Pasīvie gaisa aizsardzības kursi

Pēc Latvijas Valsts prezidenta K.Ulmaņa 1934.gada 15.maija apvērsuma
tika pieņemts lēmums, ka pasīvās gaisa aizsardzības mācībās jāapgūst iemaņas, noderīgas ne tikai kara laika apstākļos, bet arī ikdienišķās situācijās, lai pasargātu pilsoņu dzīvību, veselību un mantu miera apstākļos.

Pasīvās aizsardzības organizācijā ietilpa daudzi dienesti ar tiem
noteiktiem uzdevumiem:

- Novērošanas trauksmes dienestam bija uzdots apkalpot novērošanas un
traukšņa posteņus un pildīt sakarnieku dienestu;

- Kārtības dienestam pārraudzīt gaismas izdzēšanu; apsargāt atstātās
mantas un dzīvokļus; ierobežot saindētos rajonus; novērst paniku un
regulēt patvertņu izmantošanas kārtību;

- Sanitārās palīdzības dienestam sniegt pirmo palīdzību cietušajiem;
nogādāt cietušos tālākai ārstēšanai; nogādāt drošībā pamestus bērnus un
slimniekus; pārbaudīt saindētā rajonā esošos pārtikas krājumus un ūdeni
un dezinficēt saindētos apģērbus un veļu;

- Degazācijas dienestam izlūkot un noteikt saindēto rajonu robežas; veikt
degazāciju saindētā apvidū, dzīvokļos un citās telpās; iznīcināt saindētos
pārtikas krājumus;novākt un iznīcināt neizsprāgušo munīciju; pārraudzīt
kārtību patvertnēs; noņemt un nosūtīt izmēģināšanai ķīmisko kaujas vielu
paraugus;

- Ugunsdzēsējiem - apdzēst ugunsgrēkus; novāk drupas un atjaunot
satiksmi; atbrīvot aizsprostotās ēkas un patvertnes; - Tehniskās palīdzības dienestam novērst bojājumus ūdens, elektrības,
gāzes un kanalizācijas tīklā; dod vajadzīgo darba spēku dažādu tehnisko
bojājumu novēršanai;

- Apgādes dienestam pārzināt pasīvās aizsardzības mantu un materiālu
iegādi un piegādi; sniegt palīdzību bezpajumtniekiem un bez pārtikas
palikušiem iedzīvotājiem; pārzināt un sadalīt papildu darba spēku un
transporta līdzekļus.