Aspazija

Aspazija was born and raised in a wealthy peasant family near Jelgava.
1874: she began her studies at the Zaļās muižas Parish School.
She continued her studies at Dorothea Girls' School in Jelgava and at the Trinity Women's Gymnasium.
1886: she married Maksis Vilhelms Valters, who later fled to America (they were divorced in February 1897).
1889: she moved to Jelgava.
1891-93: she worked as a home–teacher in Jaunsvirlaukas, Ķiploki, Pociema Ķaukuļi and Drieliņu manor.
1893-95: she worked as a theater playwright at Riga Latvian Society.
1897: her first collection of poems "Sarkanās Puķes" (The Red Flowers) was published, and she met Jānis Pliekšāns (Rainis), a newspaper editor, poet, lawyer, and a leader of the New Current movement (Jaunā strāva). After the collapse of the movement, Rainis fled to Lithuania, and they married there.
1898–1903: Aspazija worked for the newspaper "Dienas Lapa" and frequently visited Rainis in exile in Slobodskoy, Russia. Together they translated works of Goethe into Latvian.
During the 1905 Revolution: Aspazija actively participated in socio-political events, and her play "Sidraba šķidrauts" (Silver Veil) became a symbol of the Latvian national intellectual awakening.
1905–20: Aspazija and Rainis moved to Lugano, Switzerland to escape political persecution after the 1905 Revolution.
1920: after return to Latvia, Aspazija joined the Latvian Social Democratic Workers' Party and was elected to the constitutional assembly, where she advocated for women's rights.
1929: after Rainis' death, she arranged and published his literary heritage.

Aspazija wrote her first poems at the age of 14 in German, greatly inspired by the German tradition in writing.
1887: the first publication – poem "Jaunā gadā" (In the New Year) in the newspaper Dienas Lapa, published by her pen name Aspazija.
1891–1893: she wrote her first plays.



Plays
1933: Velna nauda [The Devil's Dime].
1932: Pūcesspieģelis [Owlglass].
1931: Jānis Ziemelis [Janis Ziemelis]. A play, published in periodicals.
1928: Zalša līgava [The Sea Serpent's Bride].
1927: Torņa cēlājs [The Tower Builder].
1925: Boass un Rute [Boas and Rute].
1923: Aspazija [Aspasia].
1903/1905: Sidraba šķidrauts [The Silver Veil].
1901: Zeltīte [Goldie].
1895: Neaizsniegts mērķis [A Goal Unattained].
1895: Ragana [The Witch].
1894: Zaudētās tiesības [The Lost Rights].
1894: Vaidelote [The Priestess].
1887: Atriebēja [Woman's Revenge].


Poetry
1942: Zem vakara zvaigznes [Under the Evening Star].
1936: Kaisītās rozes [The Petals of Roses].
1933: Dvēseles ceļojums [Journey of a Soul].
1928: Asteru laikā [When Asters Bloom].
1926: Trejkrāsaina saule [The Tricolour Sun].
1923: Raganu nakts [The Night of the Witches].
1920: Izplesti spārni [Spread Wings].
1911: Ziedu klēpis [Lapful of Flowers].
1910: Saulainais stūrītis [The Corner of Sunshine].
1904: Dvēseles krēsla [The Dawn of a Soul].
1897: Sarkanās puķes [The Red Flowers].

Prose
1944: Zila debess zelta mākoņos [Blue Skies in Gilded Clouds].
1933: Rudens lakstīgala [The Autumn Nightingale] published in periodicals.
1928: Zelta mākoņi [Gilded Clouds].
1924: Zila debess [Blue Skies].
1919: No atzīšanas koka [From the Tree of Knowledge].

Translations
1921: Rainis. Joseph und seine Brüder [Joseph and His Brothers].
1903-04: Johann Wolfgang von Goethe, Writings, Vol. 1 – 7, together with Rainis.
1900: Robert Hamerling, Aspasia: A Romance of Art and Love in Ancient Hellas (Aspasia: Ein Künstler- und Liebesroman aus Alt-Hellas).
1899: Henryk Sienkiewicz, Quo vadis.

"Aspazija is one of the most distinguished and controversial personalities in Latvian culture. Her work plays an important role in the modernization of Latvian writing and in stimulating intellectual discussion about the human existence and meaning of life."

Ausma Cimdiņa. Priekšvārds. Aspazijas Kopoti Raksti 1. sējums. R.: LU Akadēmiskais apgāds, 2017, 7.

"During the 1905 Revolution, Aspazija's play Sidraba šķidrauts (Silver Veil) became a symbol of the Latvian national intellectual awakening. The plays Zaudētās tiesības (The Lost Rights) and Neaizsniegts mērķis (A Goal Unattained) provoked many discussions because of their critical stance against patriarchal society."

