Latvju rakstnieku un žurnālistu arodbiedrība
1917: 9. jūnijā dibināta
Latvju rakstnieku un žurnālistu arodbiedrība. Vēsturiskais nosaukums:
Pirmā Latvijas rakstnieku un žurnālistu arodbiedrība. Dibināšanas sapulcē piedalās
27 rakstnieki un žurnālisti: Matīss Ārons, Ansis Bandrevičs, Kārlis Skalbe,
Anna Brigadere, Rūdolfs Egle, M. Sams, Edvarts Virza, Ludvigs Šanteklers,
Kārlis Štrāls, Kārlis Augenbergs-Ezerietis, Eduards Ramats-Lejgalietis, Austra
Dāle, Augusts Laiviņš, J. Porietis, Nikolajs Šiliņš, Jānis Kārkliņš, Antons
Bārda, Kārlis Krūza, Edvards Vulfs, Urdziņš, K. Leiškalns, Pēteris Blaus, L.
Tomiņš, Eduards Cālītis, Fricis Baginskis, Fricis Vītoliņš un Žanis Gruzevskis. Pirmajā valdē ievēl deviņus
klātesošos: Pēteri Blauu (viņu izraugās arī par pirmo priekšsēdētāju), Āronu
Matīsu, Kārli Augenbergu-Ezerieti, Eduardu Cālīti, Rūdolfu Egli, Žani
Gruzevski, Kārli Krūzu, Kārli Skalbi. Frici Vītoliņu. Valde, izņemot 1918. gadu,
tiek pārvēlēta ik gadus, par priekšsēdētājiem pēc Pētera Blaua darbojušies:
Pāvils Rozītis, Ādolfs Erss, Arveds Švābe, Rūdolfs Egle, Alfrēds Bīlmanis,
Kārlis Skalbe, Līgotņu Jēkabs, Jānis Porietis.“Pirmos revolūcijas mēnešos
biedrība darbojās diezgan rosīgi, bet vācu okupācijas laiks un lielinieku jukas
biedrības darbību pēc būtības pārtrauca [..]. 1918. gada beigās biedrībā
konstatēts, ka pat valdes sēdes okupācijas laikā nav varējušas notikt. Biedrība
gribējusi izdot žurnālu vai avīzi, bet nav dabūjusi no vāciešiem atļauju.
Sarīkoti vienīgi divi rakstnieku vakari. Tā iesniegusi okupācijas varai
biedrības statūtus vācu valodā apstiprināšanai, bet atļauja nav dabūta. Arī
lielinieku laiks biedrības darbību stipri traucējis. [..] Cik lielā mērā visi
šie juku laiki traucējuši biedrības darbību, pierāda tas, ka 28. februāri 1920.
gadā biedrības revīzijas komisija konstatējusi, ka nekāda revīzija nav
iespējama, jo lielinieki piesavinājušies grāmatas, dokumentus un kapitālus.”
(Zalts, Alberts. Latviešu rakstnieku un
žurnālistu arodbiedrība. Rīga: [b. i.], 1928. 15. lpp.)1920:
apstiprināti arodbiedrības statūti. 1922: arodbiedrība
sarīko Latvijas preses 100 gadu jubileju (“Latviešu Avīžu” iznākšanas sākuma
simtgade).1924: arodbiedrība
sarīko pirmo Latviešu preses kongresu.1925:
apstiprināti pārstrādāties statūti.Biedrība risināja
arodnieciskus jautājumus un uzņēmās arodbiedrības funkcijas cīnījās par labāku
atalgojumu, par pensijām utt., risināja kultūras un sabiedriskus jautājumus. Darbības
sākumā piedalījās latviešu politiskajā dzīvē, tā 1917. gada 30. jūnijā
pilnsapulcē tā nobalsojusi par Latvijas pašnoteikšanās tiesībām un par Latgales
pievienošanu Latvijai. 1926: Latvju
rakstnieku un žurnālistu arodbiedrība kopā ar līdzīgi ieinteresētajām skatuves
darbinieku organizācijām nodibina Latvju
mākslas aģentūru, kas uzņemas tiklab specifisko arodjautājumu (darba
aizsardzība, honorāru lietas), kā arī koncertu un citu pasākumu kārtošanu. 1927:
arodbiedrība iestājas Starptautiskajā preses federācijā un noslēdz antanti (nolīgumu)
ar Igaunijas presi.1931: noslēdz antanti
(nolīgumu) ar Lietuvas presi.1933: nolīgums
ar Polijas presi.
