Eiženija Ārente
27.11.1871 – 15.08.1939
Eiženija Ārente bija viena no nedaudzajām sievietēm pārzinēm Rīgas Sociālās apgādes slēgtajās iestādēs. Vadījusi krievu tautības nespējnieku patversmi Sadovņikova ielā 20-gadu garumā līdz pat "maksimālā vecuma sasniegšanas", - faktiski līdz pat savai nāvei. Būdama audzināta Rīgā pazīstama un ievērojama latviešu tautības pareizticīgā mācītāja Andreja Kangera ģimenē un apprecoties ar pareizticīgo mācītāju Jāni Ārentu pašaizliedzīgi pildīja darbu sociāli apdraudētāko līdzcilvēku labā.
Dzimšanas laiks/vieta
27.11.1871
Odziena
Miršanas laiks/vieta
15.08.1939
Krimulda
Personiska informācija
Eiženija jeb Jevģenija piedzimusi 1871. gada 27. novembrī Odzienā, pazīstama latviešu pareizticīgā mācītāja Andreja Ivana d. Kangera (29.01.1839. dzimis luterticīgo latviešu Vidzemes zemnieku ģimenē - 20.07.1909.) un Elizabetes (1839.- 1910.) sešu bērnu ģimenē. Eiženijas tēvs Andrejs bija ļoti cienīts rīdzinieku vidū, it sevišķi, vecākajā latviešu pareizticīgo Rīgas Debesbraukšanas baznīcas draudzē (vadīja lūgšanas latviešu valodā, 20.04.1879 – 20.07.1909.), bija Rīgas konsistorijas biedrs. A. Kangeris izglītību ieguva Rīgas eparhiālā seminārā un Rīgas garīgajā seminārā. A. Kangeris vadīja pareizticīgās garīgās literatūras tulkošanu krievu un igauņu valodā, mācīja bērnus, ka arī palīdzēja bāreņiem un trūcīgajiem bērniem, nodarbojās ar labdarību, 1904. gadā apbalvots ar Sv. Vladimira ordeni. Rīgā atbraucis 1869. gadā.A. Kangeris nomiris ģimenes vasarnīcā Mellužos, Aleksandra ielā 20 (vasarnīcu mantojusi viņa meita Eiženija) un apglabāts Pareizticīgo Pokrovas baznīcas Pokrovas kapos (kas bija visas ģimenes kapavieta), līdzās bērnībā nomirušiem meitu Veru un Olgu (nomira četru gadu vecumā 1879.-11.08.1881.), mazgadīgo dēlu un dēlu Aleksandru (1860.-17.01.1882, nomira 22 gadu vecumā).E. Ārentes brālis Jānis (Ivans) (1971. g.- 25.01.1936.) bija advokāts, kopš 1924. gada strādāja Rīgas apgabaltiesas I civilnodaļā kā apgabaltiesas loceklis, arī goda loceklis, Latvijastiesnešu biedrības biedrs. Pēc atbraukšanas no Sanktpēterburgas, dzīvoja kopā ar māsu patversmes darbienieku dzīvoklī kopā 1924. gada.
Precējusies ar mācītāju Jāni (Ivanu) Pētera d. Ārentu (?- 29.08.1911.). J. Ārents mācījās Pēterburgas garīgajā akadēmijā. No 1897. līdz 1911. gadam bija priesteris Tukumā, kur pāris arī dzīvoja un piedzima bērni. J. Ārents 1903.-1911. gadā bija laikraksta “Pareizticīgais Latvijas Vēstnesis” (līdz 1906. gadam- “Rīgas Garīgais Vēstnesis”) redaktors. Laulībā piedzima četras meitas- Olga, dzimusi 1902. gada 3. maijā; Marija, dzimusi 1903.gada 18. decembrī; Ludmila, dzimusi 1909. gada 30. decembrī (viņa, līdzīgi kā māte mācījusies Rīgas pilsētas krievu ģimnāzijā (bijušajā Lomonosova), kura ģimnāzijas nodaļu pabeidza 1928. gadā) un Eiženija (Jevgenija) jaunākā, dzimusi 1911. gada 28. decembrī (20. gadsimta 30. tajos gados strādāja Slokas pamatskolā par skolotāju). Atraitne kopš 1911. gada 29. augusta.
Nodarbes
Dzimtais vārds
Kangers
Papildu vārdi
Jevgenija
Izglītība
Rīgas Lomonosova sieviešu ģimnāzija
Raiņa bulvāris 29, Rīga
Mācījusies sešas klases.
1937–29.12.1937
Pasīvie gaisa aizsardzības kursi
Rīga
Pabeidza toreiz profesionālaijai kvalifikācijai nepiciešamos Rīgas pilsētas pašvaldības darbinieku Pasīvos gaisa aizsardzības kursus ar Rīgas pilsētas pasīvā gaisa aizsardzības priekšnieka parakstītu apliecību.
Darbavieta
02.1918–3.1918
Sanktpēterburga
Pārzines palīdze Petrogradas ēdienu mājā. Darbu pārtrauca, jo atbrauca uz Latviju
01.09.1919–01.3.1939
Nespējnieku patversme Sadovņikova ielā
Rīga
Pārzine.1939. gadā atbrīvota no dienesta "maksimālā vecuma dēļ".
Dzīvesvieta
1919–1939
Nespējnieku patversme Sadovņikova ielā
Firsa Sadovņikova iela 20, Rīga
Dzīvoja darbavietā- nespējnieku patversmē
Apglabāts
08.1939
Apglabāta Rīgas Pareizticīgo Pokrovas baznīcas Pokrovas kapos