Natālija Draudziņa

1887: dibiāja Jelgavā otrās šķiras četrklasīgo meiteņu skolu (proģimnāziju). Viņai palīdzēja Jelgavas latviešu inteliģences pārstāvji, īpaši advokāts Andrejs Stērste (viņa palīgs tobrīd bija Jānis Pliekšāns/ Rains). Skola pastāvēja neilgu laiku.

1895: dibināja Rīgā otrās šķiras četrklasīgo meiteņu skolu (vēlāko Natālijas Draudziņas ģimnāziju), kas atradās trīsistabu dzīvoklī
Krišjāņa Barona un Lāčplēša ielas stūrī; mācības tajā uzsāka 69
meitenes. Skola vairākkārt mainīja atrašanās vietu, jo pieauga audzēkņu skaits, līdz tai 1910. gadā pēc Eižena Laubes projekta tika uzbūvēta sava ēka Bruņinieku ielā 24a.

1880
Rīgas Lomonosova sieviešu ģimnāzija
Raiņa bulvāris 29, Rīga

1887
Jelgava
1887. gadā dibināja meiteņu skolu Jelgavā

1895
Rīga
1895. gadā dibināja meiteņu skolu Rīgā

1910–1949
Bruņinieku iela 24A, Rīga
Direktores dzīvoklis skolā; ar pārtraukumu Pirmā pasaules kara laikā, kad skola tika evakuēta uz Tartu.

1915–1918
Tartu
Pirmā pasaules kara laikā Natālijas Draudziņas ģimnāzija tika evakuēta uz Krieviju, bet drīz pēc tam uz Igaunijas teritoriju, uz Tartu, kur darbojās divus gadus.

1887
Jelgava
Dibināja un vadīja meiteņu skolu Jelgavā

1895–1941
Natālijas Draudziņas ģimnāzija
Bruņinieku iela 24A, Rīga
Natālija Draudziņa bija skolas dibinātāja un vadītāja. Skolas pirmsākums bija privāta četrklasīga otrās šķiras meiteņu skola, kas atradās trīsistabu dzīvoklī Krišjāņa Barona un Lāčplēša ielas stūrī; mācības tajā uzsāka 69 meitenes. 1910. gadā skolai uzcēla jaunu ēku un nodēvēja par Natālijas Draudziņas ģimnāziju. 1940. gadā skola tika nacionalizēta; 1941. gadā Draudziņu atbrīvoja no skolas direktores amata, saglabājot "goda direktrises" titulu un dzīvokli skolas ēkā. 1945. gadā skolu pārdēvēja par Rīgas Natālijas Draudziņas 7. vidusskolu.

1919–1920
Latvian Woman’s Relief Corps

1949
Torņakalna kapi