Goda biedri
1920: Rainis, Aspazija,
Krišjānis Barons
1921: Kārlis Skalbe
1923: Matīss Kaudzīte
1925: Jānis Endzelīns, Teodors
Zeiferts
1928: Āronu Matīss
1929: Pēteris Blaus, Anna Brigadere
1932: Jānis Jaunsudrabiņš
Īpašumi
1922: notiekot lielajai
agrārreformai, biedrība ieguva no valsts zemes fonda mūža nomā Siguldas pili
līdz ar dārza saimniecību.
1927: 12. februārī šis
īpašums pārdots un nodots biedrībai dzimtsīpašumā. Iegūdama līdzekļus no
gadskārtējām preses ballēm un loterijām, biedrība rada iespēju nedaudz gados
savest kārtībā kara laikā izpostīto Siguldas pils saimniecību, ierīkoja tur
pansiju, ekskursantu namu un pils dārzniecību.
1932: iegādāts nams Rīgā,
Vaļņu ielā 41.Biedrībā vairāk ap 200 biedru, tai pastāvējušas vairākas nodaļas
provincē (Jelgavā, Liepājā), vairākas komisijas (Preses balles, mantu
loterijas, kultūras u. c.). 1934: apvienojās ar Latvijas
preses biedrību, nosaukums – “Latvijas preses biedrība”.
1940: padomju varai
likvidējot visas biedrības, beidza pastāvēt arī apvienotā biedrība.
Latvju rakstnieku un žurnālistu arodbiedrība. Vēsturiskais nosaukums:
Pirmā Latvijas rakstnieku un žurnālistu arodbiedrība. Dibināšanas sapulcē piedalās
27 rakstnieki un žurnālisti: Matīss Ārons, Ansis Bandrevičs, Kārlis Skalbe,
Anna Brigadere, Rūdolfs Egle, M. Sams, Edvarts Virza, Ludvigs Šanteklers,
Kārlis Štrāls, Kārlis Augenbergs-Ezerietis, Eduards Ramats-Lejgalietis, Austra
Dāle, Augusts Laiviņš, J. Porietis, Nikolajs Šiliņš, Jānis Kārkliņš, Antons
Bārda, Kārlis Krūza, Edvards Vulfs, Urdziņš, K. Leiškalns, Pēteris Blaus, L.
Tomiņš, Eduards Cālītis, Fricis Baginskis, Fricis Vītoliņš un Žanis Gruzevskis. Pirmajā valdē ievēl deviņus
klātesošos: Pēteri Blauu (viņu izraugās arī par pirmo priekšsēdētāju), Āronu
Matīsu, Kārli Augenbergu-Ezerieti, Eduardu Cālīti, Rūdolfu Egli, Žani
Gruzevski, Kārli Krūzu, Kārli Skalbi. Frici Vītoliņu. Valde, izņemot 1918. gadu,
tiek pārvēlēta ik gadus, par priekšsēdētājiem pēc Pētera Blaua darbojušies:
Pāvils Rozītis, Ādolfs Erss, Arveds Švābe, Rūdolfs Egle, Alfrēds Bīlmanis,
Kārlis Skalbe, Līgotņu Jēkabs, Jānis Porietis.“Pirmos revolūcijas mēnešos
biedrība darbojās diezgan rosīgi, bet vācu okupācijas laiks un lielinieku jukas
biedrības darbību pēc būtības pārtrauca [..]. 1918. gada beigās biedrībā
konstatēts, ka pat valdes sēdes okupācijas laikā nav varējušas notikt. Biedrība
gribējusi izdot žurnālu vai avīzi, bet nav dabūjusi no vāciešiem atļauju.
