Minna Simsone

Dzimusi dzelzceļnieka Andreja Simsona (?–1899) ģimenē, kas ienākusi Rīgā no Kokneses apvidus. Māte Ede (dzimusi Ūsiņa, 1851–1933) strādājusi laikrakstu (sākumā vācu, no 1886. gada "Dienas Lapas", pēc 1905. gada "Dzimtenes Vēstneša") ekspedīcijās.
Minnas Simsones māsas – aktrise Anija (arī Annija) Simsone un izdevēja Emīlija Benjamiņa.

"Tikko veļu valstī aizgājušā Tusnelda Simsone veltījusi skatuves mākslai apmēram divus gadu desmitus. Viņa sākusi savas skatuves gaitas 90. gadu vidū kā koriste Rīgas latviešu biedrības teātra korī, ko tanī laikā vadījis N. Allunans. Simsones labās balss dāvanas, ko viņa steidzas izkopt, dod iespēju drīz vien uzjemties lielālas dziedāšanas partijas. Pirmie spēki sieviešu lomām tanī laikā ir jau ilgāku laiku pie skatuves strādājušās Dace Akmentiņa un Jūlija Skaidrīte. Viņām tūliņ seko jaunā iesācēja Tusnelda Simsone; uz viņu liek lielas cerības: laba balss, tēlotājas dāvanas, skatuvei piemērots stāvs un izskats. "Māmuļā" Tusnelda Simsone strādā vairāk kā 10 gadus, līdz Latviešu biedrības nama nodegšanai. Tad pāriet Jaunā Rīgas teātrī, ko tanī laikā uztur Latviešu skatuves biedrība. Patiesībā Tusnelda Simsone ir arī skatuves biedrības līdzdibinātāja. Jaunā Rīgas teātrī viņa strādā līdz kara sākumam. Tad atstāj skatuvi; pārgrozījušies personīgie un ģimenes apstākļi viņai vairs neatļauj pie tās atgriezties."
Jūlijs Lācis. Tusnelda Simsone – skatuves māksliniece. Jaunākās Ziņas, Nr. 267, 25.11.1932, 5. lpp.

"Savas skatuves gaitas nelaiķe sākusi Rīgas latv. biedr. korī kā soprāniste 90. gados. Ap gadu simteņa maiņu viņa jau sākusi dziedāt savai balsij piemērotas solo partijas tā laika operās R. L. biedr. teātrī. Pēc L. biedrības nama nodegšanas 1908. gadā, aktieru saimei sadaloties, nodibinājās J. R. teātris, un arī Tusnelda Simsone pārgāja pie tā. Še viņai nācās nevien dziedāt, bet arī drāmās uzstāties. Savu dramatiskas aktrises un dziedātājas darbu viņa turpināja līdz apm. 1914. gadam, pēc tam vairs aktīvi teātra mākslā nepiedalīdamās. Interesi un mīlestību pret teātra mākslu nelaiķe tomēr bija saglabājusi līdz savas dzīves pēdējam brīdi, un tāpēc teātra darbinieku aprindas viņas pēkšņo nāvi izjuta kā mīļa tuvinieka zaudējumu."
P. J.-Fr. (Paula Jēgere-Freimane). Tusnelda Simsone. Izglītības Ministrijas Mēnešraksts, Nr. 11–12, 01.11.1932, 296.–297. lpp.

"Kad Rīgā 1932. g. mira aktrise un dziedātāja Tusnelda Simsone, viņas kādreiz jubilejas dāvanā saņemtais briljanta gredzens palika mantojumā māsai Annijai, arī aktrisei. Tagad Annija Simsone, pirms došanās no Kanādas atpakaļ uz Eiropu, nolēmusi šo gredzenu dāvāt par ceļojošu skatuves balvu latviešu teātra veicināšanai Ziemeļamerikā. Pirmo balvas saņēmēju viņa izraudzījusi pati, un tā ir aktrise un režisore — Toronto Latviešu nacionālā teātra dibinātāja un vadītāja Milda Bērziņa.
Gredzenu Tusnelda (Minna) Simsone — Rīgas latviešu teātra un Jaunā teātra aktrise un dziedātāja saņēmusi kā kolēgu dāvanu 15 gadu skatuves darba jubilejā. Tas ir platīna ar trim lielākiem briljantiem un briljantu šķembām, arī ar lielu materiālu vērtību. Šo piemiņu no māsas kopš viņas nāves valkājusi Annija Simsone."
Laiks, 22.08.1962

Tusnelda

Skatuves biedrības līdzdibinātāja

1895–1908
Rīgas Latviešu biedrība
Merķeļa iela 13, Rīga
90. gadu vidū bijusi koriste Rīgas latviešu biedrības teātra korī; RLB darbojusies līdz pat nama nodegšanai 1908. gadā.

1908–1915
Rīgas Jaunais teātris (1908–1915)
Lāčplēša iela 25, Rīga
Aktrise un dziedātāja

24.11.1932
Rīgas Otrie Meža kapi