Baltijas Universitāte

1945. gada rudenī Baltijas Universitātes Organizācijas komiteja (prof. Fr. Gulbis, prof. J. Megiste un prof. V. Stanka) britu Militārai pārvaldei lūdz atļauju Hamburgā dibināt "Akadēmiskos kursus Baltijas tautu bēgļiem" (Academic Courses for the Baltic D.P. at Hamburg). Augstskola tika dibināta angļu pārvaldes zonas iestāžu atbalstu un bija paredzēta igauņu, latviešu un lietuviešu bēgļu studijām dzimtajā valodā.

1945. gada 7. novembrī nolemts izveidot 8 fakultātes ar 24 nodaļām. 24 specialitātēs imatrikulēti apmēram 2,2 tūkstoši studentu, no tiem apmēram 60% latviešu.

Baltijas universitātē bija paredzētas šādas fakultātes un to nodaļas:

1) arhitektūras un inženierzinātņu fakultāte ar arhitektūras un inženierzinātņu nodaļām;

2) filoloģijas faukltāte ar filoloģijas, filozofijas, pedagoģijas, vēstures un teoloģijas nodaļām;

3) ķīmijas fakultātes ar ķīmijas, kīmiskās tehnoloģijas un farmācijas nodaļām;

4) lauksaimniecības fakultāte ar lauksaimniecības, mežkopības, kultūrinžnierzinātņu, ģeodēzijas un veterinārmedicīnas nodaļām;

5) matemātikas un dabaszinātņu fakultāte ar matemātikas un dabaszinātņu nodaļām;

6) medicīnas fakultāte ar medicīnas un zobārstniecības nodaļām;

7) mehānikas fakultāte ar mehānikas, elektromethnikas un tehnoloģijas nodaļām;

8) tautsaimniecības un tieslietu fakultāte ar tautsaimniecības un tieslietu nodaļām.

1946. gada 8. un 9. janvārī "Deutscher Ring" telpās pulcējās 40 baltiešu zinātnieki, reprezentējot visas fakultātes un trīs nācijas. Sēdē piedalījās arī Militārās pārvaldes un UNRRA`s pārstāvji. Baltijas universitātei tiek ierādītas telpas "Zoo" nometnē pie Dammtora stacijas, kā arī tiek piedāvātas stipri kārā cietušās Hamburgas Vēstures muzejas telpas, kas atradās apmēram 10 minūšu gājienā no "Zoo" nometnes.

1946. gada martā Hamburgā darbību uzsāka Baltijas universitāte, tā darbojās līdz 1949. gada 30. septembrim. Tiesa, Hamburgā Baltijas Universitāte darbojās 2 semestrus (07.03.1946-31.10.1946); tad 1946. gada 1. novembrī tika pārcelta uz Pinebergu, kur universitāte darbu turpināja līdz 1949. gada 30. septembrim.

Baltijas universitātes prezidenti: prof. Fricis Gulbis (1946-1948), prof. Vladas Stanka (1948-1949) un prof. Eduards Šturms (1949), viceprezidenti: prof. Vladas Stanka (1947-1948), prof. Pauls Kundziņš (1948-1949) un prof. Eduards Šturms (1949), rektors studentu lietās (1946-1948), latviešu rektori: prof. prof. Edgars Dunsdorfs (1946-1948), prof. Maksis Eglītis (1948-1949) un prof. Augusts Raisters (1949).

Prof. Fr. Gulbis, Baltijas universitātes prezidents: "Baltijas universitātes rašanās un pastāvēšana ir notikums, kam mūsu dzīvē ir tik liela nozīmē, ka to tagad, īsās laika distances dēļ, mēs nemaz vēl nevaram pietiekami pareizi novērtēt; bet to sajūt un nojauš katrs, kas ar tās palīdzību ir varējis izrauties no pelēkās trimdinieku nometņu dzīves vienmuļības un iekļauties garīgā disciplinētā darbā." (4., 5. lpp.)

Iznāca Baltijas Universitātes "Information Bulletin" (3 sējumi, 90 numuri), zinātnisko rakstu krājums "Contributions of Baltic University" (68 sējumi), mācību līdzekļu sērija "Textbook Series" (89 sējumi) un studentu žurnāls "Scientiae et Antibys" (3 numuri). Baltijas Universitātē bija 12 tūkstoši sējumi; tās latviešu fondi vēlāk tika deponēti Minsteres universitātē, bet Baltijas Universitātes arhīvs - Upsalas universitātē.

Avoti: Grāmatiņš, Arnolds (sast.). Baltijas universitāte. 1946-1949. Minstere, 1989.

https://enciklopedija.lv/skirklis/39601-Baltijas-U...

http://zagarins.net/jg/jg180/JG180_Baltijas-Univer...

Par Baltijas universitāti ir uzņemta dokumentāla filma "Baltic University", režisore Helga Merits, Nīderlande, 2015.