Sarīkoti vienīgi divi rakstnieku vakari. Tā iesniegusi okupācijas varai
biedrības statūtus vācu valodā apstiprināšanai, bet atļauja nav dabūta. Arī
lielinieku laiks biedrības darbību stipri traucējis. [..] Cik lielā mērā visi
šie juku laiki traucējuši biedrības darbību, pierāda tas, ka 28. februāri 1920.
gadā biedrības revīzijas komisija konstatējusi, ka nekāda revīzija nav
iespējama, jo lielinieki piesavinājušies grāmatas, dokumentus un kapitālus.”
(Zalts, Alberts. Latviešu rakstnieku un
žurnālistu arodbiedrība. Rīga: [b. i.], 1928. 15. lpp.)1920:
apstiprināti arodbiedrības statūti. 1922: arodbiedrība
sarīko Latvijas preses 100 gadu jubileju (“Latviešu Avīžu” iznākšanas sākuma
simtgade).1924: arodbiedrība
sarīko pirmo Latviešu preses kongresu.1925:
apstiprināti pārstrādāties statūti.Biedrība risināja
arodnieciskus jautājumus un uzņēmās arodbiedrības funkcijas cīnījās par labāku
atalgojumu, par pensijām utt., risināja kultūras un sabiedriskus jautājumus. Darbības
sākumā piedalījās latviešu politiskajā dzīvē, tā 1917. gada 30. jūnijā
pilnsapulcē tā nobalsojusi par Latvijas pašnoteikšanās tiesībām un par Latgales
pievienošanu Latvijai. 1926: Latvju
rakstnieku un žurnālistu arodbiedrība kopā ar līdzīgi ieinteresētajām skatuves
darbinieku organizācijām nodibina Latvju
mākslas aģentūru, kas uzņemas tiklab specifisko arodjautājumu (darba
aizsardzība, honorāru lietas), kā arī koncertu un citu pasākumu kārtošanu. 1927:
arodbiedrība iestājas Starptautiskajā preses federācijā un noslēdz antanti (nolīgumu)
ar Igaunijas presi.1931: noslēdz antanti
(nolīgumu) ar Lietuvas presi.1933: nolīgums
ar Polijas presi.
Goda biedri
1920: Rainis, Aspazija,
Krišjānis Barons
1921: Kārlis Skalbe
1923: Matīss Kaudzīte
1925: Jānis Endzelīns, Teodors
Zeiferts
1928: Āronu Matīss
1929: Pēteris Blaus, Anna Brigadere
1932: Jānis Jaunsudrabiņš
Īpašumi
1922: notiekot lielajai
agrārreformai, biedrība ieguva no valsts zemes fonda mūža nomā Siguldas pili
līdz ar dārza saimniecību.
1927: 12. februārī šis
īpašums pārdots un nodots biedrībai dzimtsīpašumā. Iegūdama līdzekļus no
gadskārtējām preses ballēm un loterijām, biedrība rada iespēju nedaudz gados
savest kārtībā kara laikā izpostīto Siguldas pils saimniecību, ierīkoja tur
pansiju, ekskursantu namu un pils dārzniecību.
1932: iegādāts nams Rīgā,
Vaļņu ielā 41.Biedrībā vairāk ap 200 biedru, tai pastāvējušas vairākas nodaļas
provincē (Jelgavā, Liepājā), vairākas komisijas (Preses balles, mantu
loterijas, kultūras u. c.). 1934: apvienojās ar Latvijas
preses biedrību, nosaukums – “Latvijas preses biedrība”.
1940: padomju varai
likvidējot visas biedrības, beidza pastāvēt arī apvienotā biedrība.