Latvju mākslas aģentūra
1922: Latvju mākslas
aģentūru nodibina Latvijas rakstnieku un žurnālistu arodbiedrība, Latviešu
aktieru un Latvijas teātra biedrība. Tā savā ziņā bija autortiesību īstenošanas
un aizsardzības organizācija. Pirmais valdes priekšsēdētājs – Hermanis Kaupiņš,
viņa biedrs – Alfrēds Amtmanis Briedītis, sekretārs – Ādolfs Erss, viņa biedrs –
V. Krūklis, kasieris – Rodrigo Kalniņš, viņa biedrs – Pāvils Gruzna.
Aģentūras mērķi: 1) latviešu
teātra, rakstniecības un mūzikas un šo mākslu nozaru darbinieku interešu
aizsardzība; 2) latviešu mākslas uzplaukšanas veicināšana un reizē gādāt, lai
publiku neizmanto dažādi uzņēmēji, kas pēdējā laikā laiž pār Latviju veselus
mākslinieku iebraucēju plūdus; 3) lugu autoru izrāžu honorāra tiesību
aizstāvēšana, ja autoru honorāru iekasēšana uzdota aģentūrai; 4) Rīgas izrāžu
un izrīkojumu centrālās biļešu kases organizēšana; 5) sakaru dibināšana un
uzturēšana ar ārzemēm; koncertu un priekšlasījumu organizēšana uz laukiem.
1926: aģentūra ziņo, ka autoru
honorāru pārstāvniecību aģentūrai nodevuši 132 rakstnieki un 26 komponisti. (Latvis, 1926, 23. septembris, Nr. 1488.)
1939: 15. augustā aģentūra
beidza pastāvēt, tās funkcijas uzņēmās Rakstu un mākslas kamera.
Aģentūra noteica arī nomaksājamo honorāru lielumu, kas laika gaitā
mainījās. Piemēram, 1926. gadā honorāru lielums sekojošs: 1) par izrādēm līdz 1923.
gada 1. janvārim oriģināllugām: 1 un 2 cēlieni — 4 Ls; 3 un vairāk cēlienu — 10
Ls; tulkojumiem: 1 un 2 cēlieni — 3 Ls un vairāk cēlienu — 6 Ls. 2) Par izrādēm
no 1923. gada 1. janvāra: oriģināldarbiem: 1 un 2 cēlienu — 6 Ls; 3 un vairāk
cēlienu — 12 Ls; tulkojumiem: 1 un 2 cēlieni — 4 Ls; 3 un vairāk cēlienu — 10 Ls.
Par nokavētiem (mēneša laikā nesamaksātiem) honorāriem pieskaitāmi 10 % soda
naudas. (Ārpusskolas Izglītība, 1926,
Nr. 2. (http://www.periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa|issue:107521|article:DIVL248|query:Latv%20M%C4%81kslas%20A%C4%A3ent%C5%ABras%20)
Latvju mākslas aģentūras adrese laika gaitā mainījās, tā atradusies Ņevas (R. Blaumaņa) ielā 30/32, Elizabetes ielā 16, Merķeļa ielā 17, dz. 4, Vaļņu ielā 41, Dzirnavu ielā 36, Meierovica bulvārī 16.
aģentūru nodibina Latvijas rakstnieku un žurnālistu arodbiedrība, Latviešu
aktieru un Latvijas teātra biedrība. Tā savā ziņā bija autortiesību īstenošanas
un aizsardzības organizācija. Pirmais valdes priekšsēdētājs – Hermanis Kaupiņš,
viņa biedrs – Alfrēds Amtmanis Briedītis, sekretārs – Ādolfs Erss, viņa biedrs –
V. Krūklis, kasieris – Rodrigo Kalniņš, viņa biedrs – Pāvils Gruzna.
Aģentūras mērķi: 1) latviešu
teātra, rakstniecības un mūzikas un šo mākslu nozaru darbinieku interešu
aizsardzība; 2) latviešu mākslas uzplaukšanas veicināšana un reizē gādāt, lai
publiku neizmanto dažādi uzņēmēji, kas pēdējā laikā laiž pār Latviju veselus
mākslinieku iebraucēju plūdus; 3) lugu autoru izrāžu honorāra tiesību
aizstāvēšana, ja autoru honorāru iekasēšana uzdota aģentūrai; 4) Rīgas izrāžu
un izrīkojumu centrālās biļešu kases organizēšana; 5) sakaru dibināšana un
uzturēšana ar ārzemēm; koncertu un priekšlasījumu organizēšana uz laukiem.
1926: aģentūra ziņo, ka autoru
honorāru pārstāvniecību aģentūrai nodevuši 132 rakstnieki un 26 komponisti. (Latvis, 1926, 23. septembris, Nr. 1488.)
1939: 15. augustā aģentūra
beidza pastāvēt, tās funkcijas uzņēmās Rakstu un mākslas kamera.
Aģentūra noteica arī nomaksājamo honorāru lielumu, kas laika gaitā
mainījās. Piemēram, 1926. gadā honorāru lielums sekojošs: 1) par izrādēm līdz 1923.
gada 1. janvārim oriģināllugām: 1 un 2 cēlieni — 4 Ls; 3 un vairāk cēlienu — 10
Ls; tulkojumiem: 1 un 2 cēlieni — 3 Ls un vairāk cēlienu — 6 Ls. 2) Par izrādēm
no 1923. gada 1. janvāra: oriģināldarbiem: 1 un 2 cēlienu — 6 Ls; 3 un vairāk
cēlienu — 12 Ls; tulkojumiem: 1 un 2 cēlieni — 4 Ls; 3 un vairāk cēlienu — 10 Ls.
Par nokavētiem (mēneša laikā nesamaksātiem) honorāriem pieskaitāmi 10 % soda
naudas. (Ārpusskolas Izglītība, 1926,
Nr. 2. (http://www.periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa|issue:107521|article:DIVL248|query:Latv%20M%C4%81kslas%20A%C4%A3ent%C5%ABras%20)
Latvju mākslas aģentūras adrese laika gaitā mainījās, tā atradusies Ņevas (R. Blaumaņa) ielā 30/32, Elizabetes ielā 16, Merķeļa ielā 17, dz. 4, Vaļņu ielā 41, Dzirnavu ielā 36, Meierovica bulvārī 16.