Zenta Mauriņa

Tēvs – Roberts Mauriņš, ārsts. Māte – Melānija Mauriņa (dzimusi Knape) – apdāvināta pianiste, mācījusies Pēterpils Konservatorijā, septiņu bērnu māte. Mauriņa jau bērnībā perfekti apguvusi vācu valodu. Piecu gadu vecumā pēc bērnu triekas zaudējusi spēju staigāt.

1913–1915: mācās Liepājas krievu sieviešu ģimnāzijā.
Neilgi vada pašas dibinātu privātu proģimnāziju Grobiņā.
1921: iestājas Latvijas Universitātes Filozofijas fakultātē, pēc diviem gadiem pāriet uz Baltu filoloģijas nodaļu.
1923–27: studējusi Latvijas Universitātē baltu filoloģiju.
1927–28: bijusi skolotāja Rīgas skolotāju institūtā.
No 1928: lektore Latvijas Tautas universitātē Rīgā.
1929. gada janvāris: atver savu literāro studiju.
1929. gada vasara: papildinājusies filozofijā un literatūrzinātnē (galvenokārt salīdzinošajā) Heidelbergas universitātē pie E. R. Kurciusa, F. Gundolfa, H. Rikerta.
1930-40: lektore Mūrmuižā.
1946: Detmoldā salaulājusies ar Konstantīnu Raudivi.
1938. gada 4. februāris: aizstāv doktores disertāciju "Friča Bārdas pasaules uzskats".
1937-40: rediģējusi "Daugavas Gadagrāmatas" literāro pielikumu.
Vācu okupācijas laikā kopā ar vīru K. Raudivi vadījusi laikraksta "Daugavas Vēstnesis" literatūras un mākslas nodaļu.
1944: kopā ar vīru Konstantīnu Raudivi emigrējusi uz Vāciju.
1946. gada septembris: pārcēlusies uz Zviedriju.
1949-63: bijusi docētāja Upsalas universitātē.
1965: atgriezusies Vācijā, dzīvojusi kūrortpilsētā Krocingenē.

1919: pirmās publikācijas – Jāņa Akurātera stāsta "Mana vismīļā" tulkojums vācu valodā laikrakstā "Libausche Zeitung".
1922: recenzija par Jāņa Akurātera grāmatu "Klusums un gaisma" laikrakstā "Izglītības Ministrijas Mēnešraksts" (3. nr).
1924: sacerējusi ludziņas bērniem, kuras publicējusi ar pseidonīmu Amenta Zīra – "Feja, velns un ragana", "Kur laime mīt?", "Ziemassvētku zvaigzne" (visas publicētas 1924. gadā).
1929: dibinājusi literāro studiju.
Trimdas gados lasījusi lekciju ciklus Vācijas, Šveices, Itālijas u.c. Eiropas valstu pilsētās.

Apceres un pētījumi par rakstniekiem
1928: "Daži pamata motīvi Raiņa mākslā" (A. Gulbis).
1929: "Jānis Poruks un romantisms" (J. Roze)
1933: "Dostojevskis: viņa personība, mūžs un pasaules uzskats" (Grāmatu Draugs). Publicēta vācu valodā "Dostojewskij. Menschengestalter und Gottsucher" ("Dostojevskis. Cilvēciskuma un Dieva meklētājs, 1952), krievu valodā (1934), angļu valodā (1936), zviedru valodā (1951).
1935: "Baltais ceļš: studija par Annu Brigaderi" (Valters un Rapa).
1937: "Dante tagadnes cilvēka skatījumā" (Valters un Rapa)
1938: "Friča Bārdas pasaules uzskats" (Valters un Rapa). Doktora distertācija.
1938: "Saules meklētāji" (Literatura).

Eseju krājumi
1934: "Pārdomas un ieceres" (Valters un Rapa).
1936: "Dzīves apliecinātāji" (Valters un Rapa).
1938: "Grāmata par cilvēkiem un lietām" (Valters un Rapa).
1939: "Ziemeļu tēmas un variācijas" (Valters un Rapa).
1943: "Prometeja gaismā" (K. Rasiņa apgāds).
1944: "Kultūras saknes" (K. Rasiņa apgāds).
1947: "Tilti" (A. Dravnieka apgāds).
1947: "Sirds mozaīka" (K. Rasiņa apgāds).
1949: "Spīts" (Daugavas Vanagi).
1951: "Uguns gari" (Druva).
1952: "Sāpju noslēpums" (Dzintars).
1953: "Latviešu esejas" (Dzintars).
1954: "Traģiskais skaistums" (Alfrēda Kalnāja apgāds).
1955: "Cilvēces sargi" (Astra).
1962: "Apnicība un steiga" (Grāmatu Draugs).
1964: "Par mīlestību un nāvi" (Grāmatu Draugs). Vācu valodā "Über Liebe und Tod" (Maximilian Dietrich Verlag, 1960).
1977: "Zemes dziesma" (Grāmatu Draugs).

