iela 1/3, Daugavpils
Pie kādreizējā Daugavpils skolotāju institūta ēkas uzstādīta piemiņas plāksne (tēlnieks I. Folkmanis).

Valērijas Seiles iela 38, Rēzekne
Pie nama uzstādīta piemiņas plāksne "Šajā mājā 1940.–1946. gadā dzīvoja pedagoģe, latgaliešu publiciste, bibliogrāfe Valerija Seile (1891–1970)".

26.05.1991
Katoļu kapi
1991. gadā atklāts tēlnieka Bērtuļa Buļa veidots kapa piemineklis Daugavpils katoļu kapos.

1900–1901
Sanktpēterburga
1900. gadā iestājās Lebedevas fabrikas elementārskolā, ko līdzekļu trūkuma dēļ apmeklēja tikai gadu.

1901
Pēterburgas Svētās Katrīnas ģimnāzija
Sanktpēterburga
1901. gadā pārgāja mācīties Sv. Katrīnas Sieviešu ģimnāzijas elementārskolā.

1905–1908
Sanktpēterburga
No 1905. līdz 1908. gadam mācījusies 4-klasīgajā Sanktpēterburgas pilsētas skolā.

1909–1912
Sanktpēterburga
No 1909. līdz 1912. gadam mācījusies Sanktpēterburgas Nikiforovas privātās sieviešu ģimnāzijas pedagoģijas klasē, kuru beidza ar sudraba medaļu.

1912–1916
Sanktpēterburga
1916. gadā ar izcilību (1. šķiras diplomu) beigusi Bestuževa Augstākos sieviešu kursus Filoloģijas un vēstures fakultātē krievu vēstures grupā. Seile atteicās no piedāvātā zinātniskā darba Pēterburgas universitātē.

1915–1916
Latgaliešu kara upuru palīdzības biedrība
Sanktpēterburga
1915. un 1916. gadā strādājusi par skolotāju Petrogradas Latgaliešu bēgļu palīdzības komitejas skolotāju kursos – bērnu vasaras kolonijā un Latgaliešu palīdzības biedrībā.

1916–1918
Rēzeknes tirdzniecības skola
Rēzekne
No 1916. līdz 1918. gadam vēstures un krievu valodas skolotāja Rēzeknes ģimnāzijā un Tirdzniecības skolā.

1916–1918
Rēzeknes sieviešu ģimnāzija
Rēzekne
No 1916. līdz 1918. gadam vēstures un krievu valodas skolotāja Rēzeknes ģimnāzijā un Tirdzniecības skolā.

1917
Rēzekne
1917. gadā ievēlēta par Rēzeknes tautskolu instruktori, vācu okupācijas laikā šo amatu bijis jāpamet.

11.1918–30.4.1920
Latvijas Republikas Tautas Padome
Padomes locekle Latgaliešu frakcijāDarbojusies Izglītības, Pareizrakstības, Pārtikas lietu un Pieprasījumu komisijā.No 1919. gada 19. augusta Skolu (vēlāk – Izglītības) komisijas priekšsēdētāja.

1919
Rīgas pilsētas 3. ģimnāzija
Krišjāņa Valdemāra iela 2, Rīga
No 1919. gada krievu valodas skolotāja Rīgas 3. vidusskolā (3. ģimnāzijā).

1919–1920
Laikraksts "Latgolas Vōrds"
Laikraksta "Latgolas Vōrds" redakcijas locekle

1920
Rēzekne
Rēzeknes apriņķa skolu inspektore

01.05.1920–07.11.1922
Latvijas Republikas Satversmes sapulce
Rīga
Deputāte, ievēlēta no Latgales zemnieku partijas.Darbojās Izglītības, Pieprasījumu un Satversmes komisijās.Izglītības komisijas priekšsēdētāja.

1921–1926
Žurnāls "Latgolas Škola"
No 1921. līdz 1926. gadam (ar pārtraukumu 1924. gadā) žurnāla "Latgolas Škola" līdzredaktore.

1921–1922
Kalendāra "Orōjs" redaktore

01.07.1921–15.11.1922
Latvijas Republikas Ministru kabinets
Rīga
Izglītības ministra biedre un izglītības ministra pienākumu izpildītāja. Citos avotos – no 1921. gada 21. jūlija līdz 1922. gada 25. novembrim.

15.05.1923–15.7.1923
Krāslavas Valsts ģimnāzija
Krāslavas pils
Krāslavas ģimnāzijas direktore no 1923. gada 15. maija (citos avotos – no 29. maija) līdz 15. jūlijam.

15.07.1923–15.7.1940
Daugavpils Valsts skolotāju institūts
Saules iela 1/3, Daugavpils
Daugavpils Skolotāju institūta direktore, kā arī pedagoģijas vēstures, krievu valodas un latgaliešu valodas pasniedzēja.

1925
Žurnāls "Dzimtenes Skaņas" (1925)
Daugavpils
1925. gadā žurnāla "Dzimtenes Skaņas" redaktore.

1940–08.10.1946
Rēzeknes 3. vidusskola
Rēzekne
1946. g. 8. oktobrī kā neuzticama atbrīvota no darba Rēzeknes 3. vidusskolā, atņemta arī pensija.

15.10.1940–15.10.1941
Rēzeknes Ekonomiskais tehnikums
Rēzekne
Pēc Daugavpils Skolotāju institūta slēgšanas no 1940. līdz 1941. gadam strādājusi par krievu valodas skolotāju Rēzeknes Ekonomiskajā tehnikumā un komercskolā.

1941–1944
Rēzeknes skolotāju institūts
Rēzekne
Vācu okupācijas laikā vēstures skolotāja Rēzeknes Valsts skolotāju institūtā.

1944–08.10.1946
Rēzeknes 3. vidusskola
Rēzekne
No 1944. līdz 1946. gadam vēstures skolotāja Rēzeknes 3. vidusskolā. 1946. gada 8. oktobrī kā neuzticama atbrīvota no darba Rēzeknes 3. vidusskolā, atņemta arī pensija.

1953–1957
Rīgas 2. vidusskola
Krišjāņa Valdemāra iela 1, Rīga
Krievu valodas un loģikas skolotāja Rīgas 2. vidusskolā (citos avotos – no 1947. gada). Pensionējusies 1957. gadā.

09.05.1917–10.5.1917
Piedalījusies Pirmā Latgales kongresa organizēšanā. Bijusi kongresa rezolūcijas līdzautore.

1923
Polija
1923. gadā ārzemju ceļojumā iepazinās ar skolu un izglītības darbu Polijā, Čehoslovākijā un Austrijā.

1923
Čehoslovākija
1923. gadā ārzemju ceļojumā iepazinās ar skolu un izglītības darbu Polijā, Čehoslovākijā un Austrijā.

1923
Austrija
1923. gadā ārzemju ceļojumā iepazinās ar skolu un izglītības darbu Polijā, Čehoslovākijā un Austrijā.

1940–1946
Valērijas Seiles iela 38, Rēzekne

1947–1970
Rīga
Pēc atbrīvošanas no darba Rēzeknes 3. vidusskolā pārcēlusies uz Rīgu, kur dzīvojusi līdz mūža galam.

Katoļu kapi
Apglabāta Daugavpils katoļu kapos.