http://www.latvianliterature.lv/en/writers/110

Johanna Emīlija Lizete Rozenberga

Kalna Elza

Elza Rozenberga, Elza Pliekšāne, Rozenvalde

Daukšas

The Rainis and Aspazija House
Baznīcas iela 30, Rīga

The Rainis and Aspazija Summer House
Jāņa Pliekšāna iela 5/7, Jūrmala

Raiņa un Aspazijas muzejs Lugano
Lugano

1996
The House of Aspazija
Zigfrīda Meierovica prospekts 18/20, Jūrmala

1865–1889
Daukšas

1889
Jelgava
1889. gadā Rozenbergi pārceļas uz Jelgavu un 16. oktobrī nopērk nelielu māju Zaļā (vēlāk Raiņa) ielā 25.

1893–1897
Rīga

03.1897
Paņeveža
Kad Rainis dabūja jurista darbu Paņevežā, uz turieni pārcēlās arī Aspazija.

1898–1903
Slobodska

1898–1903
Rīga

1898–1903
Pleskava

12.1905–4.1920
Kastanjola

1920–1933
Rīga

1933–1943
Zigfrīda Meierovica prospekts 18/20, Jūrmala

1874
Zaļāsmuižas pagastskola
Zaļenieki

1874–1878
Jelgavas Dorotejas meiteņu skola
Jelgava

1878–1884
Jelgavas Trīsvienības sieviešu ģimnāzija
Jelgava
Nepabeigusi Dorotejas meiteņu skolu, Aspazija pāriet uz jaundibināto Jelgavas sieviešu ģimnāzijas sesto klasi (t. i., pēc toreizējā klašu iedalījuma viņai jāmācās skolā sešus gadus). Precīzu ziņu par skolas beigšanu nav. Atmiņās Aspazija vairākkārt stāsta, ka skolu beigusi, bet vectēva bēru dēļ palikuši nenokārtoti gala eksāmeni.

1891–1893
Jaunsvirlauka
Mājskolotāja Jaunsvirlaukas "Ķiplokos".

1892–1893
Ķaukuļi
Mājskolotāja Pociema "Ķaukuļos".

1892–1893
Pāles pagasts
Dreiliņu muižas (tagadējā Pāles pagastā) pārvaldnieka Rikveiļa meitu mājskolotāja.Te sarakstījusi lugas "Vaidelote", "Zaudētas tiesības", poēmu "Saules meita".

10.1893–1895
Rīgas Latviešu teātris
Merķeļa iela 13, Rīga
Ievērību guva Aspazijas prologs Rīgas Latviešu biedrības 25 gadu jubilejas sarīkojumam.

1898–1904
Laikraksts "Dienas Lapa" (1886–1918)
Rīga
Literārās nodaļas vadītāja

01.05.1920–07.11.1922
Latvijas Republikas Satversmes sapulce
Rīga
Deputāte no LSDSP

1893–1904
Jaunā strāva

1893–1895
Rīgas Latviešu teātris
Merķeļa iela 13, Rīga
No 1893. līdz 1895. gadam dziedājusi Rīgas Latviešu teātra korī.

1904–1906
Latvijas Sociāldemokrātiskā Strādnieku partija

1906–1918
Latvijas Sociāldemokrātija (LSD)

1918–1932
Latvijas Sociāldemokrātiskā Strādnieku partija
Deputāte Satversmes sapulcē

1920
Latvju rakstnieku un žurnālistu arodbiedrība
Rīga
Goda biedre

1922–1939
Latvju mākslas aģentūra
Biedre

1896
Berlīne
1896. gada nogalē kopā ar Raini aizbrauca uz Vāciju un apmetās Šarlotenburgā (Berlīnē). 1897. gada sākumā sakarā ar Raiņa vecākās māsas nāvi atgriezās Jelgavā.

12.1905–4.1920
Kastanjola
Kopā ar Raini devās trimdā uz Šveici un apmetās Kastaņolā pie Lugāno.

1972
Kastanjola
Kastanjolas pilsētas pašvaldība uzcēla latviešu rakstniekiem Rainim un Aspazijai granītā veidotu pieminekli (G. Chiesa) ar ierakstu bronzas plāksnē: "Šeit atradās māja, kur dzīvoja, uzticīgī dzimtenei un dzejai, Rainis un Aspazija, nākdami no tālās Latvijas, meklējot mieru un brīvību / Kastanjolas pašvaldība veltī viņu piemiņai šo zemes gabalu" – un trimdas latviešu (J. Plāte) bronzas veidojumiem: rakstnieku kopportreta reljefs, Latvijas valsts ģerbonis, Raiņa lugas Zelta zirgs stilizēts simbols un plāksne ar ierakstu: "Dižajiem dzejniekiem un Latvijas brīvības cīnītājiem latvieši svešumā".

1990
Horna dārzs, Jūrmala
Raiņa un Aspazijas piemineklis "Rainis un Aspazija". To veidojuši tēlnieki Zigrīda–Džoana Rapa un Juris Rapa.

1995
The House of Aspazija
Zigfrīda Meierovica prospekts 18/20, Jūrmala
Piemiņas plāksne un tēlnieka Jāņa Bārdas izveidotā skulpturālā grupa "Kaķu stabs”, kas veltīta Aspazija piemiņai.

2009
The House of Aspazija
Zigfrīda Meierovica prospekts 18/20, Jūrmala
Tēlnieces Artas Dumpes veidots piemineklis "Aspazija".

10.09.2020
Skulptūra "Aspazija kāpās"
2020. gada 10. septembrī Dubultos, kāpu zonā iepretī Aspazijas mājai, svinīgi atklāta tur uzstādītā dzejnieces bronzas skulptūra "Aspazija kāpās", ko veidojusi tēlniece Olga Šilova.

Raiņa kapi