Autobiogrāfiski darbi
1955;1958;1960: Autobiogrāfiska triloģija trīs daļās: "Tālā gaita" (Astras apgāds); "Iedrīkstēties ir skaisti"  (Astras apgāds); "Dzelzs aizbīdņi lūzt" (Astras apgāds). "Dzelzs aizbīdņi lūzt" sarakstīta un izdota vācu valodā 1957. gadā, autores tulkota latviski 1960. gadā.

1965; 1968: "Zviedrijas dienasgrāmata: Trimdas traģika:"; "Zviedrijas dienasgrāmata: Pasaules vārtos" (Grāmatu Draugs). 1965., 1966. gadā piešķirta Ziemeļamerikas Latviešu Kultūras fonda balva.

1980: autobiogtāfiskas esejas "Manas saknes ir debesīs" (Grāmatu Draugs).

Par Zentas Mauriņas daiļradi
"Dzimusi un izglītojusies latviešu zemē, kas ir robežstabs starp rietumu un austrumu kultūrām, Zenta Mauriņa sevī uzņēma vienādi dziļi visu triju zemju — latviešu, vācu, krievu valodu un kultūru un tās ieveidoja savā pasaules uzskatā, kas vēlāk tik spilgti izpaužas sacerējumu tematu un problēmu izvēli".

Tichovskis, Hieronīms. Mūsu izcilai rakstniecei Zentai Mauriņai aizejot. Latvija Amerikā, 1978. gada 6. maijs.

"Mauriņa ir latviešu literāri filozofiskās esejas žanra iedibinātāja un izkopēja. Mauriņas filozofisko un estētisko platformu veido dažādu skolu un virzienu atziņu sintēze, filozofijas metodē dominē subjektīvs skatījums, brīva iztēle, intuīcija. Mauriņa pievērsusies galvenokārt lielām, izcilām personībām, romantiski un eksistenciāli noskaņotiem autoriem, kuru garīgās pasaules daudzšķautņainību un bagātību parasti idealizē un heroizē. Mauriņas literāri kritiskajos rakstos galvenais objekts ir rakstnieka personība, no kuras tiek meklēts ceļš uz daiļrades īpatnībām. Faktogrāfija, sociālo attiecību problemātika apieta. Izcentrēta un spilgti, kāpināti izgaismota kāda atsevišķa, Mauriņas domāšanas veidam, ētiskajiem principiem, iekšējai būtībai tuva īpašība vai parādība. Gara brīvības, cilvēcības, augsti tikumisku ideālu aizstāvība, unikālas pasaules kultūras zināšanas, prasme plašā horizontālā kontekstā salīdzināt, konfrontēt, secināt, organizēt domu dzejiski spožā izteiksmē, izteikties skaidrā, aforismiem bagātā valodā piešķīrusi Mauriņas emocionālajai subjektivitātei fascinējošu iedarbes spēku."
Gudriķe, Biruta. Latviešu rakstniecība biogrāfijās. Rīga: Zinātne, 2003.

"Mauriņai apzināts nolūks. Viņa brauc uz Florenci, lai skatītu vietas, kur staigājis Dante. Vispāri tā visur redz tikai dižgarus un meklē viņu pēdas. Lasot tās aprakstus par Parīzi, Romu vai Venēciju, mēs maz redzam apkārtni un gūstam pavisam niecīgu ieskatu tai dzīvē, kas šais gara centros vird. Mēs skatam pagājibas ēnas, dzirdam sen aizmirstus lielus vārdus, saskaramies ar tiem, kas dzīvi gribējuši skaistāku, paši palikdami savā traģiskā vienreizībā. Bet Mauriņa prot ari gleznot. Viņa var parādīt neaizmirstamu ainu, dot krāsas vai smaržas izjūtu un tā kāds priekštats jau kļūst pavisam tuvs un saprotams.[..] Un Mauriņa neapmierinās ar stāstijumu vien. Atziņu slāpes viņu dzen, liek vērtēt un pārvērtēt. Interesantas ir grāmatas, kuras tā rakstījusi par citiem, kurās tā cenšas palikt objektivas vērtētājas lomā. ŠI ir viņas pašas sirds grāmata, tāpēc tā interesantāka par pirmām, jo viņā vēl paliek kas neizteikts, kas tomēr lasāms starp rindām."

Gulbis, Fridrichs. Kritikas: Zenta Mauriņa. Grāmata par cilvēkiem un lietām. Zeltene. 01.10.1938. http://www.periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa|issue:243907|article:DIVL128|query:Gr%C4%81mata%20par%20cilv%C4%93kiem%20un%20liet%C4%81m%20

Zenta Emma Mauriņa

Amenta Zīra, Zenta

Raudive

1898–1921
Lielā iela 84, Grobiņa
Zentas Mauriņas vecāki no Lejasciema Vidzemē pārceļas uz Grobiņu, kad Zenta ir pusgadu veca. Daktera Mauriņa doktorātā Grobiņā Lielā ielā 84 Zenta Mauriņa nodzīvo līdz 1921. gadam.

