"Ne reizi nebūdama Spānijā, Marta Alberinga izpildīja un pati radīja tieši šīs tautas dejas. Kā vēsta atmiņas un recenzijas, Marta Alberinga tās bija apguvusi līdz pilnībai un ieguvusi nedalītu publikas mīlestību. [..]. Slavenā spāņu dejotāja un kolekcionāre nav pārlieku runīga un neizplūst vārdu plūdos. Gluži otrādi, viņa drīzāk ir vārdos paskopa, aiz sausiem faktiem paslēpti daudzi notikumi, pārdzīvojumi un emocijas."
Brancis M. Kāpt mūzas kalnā. Marta Alberinga. Rīga, 2002, 9., 11. lpp.
"Man vairs daudz neko nevajag. Es tikai vēlos, lai Alberingu vārds skanētu arī pēc manis. Es visu to, ko abi ar Valfrīdu Alberingu savā mūžā esam savākuši, atdodu savai tautai, Latvijai. Tagad mūsu kolekcija glabājas Rīgas vēstures un kuģniecības muzejā un manā dzimtajā pilsētā – Valmierā, kur manai kolekcijai ierādītas īpašas telpas."
Brancis M. Kāpt mūzas kalnā. Marta Alberinga. Rīga, 2002, 204. lpp.