Rīgas pilsētas teātris

Rīgas 1. pilsētas (vācu) teātris, dibināts kā Rīgas pilsētas teātris (vācu: Rigaer Stadttheater), bija 1782. gadā dibinātais senākais Rīgas pilsētas teātris. Repertuārā bija arī operas izrādes un koncerti. No 1837. gada līdz 1839. gadam teātrī strādāja komponists Rihards Vāgners, koncertēja Ferencs Lists (1842), Klāra Vīka-Šūmane (1844), Antons Rubinšteins (1844) un Hektors Berliozs (1847). Tagad kādreizējās Muses biedrības nams Riharda Vāgnera ielā 4 ir pārbūvēts, bet Rīgas 1. pilsētas vācu teātra jaunajā ēkā no 1919. gada darbojas Latvijas Nacionālā opera.

(Avots: www.wikipedia.org)

1784-1789 teātri vada Johans Gothilfs Kristofs Meirers (Meyrer, 1749-1810), atbildīgs par teātra saimniecību un operu, un aktieris un režisors Zigfrīds Gothilfs Ekarts, saukts Kohs (Eckardt, genannt Koch, 1754-1831), atbildīgs par repertuāru, režiju, teātri un baletu. Pēdējais kopš 1782. gada ir teātra direktors, bet 1878. Rīgu atstāj, lai dotos uz Frankfurti pie Mainas. Kopš 1784. gada repertuārā vācu operetes, t.sk. Mocarta "Bēgšana no seraja", iestudē arī K.V.Gluka operas, bet 1785. gada 25. jūnijā arī Fr.Šillera "Mīla un viltus", 1786.gada 6.oktobrī Gētes "Gecu fon Berlihingenu", bet 28. decembrī Šillera "Laupītājus", ļoti populāras arī Šekspīra lugas. 1787. gadā Kohs tiekas ar Šilleru un atpērk no viņa "Dona Karlosa" manuskriptu, Rīgā pirmizrādi luga piedzīvo 9. novembrī, 3 mēnešus pēc Hamburgas pasaules pirmizrādes.

1786/87 gada sezonā teātra ēkā tiek dibināts neatkarīgs Rīgas inteliģences un tirgotāju klubs "Musse", kas atbalsta teātri finansiāli un rūpējas par ballēm un deju vakariem ēkā. "Musse" darbojas Rīgā līdz 1939. gadam. Koha un Meiera laikā teātris piedzīvo savu lielāko uzplaukumu.