1938–29.7.1944
Kuldīgas iela 50, Rīga
No 1938. līdz 1944. gadam Zenta Mauriņa dzīvojusi Kuldīgas ielā 50.

1944. gada 29. jūlijā Konstantīns Raudive kopā ar Zentu Mauriņu atstāj Rīgu un dodas bēgļu gaitās.

1944–1947
Vācija
Līdz 1947. gadam Raudive un Mauriņa mitinās dažādās vietās Vācijā.

07.09.1946
Zviedrija
1946. gada 7. septembrī no Lībekas uz Zviedriju atbraukuši Zenta Mauriņa un Konstantīns Raudive. 7. oktobrī viņi ierodas Upsalā.

1947–1965
Zviedrija
1947. gadā Konstantīns Raudive un Zenta Mauriņa pārceļas uz Zviedriju. Šeit Raudive un Mauriņa nodzīvo gandrīz divdesmit gadus.

1954–1965
Sysslomansgatan 30B, Upsala
Šajā namā no 1954. līdz 1965. gadam dzīvojusi rakstniece Zenta Mauriņa.

1965
Bādkrocingene
1965. gadā Raudive un Mauriņa atkal dodas uz Vāciju, kur apmetas uz dzīvi Dienvidvācijas kūrortpilsētā Bādkroicingenē, netālu no Šveices robežas.

1966–1978
Römerweg 9, Bad Krozingen
Pēdējā dzīvesvieta Badkrocingenē, Romiešu ielā 9.

1913–1915
Liepājas sieviešu ģimnāzija
Ausekļa iela 9, Liepāja
Iestājusies 6. klasē. Beigusi ģimnāziju ar zelta medaļu.

1921–1923
Latvijas Universitāte
Raiņa bulvāris 19, Rīga
Studējusi filozofiju.

1923–1927
Latvijas Universitāte
Raiņa bulvāris 19, Rīga
Studējusi baltu filoloģiju.

1929
Heidelberga
Heidelbergas UniversitātePapildinājusies filozofijā un literatūrzinātnē (galvenokārt salīdzinošajā) Heidelbergas universitātē 1929. gada vasarā. Papildinājusies pie E. R. Kurciusa, F. Gundolfa, H. Rikerta.

1938
Latvijas Universitāte
Raiņa bulvāris 19, Rīga
Ieguvusi filoloģijas doktora grādu.

1916–1920
Grobiņa
Neilgi vadījusi pašas dibinātu privātu proģimnāziju Grobiņas doktorātā.

1917
Liepāja
Pasniegusi privātstundas.

1927–1928
Rīgas Skolotāju institūts
Rīga
Lektore

1928
Latvijas Tautas universitāte
Rīga
Lektore

1930–1940
Mūrmuižas Tautas universitāte
Mūrmuiža
Lektore

1937–1940
Rīga
Rediģējusi "Daugavas Gadagrāmatas" literāro pielikumu.

1941–1944
Laikraksts "Daugavas Vēstnesis" (1941–1944)
Rīga
Kopā ar vīru Konstantīnu Raudivi vadījusi laikraksta "Daugavas Vēstnesis" literāro un mākslas nodaļu.

1949–1963
Upsālas Universitāte
752 36 Upsala, Zviedrija
Docētāja

1936
Florence
1936. gadā, Konstantīna Raudives aicināta, Zenta Mauriņa kopā ar māsu Helgu dodas uz Florenci, kur notiek viņas laulības ar Raudivi.Pēc tam kopā ar Raudivi viņa dodas uz Romu, Venēciju, Šveici, Parīzi.

09.1938
Helsinki
Caur Tallinu uz Helsinkiem, kur viesojas arī pie Ellijas Rozentāles, satiekas ar literatūras profesoru Veiko Koskennieni, rakstnieku F. E. Sillanpē.

09.1944
Vācija

09.1946
Zviedrija
Galvenokārt dzīvojusi Upsalā.

1965
Bādkrocingene

1982
Bādkrocingene
Pēdējā Mauriņas dzīvesvietā Krocingenē atklāta laukakmenī iestiprināta metāla piemiņas plāksne.

01.04.2005
Sysslomansgatan 30B, Upsala
2005. gada 1. aprīlī Valsts prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas vizītes laikā atklāta piemiņas plāksne pie nama, kur Zenta Mauriņa Upsālā dzīvojusi no 1954. līdz 1965. gadam.

04.07.1997
Zentas Mauriņas piemiņas istabas
Lielā iela 84, Grobiņa
1997. gada 4. jūlijā Zentas Mauriņas bērnības mājās Mauriņa doktorātā Grobiņā, Lielajā ielā 84 atklātas piemiņas istabas.

Bādkrocingene