Mūrmuižas Tautas universitāte

1921. gadā tika izveidota Latviešu nacionālās jaunatnes savienības Mūrmuižas nodaļa, kas rīkoja jautājumu vakarus. Lielās aktivitātes dēļ tika piesaistīti dažādi lektori, piemēram, docents A. Dauge.

1930. gadā šie pasākumi sāka noritēt zem Latvijas Tautas universitātes Mūrmuižas nodaļas vārda. To dibināja un līdz 1940. gadam vadīja saimniekdēls Paulis Pētersons.

No 1940. gada līdz 1988. gadam politisko pārmaiņu dēļ Mūrmuižas nodaļas darbība tika apturēta.

1988. gadā pēc literatūrzinātnieces Ingrīdas Sokolovas ierosmes Mūrmuižas Tautas universitātes darbību atjaunoja.

Sākotnē Mūrmuižas Tautas universitātē varēja apgūt tādus praktiskus kursus kā biškopību, lopkopību, mājturību u.c. Pēcāk arvien nozīmīgāka kļuva garīgā izglītošanās. Mūrmuižā ciemojās tādi viesi kā J. Janševskis, J. Jaunsudrabiņš, K. Skalbe, E. Stērste, K. Štrāls, E. Treimanis- Zvārgulis, Tirzmaliete, L. Garūta, M. Vētra un A. Brigadere.

Pēc darbības atsākšanas Mūrmuižas Tautas universitāte ir aktīva un reizi mēnesī piedāvā dažādas tematiskas lekcijas. Tur ciemojušies R. Pauls, S. Raja, I. Kalna, E. Radziņa, V. Singajevska, H. Liepiņš, A. Epners, J. Streičs, V. Brasla, J. Vanags, J. Rubenis, I. Ziedonis, M. Svīre, V. Kaijaks u. c.

Par Mūrmuižas Tautas universitātes dibinātāju uzskatāms tautsaimnieks Paulis Pētersons, kurš no 1930. gada līdz 1940. gadam universitāti ne tikai vadīja, bet bija arī tās kora diriģents un lektors mūzikas vēsturē.

Kad P. Pētersons meklēja lektorus, Aleksandrs Dauge ierosināja uzaicināt studenti Zentu Mauriņu. Kopš pirmās viesošanās Mūrmuižas Tautas universitātē viņa kļuva par tās pastāvīgu lektori un laikā no 1930. gada līdz 1940. gadam nolasīja 130 lekcijas. Tagad ēkā, kur notiek universitātes nodarbības, izveidota rakstnieces piemiņas istaba.

Mūrmuižas Tautas universitātes sakarā zīmīga ir arī literatūrzinātniece Ingrīda Sokolova, pēc kuras ierosmes 1988. gadā tika atjaunota tās darbība. Viņa universitāti vadīja līdz aiziešanai mūžībā 2012. gadā.

Šobrīd par universitātes darbību gādā Mūrmuižas bibliotēkas vadītāja Gundega Lapiņa.

Anna Brigadere sarakstījusi dzejoli "Veltījums Mūrmuižas Tautas universitātei", savukārt Zenta Mauriņa Mūrmuižas Tautas universitātei veltījusi apceri "Gaismas pils".

"Kluso, auglīgo Vidzemes lauku vidū, netālu no Cēsīm atrodas Mūrmuiža. Varbūt tikai retais dzirdējis šo vārdu, bet jau vairākus gadus šī vieta ir visas apkārtnes gara dzīves centrs. Tur Dr. Z. Mauriņas un Pētersona kunga vadībā darbojas Latvijas tautas universitātes pagaidām vienīgā, nodaļa lauku un pļavu vidū. Mūsu tauta ir darba tauta, bet tomēr sūri grūtais darbs nespēj nomākt latvju dvēseles tieksmes pēc dailes un zinātnes. Tā mūsu senči, gadu simtiem nomākti, zem svešu tautu jūga, strādādami no saules līdz saulei, radīja mūsu skaistās dainas, kuras tagad pazīst visa pasaule. Arī tagad mūsu brīvajā Latvijā nevien pilsētu izglītotos ļaudis, bet arī čaklos zemkopjus nespēj nogurdināt darbs, ik vienu brīvu brītiņu tie ziedo gara izdaiļošanai. Tā Mūrmuižā ik sestdienas un svētdienas, no plašas apkārtnes, mērodami desmitiem kilometru tālu ceļu, pēc smagas darba nedēļas, pulcējas gan vingrās latvju meitas, gan puiši, un vīri spēka gados, un redzama arī daža sirma māmuļa vai tētiņš... Viņi nāk klausīties gan cittautu, gan mūsu dižgaru darbus, un svētku diena viņiem ir tad, kad kāds no mūsu lielākiem dzejniekiem vai rakstniekiem ierodas ciemā."
Alfons Kiris. Ar Jaunsudrabiņu ciemos pie Dr. phil. Z. Mauriņas Mūrmuižas tautas universitātē. Zeltene, Nr. 19, 01.10.1938.

"Ir Vidzemē vieta, kur krustojušās gan īpatnēju, gan sarežģītu personību domas, kur 1921. gadā vietējais agronoms ar muzikālo izglītību, Emila Dārziņa mīļākais skolnieks un virtuozais klavierspēles pārvaldītājs Paulis Pētersons (1895.–1975.) nodibina Latvijas Jaunatnes Savienības nodaļu, kas 1930. gadā tiek nosaukta par Mūrmuižas Tautas universitāti, lai kaut cik sistematizētu apgaismības darbu laukos. Gara gaismas izsalkušajiem problemātisks ir telpu jautājums, tādēļ, lai iegūtu īpašumā Mūrmuižas pili, tiek vākti ziedojumi un rīkoti lauksaimniecības "bazāri". Šeit valda pilnīgs pretalkohola režīms, kultūras pasākumi beidzas ar saviesīgu vakaru pie tējas galda. Un viesu saņēmēju vidū, protams, Pētersona kungs, kuram iecere par Tautas universitātes izveidošanu rodas, pētot Dānijas teologа un dzejnieka, baznīcas un skolu reformatora Gruntvīga darbības virzienus tautas izglītošanā."
Māris Bušmanis. Mūrmuižas gaisma. Liesma, Nr. 18, 31.01.1990.

"Mūrmuižas Tautas augstskola ir unikāla parādība Latvijas kultūrainā. Savulaik tā bija viena no Latvijas Tautas augstskolas vienpadsmit nodaļām, kas divdesmito gadu beigās – trīsdesmito gadu sākumā veidojās dažādos Latvijas novados. Zenta Mauriņa lasīja lekcijas arī Latvijas Tautas universitātē, Krišjāņa Barona Tautas augstskolā un citur, bet par viņas Sidrabeni un Gaismas pili kļuva tieši Mūrmuiža, ap kuru viņa kopā ar universitātes vadītāju, agronomu un mūziķi Pauli Pētersonu pulcināja tautas gaišākos prātus, stiprākās dvēseles. Oficiāli tā saucās Latvijas Tautas universitātes Mūrmuižas nodaļa – LTUMN. Veidojot tās nozīmi, Zenta Mauriņa uz ozollapas uzrakstīja šos burtus, bet atšifrēja tos savā gaumē: "Lai tavi untumi mani nekaitina!" (Ingrīda Sokolova par to raksta grāmatiņā "Mūžu dzīvo, mūžu mācies".)"
Aina Rozeniece. Lai mācītos atšķirt, kas labs un kas ļauns, lai turētu kārtībā dvēseli un māju. Latvijas Vēstnesis, Nr. 89-90, 03.04.1998.