Par M. Budules darbu pēc vīra nāves Vācijā Vīslohas psihiatriskajā slimnīcā.
"Pēc profesora nāves smagi piemeklēto cilvēki psihiskais stāvoklis neapšaubāmi būtu pasliktinājies, ja Marta Budule, profesora darba un dzīves līdzgaitniece, nebūtu naski ieslēgusies slimnieku aprūpes darbā. Viņas zāles ir draudzīgā un laipnā sirds. Savu slimnieku pulku viņa pazīst. Mūža pieredze un iejūtīgā sirds liek darīt to, kas tieši šajā slimnīcā svarīgs. Gara slimnieki apjauš īstu draudzību un citu cilvēku labo prātu labāk nekā veselie.Marta Budule diendienā uzturas nelaimīgo vidū, gluži kā savā laikā Matilde Vrēde starp saviem cietumniekeim Somijā. Rudenī viņai pašai apritēs septiņdesmit-piektais mūža gads. Bērni viņai tālumā, kuriem viņa spētu dot daudz, tomēr viņa izšķīrusies palikt pie "saviem slimniekiem", pie tiem ar kuriem to satuvinājusi draudzība un pašas uzlikts pienākums."Aiz psichiatriskās slimnīcas vārtiem. Laiks. 1962. 18. apr. nr. 31., 6. lp.